ĪSUMĀ:
- Uzķeroties krāpnieku e-pastam, Olga zaudēja aptuveni 17 tūkstošus eiro.
- Krāpnieki Olgas uzņēmuma kontus izmantojuši pirkumiem dažādākajās pasaules valstīs.
- Nesagaidot bankas rīcību, Olga pati sazinājusies ar veikaliem un daļu naudas atguvusi.
- Olga ir pārliecināta, ka būtu atguvusi vairāk, ja ātrāk zinātu, ka banka nerīkosies.
- Finanšu nozares asociācija: Šādi gadījumi ir reti.
Olga nesen nodibinājusi jaunu uzņēmumu. Par to, ka krāpniekiem zaudējusi ap desmit tūkstošiem eiro, viņai ir kauns. Viņa neļauj publiskot ne īsto vārdu, ne balsi. Sieviete stāsta, ka gaidījusi kādas preces piegādi.
"Tas bija e-pasts, ka jums atnāca sūtījums, ka jums jāizņem paka. Un es tiešām gaidīju. Protams, tagad daudzi gudri cilvēki izlasa. Tur nav glīti uzrakstīts, tur ir kļūdas. Es ievadīju tiešām kartes numurus," pastāstīja Olga.
Tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš norāda – krāpnieki strādā, izmantojot sakritības. Un tieši sakritība, ka sūtījums tiešām veikts, palielināja iespēju, ka Olga iekritīs krāpnieku izliktajā slazdā.
Pirkumi dažādākajās pasaules valstīs
Dažas dienas vēlāk, kad Olga aptvērusi, ka uzņēmuma kontā vairs nav aptuveni 17 tūkstošu, viņa sazinājusies ar banku. Olga noliedz, ka iepriekš savā telefonā būtu apzināti ievadījusi kādu no Smart-ID PIN kodiem. Viņas bankā gan norāda – ļoti ticams, ka brīdī, kad krāpnieki uzbrukuši, sieviete ar PIN kodu tomēr ir apstiprinājusi svešas ierīces pieslēgšanos.
No svešās ierīces krāpnieki tālāk bija rīkojušies ar Olgas uzņēmuma kontiem, karti un iepirkušies Singapūrā, Serbijā, Sīrijā un citviet pasaulē. Olga lūgusi bankai bloķēt to naudu, kas vēl bija rezervēta.
Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa skaidroja, ka banka gan nevar klienta vārdā pilnībā rīkoties un sazināties ar ikvienu, kurš ir ticis iesaistīts šajā shēmā.
Nesagaidot rīcību no bankas, Olga sākusi rīkoties pati, zvanot uz ārzemēm uzņēmumiem, kuros rezervēta nauda.
Pati atguvusi 6 tūkstošus eiro
"Es vienkārši no tā, ka ir izmisums, es pati sāku sazināties ar šiem kontaktiem. Es teicu – tā ir mana karte. To pārskaitījumu es neveicu, lūdzu, pārbaudiet. Viņi pārbaudīja un burtiski pēc 10 minūtēm atzvanīja man un teica: jā, mēs pārbaudījām, mēs jums atgriežam naudu. Pēc tam es mērķtiecīgi zvanīju uz katru iestādi, kur tika pārskaitīta nauda, piemēram, "G2G Serviss", kur bija taisīti septiņi pirkumi," pastāstīja Olga. Lai gan trīs sūtījumi bija jau izņemti, četrus sūtījumus uzņēmums piekritis atcelt un atgriezt naudu, jo Olga laikus sazinājusies.
Olga, šādi zvanot un rakstot, atguvusi aptuveni sešus tūkstošus. Viņas banka to apstiprina.
Olga ir pārliecināta, ka būtu varējusi atgūt vairāk naudas, ja būtu laikus sapratusi, ka banka viņai nepalīdzēs to darīt.
Letiņa tikmēr norādīja, ka šādi gadījumi gan ir ļoti reti, kad izdodas sazināties ar veikalu un apturēt pirkuma tālāko ceļu: "Katrā ziņā es to vērtēju kā ļoti apsveicamu rīcību. Ļoti patīkami dzirdēt, ka kāds cilvēks ir atguvis savus izkrāptos naudas līdzekļus."
Olga vērsusies arī policijā, kurā norāda – arī kiberkrāpšanās Latvijas policijai ir vairāki veiksmes stāsti, atgūstot lielas naudas summas pēc krāpnieku tīkla apturēšanas.
Tāpēc ir jāziņo par katru krāpšanu pat tad, ja sākotnēji šķiet bezcerīgi atgūt naudu. Olgai izkrāptā naudas summa tiek lēsta ap 10 tūkstošiem eiro.
Eksperti tikmēr aicina nekad neapstiprināt mobilo identifikāciju, ja paši neesat pieprasījuši darījumu, kā arī nevienam nenodot informāciju, kas saistīta ar jūsu bankas piekļuves datiem.
