Pašvaldības pašas var noteikt maznodrošināto personu slieksni. To aprēķina procentuāli no minimālo ienākumu vidējā rādītāja. Līdz šim Rīgā tie ir bijuši 70%, taču no šī gada to paaugstina līdz valstī maksimāli noteiktajiem – 80%.
"Mēs redzam, ka dzīves dārdzība pieaug, ir inflācija, energoresursu [cenu] kāpums. Skaidrs, ka cilvēku relatīvā pirktspēja ar katru gadu ir mazinājusies, tāpēc šie sliekšņi tiek pacelti. Tā kategorija, kuri ir virs šī sliekšņa, kur patiesībā arī nav nekāda rožainā dzīve, – ja viņi iepriekš nekvalificējās, tad šobrīd varēs kvalificēties pilsētas palīdzībai," pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").
Tas nozīmē, ka par maznodrošinātām personām varēs kļūt vēl aptuveni 25% rīdzinieku. Pērn 10 mēnešos maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts gandrīz 13 tūkstošiem cilvēku.
Taču ko tas nozīmē pilsētas budžetam? "Lai gan mēs budžetu skatīsim nākamnedēļ, šī summa, tiešais finansējums ir budžetā paredzēts. Tas ir ieplānots," apliecināja domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs ("Gods kalpot Rīgai").
Pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā 2024. gadā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
"Automātiski šī summa pieaugs pārrēķinot, jo mēs esam noteikuši 80%. Atsevišķa lēmuma par 2025. gadu nebūs. Vienkārši tiks palielināta šī summa atbilstoši izmaiņām statistikā," norādīja Radzevičs.
Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un attiecīgos pabalstus ir tiesības saņemt tiem, kuri ir deklarējušies un faktiski dzīvo Rīgā.
