ĪSUMĀ:
- Patlaban Krievijas pilsoņi drīkst ieceļot Latvijā vien noteiktos izņēmuma gadījumos, sports tāds nav.
- Tomēr uz futbola spēli Latvijā ar citā valstī izdotu Šengenas zonas vīzu ieradās arī 7 Krievijas pilsoņi.
- Latvijas Futbola federācija Azerbaidžānas klubu neuzņem, jautājums par dalību spēlē esot klubu kompetencē.
- Eiropas Futbola federāciju savienības reglaments ļauj piedalīties sacensībās arī Krievijas pases īpašniekiem.
- Sportisti nav pārkāpuši aizliegumu ieceļošanai Latvijā, jo nav šķērsojuši Eiropas Savienības ārējo robežu.
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde: futbola kluba Krievijas pilsoņi Latvijā atrodas likumīgi.
- Valsts robežsardzei nav informācijas, kā Azerbaidžānas kluba pārstāvji ir ieceļojuši.
- Ārlietu ministrijā gadījumu sauc par neatbalstāmu; aicinās vienādot pieeju Šengenas vīzu izsniegšanā.
Futbolistiem citā valstī piešķirta īstermiņa Šengenas vīza
Patlaban Krievijas pilsoņi drīkst ieceļot Latvijā vien noteiktos izņēmuma gadījumos, un sports tāds nav. Tomēr uz spēli Latvijā pret futbola klubu "RFS" ar citā valstī izdotu Šengenas zonas vīzu ieradās arī septiņi Azerbaidžānas komandas "Sabah" pārstāvji ar Krievijas pilsonību, tostarp treneris Murads Musajevs. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, pamatota iemesla ieceļošanai Latvijā šiem Krievijas pilsoņiem nav.
Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko paskaidroja, ka federācija Azerbaidžānas klubu neuzņem, bet jautājums par dalību spēlē ir klubu kompetencē. Turklāt
Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) reglaments ļauj piedalīties sacensībās arī Krievijas pases īpašniekiem.
Ļašenko atturējās vērtēt, vai viesu komandas Krievijas pilsoņu iebraukšana Latvijā būtu vērtējama kā neētiska.
"Man grūti teikt. Tas nav manas kompetences jautājums," teica Ļašenko. "To noteikti vajag prasīt atbilstošajās institūcijās. Mēs tikai gribam, lai viss risinātos [futbola] laukumā, nevis kabinetos."
Azerbaidžānas futbolistiem iepriekš bijusi treniņnometne Austrijā, un pirms tās viņiem piešķirta Šengenas īstermiņa vīza. Tā der arī ieceļošanai Latvijā, jo Šengenas zonā robežkontroles nav.
"Es ar viņiem [Azerbaidžānas kluba pārstāvjiem] neesmu runājis, tāpēc nezinu varbūt detaļas, bet viņiem bija iespēja iebraukt šeit no Šengenas valsts," pastāstīja Ļašenko, "ko, es domāju, viņi arī izmantoja. Es saprotu, ka likuma ietvaros to cilvēki varēja izmantot."
Sportisti nav pārkāpuši aizliegumu ieceļošanai Latvijas teritorijā, jo nav šķērsojuši Eiropas Savienības ārējo robežu, un formāli ar vīzu viss ir kārtībā.
Vai bumba robežsardzes laukumā?
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze atzina, ka futbola kluba Krievijas pilsoņi Latvijā atrodas likumīgi, jo viņiem ir derīga citas valsts izdota vīza ieceļošanai pa sauszemi vai caur citu Šengenas zonas dalībvalsti. Pēc Rozes domām, jautājums būtu adresējams robežsardzei.
"Ir jāņem vērā, ka mēs robežojamies ar Krievijas Federāciju. Mūsu robeža ir ļoti svarīga, un es domāju, ka šādā veidā arī jāskatās uz šo aizliegumu," teica Roze.
Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Agnis Višņevskis atzina, ka
robežsardzei nav informācijas, kā Azerbaidžānas kluba pārstāvji ir ieceļojuši.
"Skaidrs ir viens, ka viņi nav šķērsojuši Latvijas ārējo robežu. Tad robežsargu rīcībā būtu informācija gan par visiem dokumentiem, gan par uzturēšanās tiesību apliecinošiem dokumentiem," paskaidroja Višņevskis. "Līdz ar to mēs varam uzskatīt, ka pirmā dalībvalsts, kas viņus ielaida, veiks visus drošības pasākumus, un ka viņi uzturas legāli Eiropas Savienībā."
Ārlietu ministrijā gadījumu sauc par neatbalstāmu
Ārlietu ministrijā gadījumu sauc par neatbalstāmu, jo tas ir principa jautājums. Tiesa,
tik strikti noteikumi kā Baltijas valstīs nav visās Šengenas zonas dalībvalstīs, un citur var vieglāk saņemt vīzu, kas der ieceļošanai arī Latvijā.
Eiropas Savienības dalībvalstu vienotas nostājas nozīmību gan Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanas Eiropas Savienībā jautājumā, gan par viņu dalību starptautiskos sporta pasākumos uzsvēra Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte.
"Ministrija aktualizēs šo jautājumu Eiropas Savienības formātos," sacīja Eglīte. "Tāpat ministrija rekomendē Latvijas uzņēmējiem, sporta apvienībām lēmumus par sadarbību ar Krieviju un tās pilsoņiem pieņemt atbildīgi, pirms tam rūpīgi izvērtējot sankciju un reputācijas riskus."
Šis gadījums gan izgaismo, ka atbildīgo dienestu un ministriju rīcībā nav informācijas, cik daudz Krievijas Federācijas pilsoņu šādi ar citas valsts vīzu būtu varējuši ieceļot Latvijā.
