Pievienošanās konvencijai apliecinās un pastiprinās Latvijas apņemšanos veicināt valsts institūciju darbu sabiedrības interesēs, atklātību un caurskatāmību, informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās starptautiskajā dimensijā.
"Brīdī, kad bijām Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidējošā valsts, mēs izlēmām uzsākt procesu, lai pievienotos konvencijai. Ar šo rīcību mēs mudinām arī citas Eiropas Padomes valstis, kuru iedzīvotājiem nav tik plašas tiesības piekļūt valsts dokumentiem, kā tās ir Latvijā, pievienoties šai konvencijai. Latvija līdztekus pārējām Baltijas un Skandināvijas valstīm jau šobrīd nodrošina ļoti plašu pieeju oficiālajiem dokumentiem un Eiropas Padomes kontekstā ir to valstu grupā, kas pēc būtības jau šobrīd atbilst konvencijā ietvertajām vērtībām.
Ar šo rīcību mēs nostiprināsim Latviju kā informācijas atklātību cienošu valsti arī starptautiski," skaidroja tieslietu ministre.
TM atzīmēja, ka Latvija jau tagad vairākos aspektos nodrošina sabiedrībai plašākas tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem, nekā to prasa konvencijas minimālie standarti. Proti, ir virkne oficiālo dokumentu jeb informācija, ko ikviens var iegūt bez pieprasījuma, nepastarpināti, bez maksas, piemēram, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", publisko personu oficiālajās tīmekļvietnēs, publiskajos reģistros, specializētās tīmekļvietnēs un citviet.
Konvencijā termins "oficiāli dokumenti" tiek skaidrots kā visa informācija, kas ir ierakstīta jebkādā formā un ko ir sagatavojušas vai saņēmušas un glabā valsts iestādes.
Konvencija arī nosaka, ka publiskos dokumentus ir iespēja neizpaust tikai tad, ja tiek aizsargātas citas konvencijā konkrēti uzskaitītās tiesības un likumīgās intereses.
Pievienošanās konvencijai vienlaikus stiprinās iedzīvotāju tiesības uz informācijas pieejamību, jo nodrošinās sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas.
Pievienojoties konvencijai, Latvijā TM būs kompetentā iestāde, kas koordinēs konvencijā paredzēto saistību izpildi.
Valdības lēmumu pievienoties konvencijai vēl nepieciešams apstiprināt Saeimai likuma veidā.
TM piebilda, ka konvencija ir pieņemta 2009. gada 18. jūnijā un stājusies spēkā 2020. gada 1. decembrī. Konvenciju parakstījušas un ratificējušas 15 valstis: Albānija, Armēnija, Bosnija un Hercegovina, Igaunija, Islande, Lietuva, Melnkalne, Norvēģija, Moldovas Republika, Slovēnija, Somija, Ukraina, Ungārija, Spānija, un Zviedrija. Konvenciju parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas piecas valstis: Beļģija, Gruzija, Ziemeļmaķedonija, Sanmarīno un Serbija.
