Dienas ziņas

Izstādē apkopo kuldīdznieku pieredzi Dziesmu un deju svētkos

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Lestenes baznīcā atjauno ērģeles

Lestenes baznīca dāvinājumos saņēmusi senu dziesmu grāmatu; cer uz ērģeļu atjaunošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Vairākus dāvinājumus pēdējos mēnešos saņēmusi Lestenes evanģēliski luteriskās baznīcas draudze. Dāvinājumi saistīti ar baznīcas ērģelēm, kuru skanējums savulaik ļaudīm izbrīnā lika iesaukties: "Ak, svētā Lestene!" Draudze cer, ka ar ziedotāju atbalstu izdosies atjaunot grezno ērģeļu prospektu un pašas ērģeles. Tam gan ir vajadzīgi prāvi līdzekļi.

Lestenes baznīcas ērģelniece Inguna Grīnvalde pirmo reizi spēlē no senas dziesmu grāmatas, kuru baznīca nupat saņēmusi kā dāvinājumu. Dziesmu grāmata piederējusi ērģelniekam, kurš 30. gadu beigās un Otrā pasaules kara gados šos skaņdarbus spēlējis uz Lestenes baznīcas slavenajām ērģelēm, kuras padomju gados iznīcināja.

"Dīvaina sajūta. Es domāju, kā būtu spēlēt pie tām lielajām ērģelēm. Kā tas skanētu, kā tas ir bijis. Viss ar roku rakstīts. Saglabājies, kā tikko rakstīts," sacīja Grīnvalde.

Senā dziesmu grāmata atrasta antikvariāta veikalā. 

"Stāsts ir pavisam vienkāršs. Mūsu kolēģis bija antikvariātā. Redzēja šo iepakojumu, izņēma, sāka šķirstīt. Un pirmajā lappusē – Lestene. Tāda pazīstama vieta. Tāpēc nopirka šo grāmatiņu,"

stāstīja sabiedriskās organizācijas "Leģenda" pārstāvis Viktors Duks.

Dziesmu grāmatas beigās ērģelnieks uzrakstījis kvīti, norādot, ka draudze tolaik viņam ir palikusi parādā: "Atalgojums nav saņemts, jo karadarbības dēļ dievkalpojumi tika pārtraukti un baznīcas valde aizmuka. 1. augustā, 1944. gadā, ērģelnieks Verners Baumanis."

"Kāds cilvēks ir atradis nojaucamā mājā ērģelnieka Vernera Baumaņa, tā paša, kas ir sarakstījis šo dziesmu grāmatu, darba kastīti, koferīti, kurā viņš ir atstājis dažādus instrumentus, ar ko viņš savulaik ir darbojies. Te ir viņa iniciāļi. Un arī stīgas, kas ir bijušas Lestenes ērģelēm. Un ir arī ieraksts par to, kas viņš tāds ir, ka viņš dzīvojis Lestenes pagasta "Vanagos".

Bet, tā kā 1945. gada 5., 6. un 7. februārī baznīca tieši cieta šo kauju rezultātā, viņš Lesteni pamet un dodas uz savu dzimto Sabili,"

norādīja Lestenes baznīcas draudzes priekšniece Inguna Kokina. 

Lestenes baznīcai, kuru uzskatīja par baroka laika pērli, bija arī vislielākās ērģeles Kurzemē. To skaņa bijusi tik varena kā nevienā citā baznīcā.

"Cilvēkiem bija ļoti liels pārsteigums, kad Lestenes ērģeles sāka skanēt, un viņus pārsteidza tas, ka ērģeļu prospektā bija ierīkotas figūras, kuras kustējās, un tad cilvēki no brīnumiem krituši ceļos un saukuši: "Ak, svētā Lestene!"" sacīja Kokina.

Draudze cer, ka unikālās ērģeles reiz izdosies uzbūvēt no jauna. Tam nepieciešams ziedotāju atbalsts. Iepriekš tika lēsts, ka tam vajadzīgs viens miljons eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti