Plānā norādīts, ka finansiāli izdevīgākais dūņu pārstrādes centru tīkls ir "26+1", taču netiek izslēgta iespēja, ka blakus novadi varētu vēlēties veidot vēl ciešāku centralizāciju un veidot kopīgu dūņu pārstrādes centru lielākā teritorijā.
Kā rakstīts plānā, ņemot vērā salīdzinoši nelielo dūņu daudzumu 26 dūņu centros, vides prasībām atbilstoši un saimnieciski pamatotākie pārstrādes veidi ir dūņu aukstā fermentācija jeb 12 mēnešu izturēšana un kompostēšana. Plāns paredz investīcijas šo pārstrādes veidu infrastruktūras papildināšanai, modernizēšanai vai jaunas izveidei novadu lielākajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
Plāna izstrādes gaitā konstatēts, ka liela daļa notekūdeņu dūņu šobrīd tiek pārstrādāta un utilizēta sadarbībā ar privāto sektoru – dūņas uz savstarpēji izdevīgu nosacījumu pamata tiek nodotas biogāzes ražotājiem, kuri pēc dūņu izmantošanas biogāzes ražošanai to blakusproduktus utilizē, mēslojot lauksaimniecības zemes.
Plāns neizslēdz šādas sadarbības modeli un neuzstāj uz dūņu kompostēšanu vai auksto fermentāciju, ja pašvaldība un ūdenssaimniecība, pamatojoties uz izvērtējumu, kā praktiski un ekonomiski pamatotāku dūņu apsaimniekošanas modeli izvēlas dūņu nodošanu biogāzes ražošanai vai citām pārstrādes vai reģenerācijas darbībām.
Pašvaldības un ūdens saimniecības, vislabāk pārzinot lokālos apstākļus un savas iespējas, var meklēt savus individuālus, lokālajiem nosacījumiem vairāk atbilstošus risinājumus, savas izvēles pamatojot ar tehniski ekonomisku analīzi.
Saskaņā ar plānā ietverto informāciju, 2019. gadā Latvijā bija reģistrēta 1301 notekūdeņu attīrīšanas iekārta ar jaudu virs pieciem kubikmetriem diennaktī. Ņemot vērā, ka mehāniskajās un ķīmiskajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās notekūdeņu dūņas neveidojas, tiek uzskatīts, ka notekūdeņu dūņas Latvijā tiek radītas 936 notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
Tiek prognozēts, ka tuvāko 10 gadu laikā centralizētiem kanalizācijas tīkliem papildus tiks pievienoti aptuveni 146 290 jauni patērētāji, palielinot notekūdeņu dūņu apjomu.
Taču kopējās tendences valsts mērogā liecinot par nenozīmīgu notekūdeņu dūņu apjoma samazinājumu nākamo 10 gadu laikā, kas saistāms ar kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī. Notekūdeņu dūņu apjoms visbūtiskāk samazināsies teritorijās tālāk no Rīgas un ārpus lielajām pilsētām, tomēr iekšējās migrācijas ietekmē tas, visticamāk, pieaugs Pierīgas pašvaldībās.
Līdz ar to tiek prognozēts, ka tuvāko 10 gadu laikā kopējais notekūdeņu dūņu apjoms Latvijā saglabāsies esošajā līmenī – aptuveni 2,3 miljoni tonnu gadā.
Plāns izstrādāts 2021. gadā.
