Pirmdien, 26. februārī, ierobežojumi bija ieviesti 469 posmos, bet otrdien tie ir jau 725 valsts autoceļu posmos ar grants segumu. Latgalē ierobežojumi ir 197 posmos, Vidzemē – 196, Zemgalē – 150, Kurzemē – 125, Rīgas reģionā – 57 posmos. Karte ar posmiem, kur ieviesti ierobežojumi, ir pieejama šeit.
LVC atzīmēja, ka autovadītājiem un pārvadātājiem jārēķinās, ka šķīdoņa laikā grants ceļi nav komfortabli braukšanai, kā arī tiek ieviesti transportlīdzekļu masas 10 tonnu ierobežojumi.
Atkusnī, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums, uz autoceļiem ar grants segumu iestājas šķīdonis – pārmitrināts grants segums zaudē nestspēju un braukšanas apstākļi pasliktinās. Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu sabojāti neatgriezeniski, uz tiem ievieš autotransporta masas ierobežojumu – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.
LVC norādīja, ka grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt – uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis.
LVC speciālisti visā valsts teritorijā seko līdzi ceļu stāvoklim un, tiklīdz to nestspēja atjaunojas, tiek veikti uzturēšanas darbi un noņemti masas ierobežojumi.
Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.
Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti, skaidroja LVC.
