Londonā universitātes UCL Arheoloģijas katedrā uz simpoziju pulcējās eksperti, studenti un interesenti, lai apspriestu šībrīža drošības izaicinājumus Eiropā, NATO lomu un paplašināšanos, cīņu ar dezinformāciju un propagandu, arī bēgļu uzņemšanu.
Izrādās, ka tieši Baltijas valstis tagad ir tās, kurām mēdz lūgt padomu saistībā ar Krievijas aktivitātēm.
"Latvija un arī citas Baltijas valstis faktiski ir vadošās un ekspertes dezinformācijas apkarošanas jomā, mēs paši par to daudz runājam mājās," sacīja Latvijas Ārlietu ministrijas īpašais pārstāvis digitālajos jautājumos Viktors Makarovs.
"Ir taisnība, ka mums pašiem vēl ļoti daudz kas ir jādara, bet citu, līdzīgi domājošo valstu acīs mēs esam vieni no labākajiem. Un šeit ir bijusi iespēja stāstīt par savu situāciju, kas ir tie mūsu izaicinājumi. Mēs esam tuvu frontei, bet tajā pašā laikā mēs ļoti daudz ko esam panākuši," norādīja Makarovs.
Vienu no diskusijām – diskusiju par drošību Eiropā – vadīja pazīstamais britu žurnālists Edvards Lūkass.
"Militārās neveiksmes karalaukā kombinācijā ar politisko spriedzi Krievijā var ātri vien kļūt par apburto loku, tādēļ nav grūti iedomāties situāciju, kad neveiksmju karā dēļ spiediens uz Putinu būs tik liels, ka galu galā novedīs pie izmaiņām pašā Krievijā," pauda Lūkass.
"Grūti uzminēt, vai tas notiks dienu, nedēļu, mēnešu vai nākamā gada laikā, taču domāju, ka līdz šim ukraiņi ir pārspējuši visas cerības pozitīvā ziņā. Ja ukraiņu pretuzbrukums tagad izdosies, tad tas radīs pamatīgas problēmas Putinam," prognozēja Lūkass.
Tika apspriesti arī veidi, kā Krievija ar kaimiņvalstu palīdzību apiet sankcijas.
"Redzam ciparus, kas ir aizdomīgi lieli. Piemēram, dažās Centrālāzijas valstīs pēkšņi cilvēkam pieder desmitiem datoru vai desmitiem mobilo telefonu, vai desmitiem kameru. Skaidrs, ka nav jēgas no tāda daudzuma, ir jautājums, kur šīs preces un detaļas, kas ir šajās precēs, galu galā nonāk. Ja tās tiešām domātas Centrālāzijas iedzīvotājiem, tad viss kārtībā, bet, ja elektronikas preces tiek izmantotas, lai iegūtu komponentes, ko aizliegts eksportēt uz Krieviju, tad tas ir pavisam cits stāsts," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrijas viceministre Jovita Meliupšiene.