Zemnieki vērsīs valdības uzmanību uz Eiropas Savienības zaļās iniciatīvas draudiem
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidroja, ka lauksaimnieki protesta akcijā vērsīs valdības uzmanību uz draudiem, ka aiz Eiropas Savienības (ES) zaļās iniciatīvas saukļiem patiesībā slēpjas privātā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes apgrūtinājumi, kas nodara un nodarīs milzīgus zaudējumus Latvijas zemniekiem.
"Mūsu prasība ir nepieļaut zemes lietojuma ierobežojumus nacionālā līmenī, ja tiem neseko adekvāti finanšu resursi," uzsvēra Lazdiņš, piebilstot, ka Latvijā politiskajā līmenī ir jāvienojas un operatīvi jāizstrādā rīcības plāns ar konkrētiem termiņiem, kas nosaka, ka nacionālā līmeņa zemes lietošanas ierobežojumu gadījumā lauksaimniecības zemju saimniekiem tiek piešķirtas kompensācijas, tādējādi viņus pasargājot no bankrota.
Mežsaimnieki vēlas vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām
Jau ziņots, ka Latvijas mežu īpašnieki un mežrūpniecības un kokrūpniecības uzņēmumu darbinieki šogad 5. martā rīkos protesta akciju pie Ministru kabineta. Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.
Meža īpašnieku biedrības pārstāvji norādīja, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.
Protesta organizatori valdībai prasa paredzēt taisnīgas kompensācijas, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas.
Tāpat meža nozare prasa izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā un novērst to, ka Latvijā meža nozare tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs, vienlaikus mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju. Piemēram, Somijā ir sistēma, kas paredz, ka mežu īpašnieki brīvprātīgi var izvēlēties, vai un kādas platības noteikt kā aizsargājamas.
"Mežu īpašnieki nav pret saprātīgu dabas aizsardzības politiku – mūsu pašu interesēs ir saglabāt Latvijas mežu teritoriju īpatsvaru un kvalitāti. Taču cilvēki visā Latvijā ir nonākuši beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta," atzīmēja Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Muižnieks skaidroja, ka patlaban, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir netaisnīgas. Par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas nav pat 1% no reālās meža vērtības. Taisnīgi būtu kompensēt meža vērtību pilnā apmērā.
"Cilvēkiem ir plāni attiecībā uz savu pensiju, viņi varbūt veido šo meža īpašumu kā uzkrājumu vecumdienām, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, vai varbūt grib bērnus izskolot augstskolās, vai varbūt ir kādas veselības problēmas. Protams, tajā brīdī, kad valsts pasaka, ka šeit vairs nevarēs saimniekot, un šī kompensācija ir tik niecīga, attieksme pret valsti un arī pret dabas aizsardzības sistēmu veidojas klaji negatīva," sacīja Muižnieks.
Viņš atzina, ka prasību par taisnīgām kompensācijām uzreiz un pilnībā izpildīt nevarēs, tāpēc būs jārunā par kompromisiem.
KONTEKSTS:
Polijā 9. februārī notika plaši lauksaimnieku protesti, kas līdz šim bijuši vieni no lielākajiem. Zemnieki ar traktortehniku izbraukuši ielās visā valstī. Lauksaimnieki ir neapmierināti arī ar lielo birokrātiju, protestēja pret importu no Ukrainas un pret Eiropas Savienības prasībām.
Šī mēneša pirmajā pusē Polijas lauksaimnieki protestu laikā bija uz autoceļa izgāzuši no Ukrainas ievestos graudus, kas bija ceļā uz Eiropas Savienības valstīm. Incidents noticis vairākas dienas pēc tam, kad poļu kravas auto šoferi bija izbeiguši divus mēnešus ilgo robežas blokādi.
Notikušais Ukrainā tiek vērtēts ļoti negatīvi – jo īpaši, ņemot vērā esošos apstākļos, kuros ukraiņu zemnieki zem lodēm un raķetēm faktiski turpina apsēt laukus un novākt ražu, kura tagad vienkārši izgāzta ceļmalā.
Vēl pērnā gada nogalē Polijas autopārvadātāji bloķēja robežu, radot milzīgus zaudējumus Ukrainas pārvadātājiem un zemniekiem, tagad to dara lauksaimnieki.
Zemnieki protestējuši arī citās valstīs, tostarp Latvijā. 5. februārī protestos piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēsa akcijas rīkotāji – biedrība "Zemnieku saeima". Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās.
