ĪSUMĀ:
- 13. gadsimtā celtā Lielstraupes pils piederēja baronu fon Rozenu dzimtai līdz 1939. gadam.
- Šogad pavasarī pili ar likumu nodeva Cēsu novada pašvaldībai.
- Fon Rozenu dzimtas pēctecis Jakobs fon Rozens vēlas pili atgūt.
- Viņš gribētu pili atstāt privātā īpašumā, bet padarīt to publiski pieejamu.
- Pret šādu rīcību iebilst Piļu un muižas asociācija – tas būtu bīstams precedents.
- VARAM: Vienīgā iespēja fon Rozeniem iegūt savā īpašumā pili, ir tiesāšanās.
- VARAM un Cēsu novads gan gatavi sadarbībai ar fon Rozenu.
13. gadsimtā celtā Lielstraupes pils baronu fon Rozenu dzimtai piederēja praktiski kopš tās uzbūvēšanas un līdz 1939. gadam. Pēc tam pils piedzīvoja pārmaiņas – tajā bijusi traktoru stacijas pārvalde, kopmītnes un darbnīcas, kā arī tajā ilgstoši atradās narkoloģiskā slimnīca. Bet šā gada aprīlī valsts to nodeva Cēsu novada pašvaldības īpašumā.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka tad, kad "valsts nodeva pašvaldībai ar speciālu likumu pili un pils īpašumus, tad pašvaldība uzņēmās arī zināmas saistības, un viena no saistībām ir, kur esam uzsākuši darbu, ir pils atjaunošanas koncepcijas izstrāde, kuru paredzēts izstrādāt līdz nākamajam gadam".
Taču nopietnu interesi par īpašumu izrāda fon Rozenu dzimtas pēctecis Jakobs fon Rozens.
"Manai ģimenei šī pils piederēja gandrīz 800 gadu. Esmu aktīvi pētījis mūsu ģimenes vēsturi. Vairāku gadu garumā pētot, esmu uzzinājis to, ka šī ir mūsu ģimenes pirmā pils. Tā ir centrā starp Siguldas Turaidas pili un Cēsu pili, kas bija cietokšņi. Lielstraupes pilij ir speciālā vieta manā sirdī, jo 1629. gadā Fabians, mans 15. vectēvs, teica, ka Rozenu dzimtai nevarētu būt lielāks kauns kā pazaudēt Lielstraupes pili," stāstīja Jakobs fon Rozens.
Viņš sarunā ar Latvijas Televīziju lietoja frāzi, ka esot ļāvis nodot pili pašvaldībai, jo ar to būtu vieglāk rast kompromisus. Viens no tiem ir sadarbība.
"Man nav svarīgi ienākt un paņemt visu īpašumu sev, uzskatu, ka ir svarīgi sadarboties ar vietējo novadu un Latvijas iedzīvotājiem. Šis nav tikai mans īpašums vai Rozenu īpašums. Tas ir visu cilvēku mantojums," sacīja Jakobs fon Rozens.
Viņš gribētu pili atstāt gan privātā īpašumā, gan arī padarīt to publiski pieejamu. Tikmēr pret šādu rīcību ir Latvijas Piļu un muižu asociācija.
Asociācijas valdes priekšsēdētājs Roberts Grinbergs uzsvēra: "Ja šāds precedents būtu iespējams, tad ļoti apdraudēta būtu visa šī situācija. Ikviens muižu īpašnieks arī būtu apdraudēts, kas ir ieguldījis visu savu mūžu šajā īpašumu sakārtošanā. Jebkurā brīdī, dienā varētu uzrasties kāds pēcnācējs, kurš viņam konfiscētu šo īpašumu. Tas tīri juridiski pat nav iespējams."
Asociācija šobrīd arī plāno vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tur Latvijas Televīzijai norādīja - vienīgā iespēja fon Rozeniem atgūt savā īpašumā pili, ir tiesāšanās.
"Īpašumu atgūšanai ir noteikta likumiskā procedūra. Tur visi termiņi ir nokavēti, lai kādi būtu šie vēsturiski mantinieki. Vienīgais ceļš, kā viņi var cīnīties, ir caur tiesu," sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts").
Tomēr ministrs neizslēdz iespēju sadarboties abām pusēm – pašvaldībai un fon Rozenu dzimtas pārstāvjiem. Līdzīgu nostāju pauž arī Cēsu novada pašvaldība.
"Mēs esam atvērti sadarbībai, kas veido labu kultūras dzīvi pilij, kas piesaista tūristus, attīsta uzņēmējdarbību, radošu uzņēmējdarbību. Pašvaldība visnotaļ ir atvērta sadarbībai," atzina Atis Egliņš-Eglītis.
Savukārt Jakobs fon Rozens pauda, ka viņam ir sajūta – "ja es neiesaistīšos, tad mēs to zaudēsim vēsturei. Pret pagalma sienu atrodas kapakmeņi, kurus Padomju Savienība izraka no kapiem. Ja šī siena sabrūk, tad uz visiem laikiem tas tiek pazaudēts vēsturei".
Iespējams, ka Rozens izmantos iespēju vērsties tiesā.
Tikmēr vairāki vietējie Straupes iedzīvotāji atzina – ir vienalga, kam pieder pils, svarīgi, lai tā tiktu atjaunota, lai tā ir pieejama publiski un lai piesaista tūristus.
Lielstraupes pils ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa daļa. Pils un baznīcas komplekss pazīstams kā viens no gleznieciskākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Pils ir nolaista, tās restaurācijai nepieciešami lieli līdzekļi, un pašvaldībai būs izaicinājums tos atrast.
