Kā pilotprojektu Valsts aizsardzības mācību ieviesa 2018. gadā, taču no šī gada 1. septembra tā būs obligāta visās vidējās izglītības iestādēs.
Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ievieš valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vispārējā vidējā izglītībā.
Šajā mācību gadā (2023./2024.) valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi īsteno 182 izglītības iestādēs, kur priekšmetu apgūst ap 9,5 tūkstoši jauniešu, savukārt nākamajā mācību gadā (2024./2025.) paredz, ka tie būs jau aptuveni 28,5 tūkstoši jauniešu.
Jaunsardzes kustībā ir iesaistījušies vairāk nekā 8 tūkstoši jaunsargu. Līdz ar to jau šobrīd liela daļa izglītības iestāžu realizē valsts aizsardzības mācību.
Līdz šim problēmas tika atrisinātas, bet vēl nav pamata "bērt cukuru"
Pašreiz visi izaicinājumi, kas ir bijuši gan ar izglītības iestādēm, gan ar jauniešiem, ir ļoti konstruktīvi novērsti, bet vēl neesot pamata lielam optimismam par to, kā sokas ar valsts aizsardzības mācību. Tā mācību norisi līdz šim vērtēja Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Aivis Mirbahs.
"Izglītības iestādes, kuras tagad ir pieteikušās, un arī jaunieši – visi ir uz brīvprātības principa, līdz ar to, manuprāt, mums ir jābūt piesardzīgiem ar tiem datiem, jo, ja es kaut ko izvēlos brīvprātīgi, protams, ka man būs labāka attieksme pret to. Aptaujas ir pārsteidzoši labas, bet es neberu cukuru pagaidām par šo projektu," sacīja Mirbahs.
Nākamā gada oktobrī plānota vēl viena aptauja par aizsardzības mācības ieviešanas jautājumiem, "un tad jau mēs varēsim salīdzināt" datus no skolām, kur iepriekš īstenoja šo programmu brīvprātīgi, ar tām, kuras uzsāks obligāto mācību.
Kādu laiku arī publiski ir izskanējušas bažas par to, vai būs iespējams nodrošināt instruktorus, kas šīs mācības spēs pilnvērtīgi vadīt. Taču šobrīd, kā uzsvēra Jaunsardzes centra direktors, centra rīcībā esot 266 apmācīti jaunsargu instruktori, paredzēts, ka skaits vēl nedaudz palielināsies, un šie instruktori, kas jau ir pieejami, ir spējīgi ar septembri apmācīt jauniešus, un līdz ar to mīts, ka Jaunsardzes centrs nespēšot realizēt valsts aizsardzības mācību, neesot patiess.
Tātad šis ir viens no tiem izaicinājumiem, kas jau acīmredzot ir atrisināts.
Vēl vismaz trīs neatrisināti izaicinājumi
Taču vēl paliek vismaz trīs izaicinājumi. Viens no tiem ir saistīts ar mācību slodzi. Aizsardzības ministrija ir vienojusies ar Izglītības un zinātnes ministriju, ka sākotnējo 144 stundu programmas vietā tiks realizēta 112 stundu valsts aizsardzības mācības programma, saglabājot visus valsts aizsardzības mācības moduļus, dažus tematus nododot īstenošanai citiem mācību priekšmetiem.
Kā konkrēti mācības organizēs skolās, joprojām skaidrības nav, proti, valsts nav definējusi, vai aizsardzības mācību skolu programmās iekļaus uz citu mācību priekšmetu rēķina, vai arī palielinot skolnieku kopējo noslodzi.
Bet ar mācību stundu plānu sakārtošanas un realizēšanas grūtībām ir saskārusies Viļānu vidusskola. Skolas direktore Ilze Valeniece sacīja, ka jau kopš šī mācību gada sākuma 10. klašu skolēni vienu reizi mēnesī piektdienās apgūst valsts aizsardzības mācību.
"Tajā piektdienā, kad tiek ņemta valsts aizsardzības mācība, tad skolēniem vislabākais ir nodrošināt visu dienu, ka viņi darbojas ar valsts aizsardzības mācību, līdz ar to mācību stundas, kas bija paredzētas tajā dienā, piemēram, iepriekšējā nedēļā, nevar notikt, bet, protams, mēs meklējām alternatīvas, tad piektdienas stundu saraksts tiek izmētāts pa visu nedēļu, un attiecīgi vai nu tās ir nulles stundas, vai nu tās ir kaut kādas beidzamās stundas, ko mēs pakārtojam tajā nedēļā. Šobrīd mēs esam atraduši kompromisu, tā tas arī notiek, bērni iet piektdienās uz Vvalsts aizsardzības mācību, viņiem ļoti patīk," stāstīja Valeniece.
Lai valsts aizsardzības mācību ieviestu, šajā mācību gadā plānu pārskatījusi arī Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, kurā priekšmetu mācās visi 10. klases skolēni. Skolas direktores vietniece izglītības jomā Inga Riekstiņa skaidro, ka ģimnāzijā ir četras paralēlās 10. klases, tāpēc skolēni sadalīti astoņās grupās un mācības notiek visiem vienlaikus.
"Es vērtēju, ka sarežģījumu īstenībā nav tāpēc, ka Jaunsardzes centrs ir ļoti atsaucīgs, tāpat mūsu skolēni to uzņēma ļoti pozitīvi un arī vecāki. 10. klašu skolēni tātad, pie mums ierodoties – mēs uzņemam visus no jauna 10. klasē –, zināja, ka mēs to piedāvāsim, tātad tā bija arī viņu izvēle. Principā vienīgais izaicinājums ir – kā salikt stundu sarakstu, lai ievērotu visus normatīvos aktus par to, cik ir stundu nedēļā, dienā un tā tālāk," stāstīja Riekstiņa.
Tāpat izaicinājumi esot saistīti ar infrastruktūru, kā nodrošināt telpas, izveidot šautuves un daudz ko citu, kas ir nepieciešams, lai kvalitatīvi varētu nodrošināt valsts aizsardzības mācības apguvi.
Trešdien Saeimas komisijas sēdē Jaunsardzes centra direktors skaidroja, ka šīs situācijas esot ļoti individuālas un atkarīgas no tā, kur skola atrodas un ko tā spēj vai nespēj nodrošināt, taču, sadarbojoties gan ar centru, gan ar konkrētās izglītības iestādes pašvaldību, viss tikšot atrisināts un katrai iestādei risinājums būšot.
Vēl viens izaicinājums esot arī tas, kā vērtēs valsts aizsardzības mācību – vai skolēnam piešķirt ieskaitīts, neieskaitīts, vai arī tomēr vērtēt ar atzīmi, vai arī vēl kā citādāk.
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzsver, ka valsts aizsardzības mācības ieviešanā daudz esot atkarīgs no iestāžu vadītājiem, skolām un pašvaldībām, proti, no tā, kāda ir viņu attieksme pret šo priekšmetu un cik ļoti viņi ir gatavi iesaistīties un rīkoties, lai to pilnvērtīgi ieviestu un arī risinātu problēmas, kas laika gaitā radušās.
"Siguldas pašvaldībā mēs vienojāmies – paņemam visas četras skolas, kurās ir 10., 12. klases, visi 10. klases skolēni pagājušajā gadā, obligāti visi piedalās šajā kursā, visi šajā gadījumā sadarbojas ar Jaunsardzes centra Vidzemes pārvaldi un ejam uz priekšu, negaidām septembri, esam gatavi, izgrozām savus mācību plānus, bet izdarām, – nu nav tur tas velns tik melns," sacīja Kalvāns.
Saeimas komisijā lemts, ka līdz marta beigām radušās neskaidrības ir jāatrisina un tad jau jāturpina skatīt un diskutēt.
