ĪSUMĀ:
- Kad "prāta bremzes" vairs neeksistē – Veltas pieredzes stāsts.
- Kopš sodi kļuvuši bargāki, pieķer par 20% mazāk dzērājšoferu.
- Trešdaļa lielā reibumā pieķerto brauc bez tiesībām; 60%-70% – sodīti jau iepriekš.
- Policists: Ir cilvēki, kuri vienkārši nespēj sevi pašdisciplinēt.
- Narkoloģe: Sabiedrībai pieņemama šķiet alkohola lietošana, nevis nelietošana.
- Plāno veidot obligātu uzvedības korekcijas programmu, lai tiesības varētu atgūt nelielā reibumā pieķertie.
"Prāta bremzes" vairs neeksistē
Plaša mēroga alkoholiķis – tā kādu tuvu cilvēku raksturo Velta (vārds mainīts). Alkoholu viņš lietojot ļoti daudz un regulāri, bet, būdams skaidrā, par to izjūt kaunu, tāpēc pats interviju sniegt nevēlējās. Šim tuviniekam "prāta bremzes" vairs neeksistējot, tāpēc viņš arī brauc iereibis, un tam bijušas nopietnas sekas.
Velta stāstīja: "Viņš ir jau izraisījis divas avārijas. Pirmā avārija notika jau pirms krietnāka laika; tur viņam bija pāri 3 promilēm. Tad viņam uzlika liegumu, respektīvi, atņēma auto vadīšanas tiesības. Pagāja vēl kāds laiks, un nosacīti nesen viņš bija paņēmis atslēgas ne savai automašīnai, bet atslēgas stāvēja, paņēma, brauca bez tiesībām. Bija ļoti lielā reibumā, jau pat tuvu 4 promilēm, un izraisīja avāriju. Pašam abās šajās avārijās viņam ne nieka, viņam viss kārtībā, viņš necieta, mašīnas gan cieta."
Avārijās nebija iesaistīti citi transportlīdzekļi vai cilvēki – pirmajā reizē Veltas tuvinieks iebrauca grāvī, otrajā reizē – stabā. Auto vadīšanas tiesības zaudētas uz vairākiem gadiem, bet ar darbā nopelnīto jāapmaksā sodi. Iztiek bez braukšanas – ja nepieciešams, kāds aizved vai izlīdzas ar sabiedrisko transportu. Tad, kad ir skaidrā, ļoti nožēlo nodarīto un apzinās, ka tam ir sekas, kas ietekmē ne vien pašu, bet arī tuvākos – atņemta mašīna, radušies lieki izdevumi. Vairākkārt ārstējies narkoloģijas nodaļā, tomēr dzeršanai nevar pielikt punktu.
Velta sacīja: "Tā ārstēšanās bija īslaicīga, tā nedeva rezultātu. No sākuma, iznākot laukā no ārstēšanas, viņš nāk ar uzvaras saucieniem uz lūpām – es tūlīt, tūlīt pārtraukšu un vispār nekad vairs nelietošu, taču paiet burtiski diena vai divas, un viss turpinās. Tā vara, tā alkohola vara ir tik spēcīga, ka tas cilvēks vienkārši nespēj atturēties, viņam nav vairs bremžu. Ir runāts, protams, bet, cik es redzu un saprotu, alkoholiķim pirmām kārtām ir vainas apziņa – viņš negrib runāt par to, viņš negrib iztirzāt, jo saprot, ka tiks plēstas tās rētas vaļā, par ko viņam ir kauns un bail. Viņam ir kauns par to, ka viņš ir izdarījis kaut ko tādu, un kauns par to, ka viņš turpina lietot alkoholu."
Kopš sodi kļuvuši bargāki, pieķer par 20% mazāk dzērājšoferu
Veltas tuvinieks nav vienīgais, kurš turpinājis dzert un arī braukt par spīti tam, ka jau pieķerts, atņemta autovadītāja apliecība un pat notikušas avārijas. Lai raksturotu problēmas mērogu, jāsalīdzina situācija pirms un pēc pagājušā gada novembra, kad par braukšanu reibumā virs pusotras promiles spēkā stājās kriminālatbildība un sāka konfiscēt dzērājšoferu automašīnas, norādīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
"Pagājušajā gadā vidēji gada griezumā diennakts laikā mēs konstatējām vai aizturējām vidēji 12 līdz 13 transportlīdzekļu vadītājus, kuri bija braukuši reibumā. Savukārt šogad tie ir aptuveni 9–10 vadītāji," atzīmēja Rinkevics.
Policijas pārstāvis secināja – kopš sodi kļuvuši bargāki, problēma samazinājusies par aptuveni 20%, taču gan agrāk, gan arī tagad vēl arvien ir braucēji, kuri pie stūres sēžas reibumā un dara to atkal un atkal.
Rinkevicam zināmais antirekords ir vairāk nekā 10 šādu pārkāpumu viena braucēja bilancē, taču arī bez šī piemēra problēma uzskatāma par ļoti dziļu un plašu.
Trešdaļa lielā reibumā pieķerto brauc bez tiesībām
Svaigu datu par periodu pēc novembra policijai vēl nav, bet pagājušā gada otrajā pusē veiktais padziļinātais pētījums parādījis – no autovadītājiem, kuri bija sēdušies pie stūres lielā reibumā – virs 1,5 promilēm –, 60% līdz 70% bija ar zināmu satiksmes normu pārkāpšanas "vēsturi".
"Pats, pats traģiskākais, kas raksturo šīs problēmas mērogu, – ka trešdaļa no šiem vadītājiem, par kuriem mēs bijām pagājušā gada pirmajā pusē konstatējuši, ka viņi brauc reibumā virs pusotras promiles, trešdaļa no šiem vadītājiem brauca jau ar liegumu, tātad tas nozīmē, ka viņiem faktiski jau pirms tam bija atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības par šādu pašu pārkāpumu," pastāstīja policijas pārstāvis.
Šī statistika policijai ļauj izdarīt pieņēmumu, ka vismaz trešdaļai par braukšanu reibumā pieķerto problēma ir nevis satiksmes disciplīna, bet gan alkohola lietošana un tās izraisītās sekas.
Sabiedrības daļa, kas nespēj sevi pašdisciplinēt
Daudziem tā ir kombinācijā ar apziņu, ka nepieķers, – tā atļaušanos atkārtoti braukt skurbulī dažkārt pamatojot paši dzērājšoferi, jo īpaši tie, kuri dzīvo attālākās vietās, kur pastāvīga policijas uzraudzība nav iespējama. Redzot, ka reidi nenotiek, pierod, ka tā var rīkoties un nekas par to nedraud.
Braucēju uzvedības īpatnības raksturoja policijas pārstāvis Rinkevics: "Ir cilvēki, kuri, apzinoties, ka kāda no darbībām nav sociāli vēlama vai var iestāties kādas negatīvas sekas rīcības rezultātā, viņi spēj sevi pašdisciplinēt un ievērot noteiktās normas. Ja mēs runājam par transportlīdzekļu vadītājiem, tāda ir absolūti lielākā daļa transportlīdzekļu vadītāju. Savukārt ir cilvēki, kuriem, pat apzinoties sekas, kuras var iestāties, tiklīdz nav kāda ārēja spēka, kurš šīs normas uzspiež, spējas sevi disciplinēt vienkārši nav. Tā ir tā nelielā sabiedrības un arī transportlīdzekļu vadītāju grupa, kuriem ir nepieciešama policijas uzraudzība. Pretējā gadījumā viņi nespēj un nekādā veidā nespēs paši sevi motivēt un normas ievērot."
Par to, kāpēc cilvēki atkārtoti sēžas pie stūres reibumā, skaidrojums ir arī narkoloģei un izzinošās uzvedības terapijas speciālistei Ilzei Maksimai: "Alkohola lietošana ir psihisku traucējumu veids, un tas neizslēdz arī dažāda veida dualitāti, ka šim cilvēkam jau ir kādi agrīni, iepriekšēji vai cita veida traucējumi, vai būtībā arī personība, kuras attīstība vai progresa regress ir noticis, turpinot lietot vielas, un cilvēka kritiskums, attieksme, izpausme ir novedusi viņu līdz šādiem lēmumiem, ka viņš ir gatavs riskēt ar sevi, ar savu veselību, dzīvību, tajā pašā laikā apdraudot otru."
Sabiedrībai pieņemama šķiet alkohola lietošana, nevis nelietošana
Ja pazaudēta savu un citu cilvēku robežu izjūta, daļu dzērājšoferu motivēt nebraukt reibumā varētu vienīgi nemitīgas kontroles izjūta. Citus, iespējams, pirms braukšanas cilāt glāzi atturētu tas, ka likumā nebūtu pieļauta nekāda alkohola koncentrācija asinīs, sēžoties pie stūres.
Kā norādīja policijas pārstāvis Rinkevics, pašlaik tomēr nedaudz iedzert un braukt nav aizliegts, proti, Ceļu satiksmes likumā noteikts, ka autovadītājiem ar stāžu virs 2 gadiem drīkst būt 0,5 promiles, ja stāžs mazāks – 0,2 promiles. Tādējādi šāda rīcība pat likumdevēja līmenī atzīta par normālu.
Tas ir vēl viens faktors, kas apliecina problēmas dziļumu, – sabiedrībai pieņemama šķiet alkohola lietošana, nevis nelietošana.
Narkoloģe Maksima skaidroja: "Izpratne par to, ko nozīmē lietot alkoholu, ko nozīmē justies slikti, vai veidot, vai rast sev palīdzošus mehānismus sliktuma mazināšanai vēl joprojām ir tādā stigmu un stereotipu līmenī, ka alkohols var kaut ko līdzēt vai palīdzēt. Šādā veidā tomēr izprast gan [alkoholisma] rašanās iemeslus, riskus un ārstēšanu – tas ir kaut kas, kā pietrūkst. Cilvēkam, kurš tomēr ir nonācis šādā situācijā, tas varētu būt ļoti noderīgi."
Iecerēts veidot obligātu uzvedības korekcijas programmu
Obligātu uzvedības korekcijas programmu kā priekšnoteikumu, lai atgūtu autovadītāja tiesības, dzērājšoferiem, kuri pieķerti braucam nelielā reibumā – līdz 1,5 promilēm –, kā prevencijas veidu iecerējusi ieviest Satiksmes ministrija. Tapis attiecīgs noteikumu projekts; tas pašlaik nodots saskaņošanai citās ministrijās un radies, lai aizvietotu jau pirms kāda laika atcelto administratīvo arestu.
Korekcijas programmu iecerēts organizēt grupās; līdzīgi kā korekciju agresīviem braucējiem, arī šo pakalpojumu sniegtu privāti komersanti, bet par to maksātu paši pārkāpēji.
Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova norādīja: "Korekcijas nodarbībā būs psihologi un personas, kas ir ar attiecīgiem klīniskiem sertifikātiem. Tur ir paredzēts tiešām dialogs, lai mainītu uzvedību. Pēc satura tas būs savas rīcības izvērtējums, motivēšanas analīze, izglītošana par to, kādas sekas tas rada apkārtējiem un tālāk jau sabiedrībai ilgtermiņā, kā arī, protams, pašam. Padziļināt izpratni par to, kāda ir atkarīga uzvedība un kā to ir iespējams mainīt, veicināt kritisko domāšanu, veicināt veselīgas uzvedības modeli."
Jāatgādina, ka, lai atgūtu par braukšanu dzērumā zaudētu autovadītāja apliecību, vispirms jāveic pirmstermiņa veselības pārbaude. Laika posmā no pagājušā gada 1. jūlija līdz šā gada 25. jūlijam uz šādu pārbaudi nosūtītas gandrīz 1500 personas, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistika. Ja komisija atzīst, ka cilvēkam nav alkohola atkarības, būtu jāiziet Satiksmes ministrijas plānotā korekcijas programma. Turpretī gadījumā, ja speciālisti uzskata, ka braucējam piemīt nekontrolējama tieksme lietot alkoholu, jau tagad pastāv prasība ārstēties un pierādīt remisiju – tikai tad ir cerības atkal iegūt tiesības sēsties pie stūres.
Narkoloģes Maksimas pieredze liecina, ka nepieciešamība braukt var būt pietiekami liela motivācija uzsākt ārstēšanos, savukārt Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā atzina – daudzi, kuriem būtu vajadzīga terapija, neizjūt nekādu vajadzību to darīt, jo uzskata, ka problēmas ir visiem citiem, tikai ne pašiem.
Arī policijas pārstāvis Rinkevics sacīja – ja vēl jāmaksā lieli naudas sodi, kas nav pa kabatai, daļa dzērājšoferu visam atmet ar roku, strādā nelegāli, lai nenāktos šķirties no ienākumiem, un netaisās ne ārstēties, ne atgūt tiesības atkal legāli sēsties pie stūres.
KONTEKSTS:
2022. gada novembrī spēkā stājās izmaiņas Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus dzērājšoferiem, kā arī auto konfiskāciju par braukšanu reibumā virs pusotras promiles.
Vidēji Valsts ieņēmumu dienests (VID) gadā realizē 250 automašīnas, bet kopš minēto grozījumu stāšanās spēkā realizēto auto skaits ir būtiski pieaudzis. Šīs automašīnas var iegādāties jebkurš, un interese par tām ir liela, jo ir iespēja iegūt auto par zemāku cenu. Šajās izsolēs sākumcena netiek noteikta – kurš vairāk piedāvā, tas braucamrīku arī pērk.
Savukārt grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā nosaka, ka valsts konfiscētos transportlīdzekļus, tostarp automašīnas, kas konfiscētas dzērājšoferiem, drīkstēs nodot Ukrainai. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka mo katriem 100 konfiscētajiem spēkratiem Ukrainai tiek nodoti apmēram 70.
