Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) vēlējās ieviest jaunu tradīciju Lāčplēša dienā, aicinot iedzīvotājus nolikt svecītes arī Uzvaras parkā. Tādējādi šī vieta, viņaprāt, atgūtu savu vēsturisko nozīmi – uzvaru pār bermontiešiem.
Taču galu galā Rīgas vicemērs nolēma priekšlikumu par svecīšu iedegšanu arī Uzvaras parkā atstāt citam gadam.
Ratnieks informēja, ka par godu Lāčplēša dienai pie Uzvaras parka notiks dažādi pasākumi: Latvijas Republikas Zemessardzes, Jaunsardzes un militārās tehnikas paraugdemonstrējumi, mākslinieku apvienības "Kreisais Krasts" un grupas "Skyforger" koncerts, tomēr priekšlikums par svecīšu iedegšanu arī Uzvaras parkā tiks atstāts citam gadam.
"Šogad 11. novembrī svecītes turpināsim likt Brāļu kapos, pie Rīgas pils mūriem un savas mājas logos. Respektējot Rīgas domes koalīcijas partneru bažas un ievērojot demokrātijas principu, esmu nolēmis, ka publiski vairs neaicināšu nolikt svecītes Uzvaras parkā. Gan tam pienāks savs laiks. Tomēr par godu parka simtgadei, kad tas ieguva savu nosaukumu, notiks brīvības cīņām veltīti pasākumi, kas ieskandinās patriotisma nedēļu Rīgā un Latvijā. Šis ir pirmais solis, lai mēs atgrieztu šai vietai tās vēsturisko nozīmi," atzīmēja Ratnieks.
Vērtējot ieceri, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers iezīmēja, ka svecīšu likšanas tradīcija 11. novembrī Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai tieši krastmalā pie Rīgas pils mūra daudziem ir automātisks rituāls un to lauzt būtu diezgan sarežģīti.
Lai arī Uzvaras parka izvēlē ir zināma loģika, tomēr īsti neesot saprotams pamatojums šim rosinājumam par jaunu tradīciju, kas jau šobrīd notiek vēsturiskos notikumos pamatotā lokācijā.
"Es negribētu teikt, ka tas ir pilnīgi iracionāli un nesaprātīgi. Bet svarīgākais jautājums, vai kaut ko, kas šobrīd labi strādā, kas ļoti labi sasniedz savu mērķi, vai to ir nepieciešams mainīt. Un mana īsā atbilde būtu: vai tas ir to vērts, vai to enerģiju nav lietderīgāk ieguldīt kādā citā jomā. Jautājums arī rodas, vai gadījumā tas nav saistīts vienkārši ar vēlēšanos iezīmēt savu vārdu tādā tradīcijas nozīmē, ka "mēs to sākām" vai "mūsu laikā, kad mēs tās lietas kūrējām, tad tas sākās". Šāds jautājums arī var rasties," sacīja Austers.
Viņa vērtējumā jaunas svecīšu likšanas vietas ieviešana cilvēkos šis radīs mulsumu un, iespējams, arī kaut kādu sajukumu, kur tad tās svecītes jānes. Tāpat profesors vērsa uzmanību, ka šīs diskusijas rosināšana šobrīd rada pretrunīgu viedokļu sadursmi, bet iepriekš daudzos gadus Latvijas sabiedrībai 11. novembra piemiņas tradīcija radījusi tikai pozitīvu un vienojošu pieredzi.
Tikmēr vēsturnieks Imants Cīrulis skaidroja, ka Uzvaras parka vieta patiesi ir saistoša Latvijas Brīvības cīņu kontekstā, jo militārās darbības 1919. gada novembrī norisinājās gan krastmalā, gan Pārdaugavā, kuras atbrīvošana tostarp notika arī Uzvaras parka teritorijā. Savukārt pēc cīņu beigām parku pārdēvēja par Uzvaras laukumu par godu uzvarai pār bermontiešiem. Un 30. gados tur notika arī militāras parādes un noritēja IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
Taču, domājot par tradīciju, kur aizdedzināt svecītes, godinot karavīrus, vēsturnieka vērtējumā krastmala ir monumentālāka vieta.
"Protams, Daugavmala ir telpiski iespaidīgāka, un mēs zinām šīs vēsturiskās fotogrāfijas ar Latvijas armijas karavīriem ierakumos tiešām arī Daugavmalā. Arī faktiski Daugavas upe bija kā frontes līnija 1919. gadā.
Un arī tā tradīcija pietiekami ilgi iesakņojusies, jo vismaz 35 gadi pagājuši, kopš pirmās svecītes aizdedzinātas Daugavmalā.
Taču, par Uzvaras parku domājot, teorētiski no Neatkarības kara faktu viedokļa arī tas būtu pamatoti. Manuprāt, tam gan būtu jāiet roku rokā ar plašu skaidrojošu darbu un Rīgas pašvaldībai sadarbojoties ar sabiedrību," sacīja Cīrulis.
Latvijas Kara muzeja vadītājs, vēsturnieks Juris Ciganovs sacīja, ka 1919. gada notikumu pieminēšana ik gadu norit daudzviet Latvijā un arī iespēja to darīt Uzvaras parka teritorijā nav nosodāma, bet vienlaikus jānorobežojas no iespējamām provokācijām.
"Protams, mūsu sabiedrībā ir fundamentāli iegājies tas, ka Rīgā svecītes mēs liekam Krastmalā, tāpēc, ka tā ir loģiska vieta, tā ir vieta, kur notika kaujas. Un skaidrs ir tas, ka kamēr tajā Uzvaras parkā atradās padomju "okupeklis" nekas tam līdzīgs nebija iedomājams. Tagad šis laukums ir ar citu nozīmi un varbūt ir vērts domāt, kā šo laukumu iedzīvināt, bet šobrīd es teiktu, ka šai vietai līdzi tomēr nāk tā ideoloģiskā slodze. Es domāju, lai tikai tas netiktu izmantots kaut kā savādāk un provokatīvi, ka šis pasākums tiks izmantots, lai kaut kādā veidā pieminētu to nogāzto pieminekli. Man ir tādas nelielas bažas, bet varbūt es kļūdos un cerams, ka nekas tāds nenotiks," sacīja Ciganovs.
Šo ideju plānots pārrunāt Rīgas domes koalīcijā. Valsts drošības dienests pagaidām šādu ierosinājumu nekomentē.
Bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norādījis, ka šis rosinājums ir pretrunā ar sākotnējo parka vīziju, ka šī vieta nebūs kulta vieta. Tāpat sociālajos tīklos redzams, ka šai idejai ir gan atbalstītāji, gan kritiķi.
Savukārt Valsts prezidenta kancelejā informēja – ja Rīgas dome lems aicināt iedzīvotājus Lāčplēša dienā nolikt svecītes arī Uzvaras parkā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nedosies uz šo pasākumu. Prezidents 11. novembrī piedalīsies vairākos tradicionālos pasākumos, tostarp vakara noslēgumā iedegs svecīti pie Rīgas pils mūra 11. novembra krastmalā.
