No Rīgas caur Vecumniekiem uz Valli var ērti aizbraukt pa asfaltu, bet, lai no Valles nokļūtu Jaunjelgavā vai Bārbelē, kas ir taisnākais ceļš uz novada centru Bausku, jābrauc pa zemes ceļu.
Bārbeliete Sarmīte norādīja: "Šis posms ir briesmīgs – Valle–Bārbele. Nu, ļoti slikti, es pat izteikt nevaru. Kad bija jābrauc ar privāto mašīnu, tas bija ļoti sāpīgi. Bija jau arī tāda situācija, kad pretī brauca mašīna, es neaprēķināju, ka ir ūdens un dziļa bedre. Kā iesitu, man radiators atdalījās. Es, kad braucu pa neizbraucamiem, dubļainiem ceļiem, man tāda sajūta, ka tie, kas tur augšā, nemaz īsti nezina situāciju. Ar savām mašīnām viņi noteikti tur negrib braukt."
Sarmītes rīcībā jau vairākus mēnešus ir balta Latvijas Pasta "Toyota" automašīna. Viņas auto dubļu šļakatas sniedzas līdz pat durvju rokturim. Tā strādā pastnieki daudzos Latvijas reģionos.
10 262 jeb 51% Latvijas autoceļu ir ar grants segumu, no tiem 5402 kilometri (km) jeb 53% ir sliktā stāvoklī, informēja uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi".
Posmam pie Valles, kas ir daļa no valsts reģionālā autoceļa "P87", pagājušogad uzmanību pievērsa laikraksts "Bauskas Dzīve". Tad apsaimniekotājs, visticamāk, valsts uzņēmums "Autoceļu uzturētājs", veica planēšanu jeb bedrīšu izlīdzināšanu. Pastniece Sarmīte uzskata, ka tas ir īslaicīgs risinājums – kārtējās lietavas, un ceļš atkal var kļūt neizbraucams.
Pastnieces vārdus apstiprināja AS "Nordeka" Bauskas filiāles vadītājs Ints Nolbergs. "Nordeka" autobusi maršrutā Aizkraukle–Jēkabpils joprojām kursē gan starp Valli un Bārbeli, gan ved pasažierus no Valles tālāk uz Jaunjelgavu.
Nolbergs pauda: "Nu, ir vairums tādu ceļu. Nav jau tā, ka ir tikai viens vairs divi. Tagad, teiksim, Skaistkalnes ceļš ir sakārtots, kas arī bija drausmīgs. Tās bedres ir tādas – apbraucamas tās visas ir, bet es pats ar savu mašīnu pa šiem lauku ceļiem necenšos braukt. Kaut gan autobuss tur iet, un jūs sakāt, ka viņš ir izbraucams, es neuzskatu, ka tas ceļš būtu labs. Ja man jābrauc ar savu mašīnu, es cenšos apbraukt."
Iesniegumus "Latvijas Valsts ceļiem" rakstījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan šī gada janvārī Vecumnieku apvienības pārvaldes Valles nodaļas vadītāja Iveta Radziņa. Atbildes vēstulē "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis skaidroja, ka 10 km posmā no Valles līdz Bārbelei grants seguma pārbūvi uzsāks 2023. gadā. Nekas par to neliecina. "Latvijas Valsts ceļi" Latvijas Radio skaidroja, ka pēdējos 25 gados valsts autoceļiem pieejamais finansējums nav pietiekams, tāpēc būvdarbi notiek prioritārā secībā.
Biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, bijušais premjerministrs Andris Bērziņš gan sacīja: nav tā, ka valsts ceļu uzturēšanu būtu atstājusi novārtā.
"Īstenībā tie, kas uztur visus Latvijas ceļus, gadā iztērē tikpat daudz naudas, cik valsts investē, veicot ceļu pārbūves, uzlabojumus un jaunu ceļu būvi. No tās pašas valsts autoceļu programmas ir divu veidu finansējums: viens, kur 58 miljonus katru gadu atdod pašvaldībām to īpašumā esošo ceļu sakārtošanā, 64 miljonus valsts atdod lielajam valsts uzņēmumam "Autoceļu uzturētājs"," sacīja Bērziņš.
Ar grants segumu Latvijā lielākoties joprojām ir pašvaldību ceļi, par ko jārūpējas pašām vietvarām. Bet "Latvijas Valsts ceļi" tikmēr Latvijas Radio solīja pēc lietavām planēt segumu visos savā pārraudzībā esošajos ceļos.
