DAP skaidroja, ka pērn vairāk nekā 150 gadu senie dendroloģiskie stādījumi Popē, Ventspils novadā, apsekoti un sakopti. Par turpmāko stādījumu ilgmūžību arī parakstīts līgums ar Ventspils novada pašvaldību, kas paredz neveikt darbības, kas apdraud alejas koku augtspēju.
Neskatoties uz to, pašvaldība atļāvusi šā gada maijā pārbūvēt gājēju ietvi un ierīkot apgaismojumu, neievērojot vai daļēji ievērojot tehniskajā projektā norādītās saglabājamo koku aizsardzības prasības.
"Gadsimtu senas dabas vērtības, kas mūsdienās ir atzītas par dabas pieminekļiem, ir jāsaudzē, jābauda un ar tām jālepojas. Ja to tuvumā vēlas ko labiekārtot, ir jākonsultējas ar nozares profesionāļiem un jāmeklē veidi, kā īstenot ekspertu ieteikumus savos plānos, jo pretējā gadījumā dabas vērtības lemtas bojāejai," teica pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Raits Čakstiņš.
Viņš ar nožēlu atzina, ka
"Popes dendroloģisko stādījumu gadījums nav stāsts par dabas vērtību izpratni un ilglaicīgu saglabāšanu".
DAP aicina ikvienu pašvaldību pirms iecerētajiem labiekārtošanas darbiem sazināties ar pārvaldi par savām iecerēm un saņemt ieteikumus darbu veikšanai, dabu saudzējot.
Pārvaldes uzdevumā jūnijā dendroloģiskos stādījumus apsekojis arī arborists – koku eksperts. Viņa atzinums iezīmējis kritiski skartos alejas kokus un ieteikumus situācijas uzlabošanai.
Pašvaldībai ir izsniegta darbu veikšanas atļauja ar 11 nosacījumiem. Viens no tiem paredz līdz 15. oktobrim nodrošināt papildu laistīšanu reizi nedēļā tiem kokiem, pie kuriem veikti būvdarbi kritiskajā sakņu zonā, tuvāk nekā 3 m no koka stumbra. Uz vienu koku sakņu zonu jāizlej 1–2 kubikmetri ūdens.
Pērn veiktajā dendroloģisko stādījumu apsekojumā novērtēti 320 koki, 249 no tiem tika izzāģēti zari, astoņiem kokiem uzstādītas dinamiskās koku stabilizācijas sistēmas, tāpat izvākti krūmi un sējeņi, kas ieauguši alejas rindā.
Lai nodrošinātu mikrodzīvotni dažādiem organismiem, kā arī putniem – dobumperētājiem, eksperti sakopa potenciāli bīstamos vai strukturāli nestabilos kokus.
Pēc alejas sakopšanas koki bija droši iedzīvotājiem, ceļa satiksmei, gājējiem un velosipēdu kustībai, norādīja DAP.
Šogad aizsargājamā Popes muižas aleja kļuvusi par daļu no aizsargājama dendroloģiskā stādījuma "Popes muižas parks", jo valsts aizsardzībā ņemtas arī līdz šim neaizsargātās alejas daļas, kā arī Baltijas ledus ezera sensalas nogāzē esošie meži, tai skaitā vēsturiskais muižas parks, informēja pārvaldē.
Popes muižas aleja stādīta aptuveni 19. gadsimta vidū, barona fon Bēra laikā.
Tā atrodas izteikti paugurainā reljefā un sastāv no diviem atzariem, kurus veido pārsvarā dažādu sugu liepas, kā arī parastie oši, gobas un kļavas, turklāt vairāki no tiem ir sasnieguši dižkoka apkārtmērus.
Alejas teritorijā konstatētas arī vairākas īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, tostarp spožā skudra (Lasius fuliginosus) un lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita). Alejas koki ir dzīvotne arī īpaši aizsargājamām ķērpju un sūnu sugām.
