ĪSUMĀ:
- Entuziasts: Balsu atdarināšanas programmas apgūt neesot sarežģīti.
- Kā Rinkēvičs vērtē eksperimenta radīto "sarunu ar Baidenu" par bruņurupučiem.
- Slovākijā vēlēšanu laikā fiksē balsu viltojumus; Rinkēvičs neizslēdz: to varam piedzīvot jau Saeimas vēlēšanu kampaņā.
- Jurists: Identitātes izmantošana bez piekrišanas – pārkāpums.
- Bet robotu balsis ir arī palīgi – Rīgas autoostā, muzejā, filmu ierunāšanā.
Kā strādā balsu atdarināšanas roboti?
Viens no piemēriem ir robots "ElevenLabs". Formula ir vienkārša – vispirms ir jāatrod atdarināmā cilvēka īstā balss, piemēram, publiska intervija, tad audiofails jāielādē robota atmiņā, un robots runās šajā balsī viņam priekšā uzrakstīto tekstu. Tādas programmas ir vairākas, bet pārsvarā angļu valodā.
Bet to var izdarīt arī latviski, ko pēdējā laikā publiski rādījis arī šīs jomas entuziasts Elviss Strazdiņš. Viņš izmanto kādu cilvēka interviju audio formātā, robots apgūst skaņu, pēc tam Elviss ierunā vajadzīgo tekstu savā balsī, atdarinot cilvēka intonācijas, un tad robots pārveido viņa ierunāto tekstu vajadzīgajā balsī.
"Tur ir vajadzīga nedaudz programmēšana, nedaudz sapratne par tehnoloģijām, tas nav nekas tāds, ko cilvēks nevarētu iemācīties," atzina Elviss.
Viņa galvenais mērķis, šo visu rādot, brīdināt cilvēkus būt uzmanīgiem, ja šādus rīkus pielieto krāpnieki, piemēram, izmantojot kāda cilvēka balsi un zvanot draugiem, prasot pārskaitīt naudu. Turklāt cilvēku oriģinālās balsis sociālo tīklu laikmetā iegūt vairs nav tik sarežģīti, jo cilvēki filmē dažādus klipiņus ar savu balsi.
Robota balss kvalitāte būs atkarīga no tā, kā tas ir uztrenēts, "ja ir ļoti labs un kvalitatīvs [oriģinālais] ieraksts, tā robota pieskaņa būs mazāka vai tās vispār nebūs. Tie, kas ar to pelna naudu, tiem ir pieejami daudz jaudīgāki datori, daudz labāki speciālisti, tur šo pazīmju var vispār nebūt", brīdināja Elviss.
Eksperiments – prezidenti apspriež bruņurupuču audzēšanu
Lai ilustrētu mākslīgā intelekta iespējas balsu atdarināšanā, "Aizliegtais paņēmiens" izveidoja Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un ASV prezidenta Džo Baidena "sarunu" angliski par viņu it kā aizraušanos ar bruņurupuču audzēšanu.
Komentējot šo mākslīga intelekta veikumu, Rinkēvičs ar smaidu norādīja, ka
"te nu mākslīgajam intelektam ir zināma robeža, tāpēc ka visa Latvija zina, ka es esmu kaķu, nevis bruņurupuču cilvēks".
Noklausoties gan latvisko, gan anglisko versiju, "tomēr vēl tur ir vieta uzlabojumiem gan pie intonācijas, gan faktiski pie lietām, kuras, es teiktu, tādā veidā prezidenti viens otram neteiktu, lai cik viņi būtu draudzīgi," komentēja Rinkēvičs.
Bet, jau runājot nopietnāk, Latvijas prezidents atzina, ka "cilvēkiem vajadzētu laikam sākt būt daudz uzmanīgākiem, it sevišķi brīdī, kad ir kāda krīze vai vēlēšanu kampaņa." Viņaprāt, cilvēkiem jābūt kritiskākiem gan pret ierakstiem, gan, iespējams, nākotnē arī pret video.
Rinkēvičs: Balsu viltojumu izmantošana tagad mazāk ticama nekā 2026. gada Saeimas vēlēšanās
Nesen Slovākijā pirms parlamenta vēlēšanām fiksēti pirmie mēģinājumi ar audio viltojumiem apmelot Slovākijas eiropeiski un liberāli noskaņotās partijas "Progresīvā Slovākija" līderi Mihalu Šimečku.
Vienā ierakstā bija apgalvojums, ka pirmais, ko viņi darīs, nākot pie varas, būs alus cenu celšana par 70%–100%, savukārt otrajā ierakstā bija it ka Šimečka saruna ar slovāku žurnālisti par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu. Abi šie ieraksti bija atmaskoti, "Facebook" ātri tos marķēja kā viltus saturu, taču šo ierakstu autori palikuši neizdibināti.
No otras puses, arī par īstajiem ierakstiem, kas atmasko korupciju vai citas nepatīkamas lietas, politiķiem būs iespēja apgalvot, ka viņi to nav teikuši un sarunu radījis mākslīgais intelekts.
Rinkēvičs raidījumam atzina, ka izslēgt nevar neko, tomēr nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai pēc tam pašvaldību vēlēšanās šādu tehnoloģiju izmantošana "varbūt mazāk ticama nekā, piemēram, 2026. gada Saeimas vēlēšanās".
"Līdz tam ir trīs gadi, tie šobrīd tehnoloģiju attīstībai vienkārši ir gaismas gadi.
Es domāju, ka uz to brīdi tehnoloģijas būs jau daudz savādākas nekā šodien. Bet varbūt arī tā labā ziņa, ka mūsu pieredze, kā ar to tikt galā, būs jau savādāka. Jebkas, kad ir jauns, – šī pieredze nav tik laba," sacīja prezidents.
Jurists: Balsu atdarināšana bez piekrišanas – pārkāpums
Latvijas likumi pašlaik aizliedz izplatīt melus un arī neļauj kopēt cita cilvēka identitāti bez viņa piekrišanas, raidījumam skaidroja jurists un zvērināts advokāts Lauris Liepa.
"Kādas personas atdarināšana vai radīšana identitātes līmenī ir pieļaujama tikai ar personas pašas piekrišanu," uzsvēra advokāts.
Viņš arī sacīja, ka "policijai un tiesai ir jābūt gatavām spēt patiešām noteikt, kur tas ir reāls attēlojums un kur šis attēlojums ir sintētisks". Viņš pieļāva, ka šādos gadījumos atrast vainīgos nebūs viegli, bet arī norādīja, ka tiesas gan var novilkt robežu starp joku un pārkāpumu.
Šobrīd uz daudziem no neatbildētiem tehnoloģiju izmantošanas jautājumiem atbildes meklē gan Eiropas Savienība, gan arī Eiropas Padome, gatavojot likuma rāmi.
Rinkēvičs pastāstīja, ka "jautājumi, kā to visu attiecināt uz valsts drošību, sabiedrības drošību, šobrīd faktiski ir izstrādes stadijā".
"Varētu vienmēr teikt – vajadzētu pasteigties, bet tā nelaime ir tāda, ka tu dažreiz nesaproti, kur vispār viss šis process aizies un kādi vēl mehānismi varētu tikt attīstīti, ar kuriem ir jārēķinās arī šī regulējuma izstrādei," atzina prezidents.
Mākslīgā balss – arī palīgs Rīgas autoostā un filmu ierunāšanā
Pavisam citā līmenī ar šo tehnoloģiju strādā Latvijas uzņēmums "Tilde". "Piemēram, mūsu balss sintezators strādā Rīgas starptautiskajā autoostā," pastāstīja "Tilde" biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.
"Tā vietā, lai kāds paguris cilvēks tur visu dienu lasītu ziņojumus par autobusu pienākšanas vai atiešanas laikiem, ir izveidots rīks" – "Latvijas Mobilā telefona" mākslīgās redzes risinājums atpazīst autobusu numurzīmes pie barjeras, sistēma uzģenerē tekstu, un tad mākslīgā balss to nolasa skaļi.
"Tādas rutīnas lietas, kas nogurdina un ir monotonas, ir tas, kur mēs redzam to primāro nepieciešamību šīs tehnoloģijas izmantot," stāstīja Kauliņš.
Bet Murjāņos latviešu dzejnieka un publicista Imanta Ziedoņa muzejā, arī ar "Tildes" tehnoloģijas palīdzību, robots runā Ziedoņa balsī, var dzirdēt, kā viņš stāsta par teritorijā sastopamajiem kokiem un augiem.
Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite atzina, ka par morālo un ētisko aspektu ir dažādi viedokļi, daži cilvēki jautā, kāpēc tas jādara, ko Ziedonis par to teiktu, vai tā drīkst.
"Bet mēs uz to skatāmies caur paša Imanta Ziedoņa prizmu, jo tātad arī viņa muzejs ir par jaunradi. Un mēs šo mākslīgo intelektu redzam kā jaunrades rīku, tas ir muzeja komunikācijas instruments, lai runātu par Imantu Ziedoni, par viņam tuvām vērtībām," skaidroja Šmite.
Imanta Ziedoņa dēls Rimants Ziedonis atzina, ka mantinieki piekrita šādam muzeja eksperimentam, taču mulsina iespējama šādu lietu "aiziešana pašplūsmā", tāpēc viņi Tieslietu un Kultūras ministrijām aizsūtījuši ierosinājumu Latvijā domāt par reglamentējošām un ētiskām normām. "Manuprāt, būtu jābūt arī autortiesību mantiniekiem tiesībām šo jautājumu koriģēt, jo šobrīd situācija ir tāda, ka visi var darīt visu," norādīja Rimants Ziedonis.
Mākslīgā intelekta ģenerētas balsis jau plaši izmantotas arī filmu ierunāšanā televīzijās, arī Latvijā. Uzņēmuma "Wide Media" vadītājs Pēteris Remerts atzina, ka robotu balsu kvalitāte var būt labāka un pie tā arī tiek strādāts.
Bet, tā kā Latvijā visiem TV kanāliem jābūt ar skaņu celiņu latviski, "tad ir jāizdara tā izvēle, ko mēs īsti darām, vai mēs zaudējam tirgus daļu, iespējams, pakalpojumu sniedzēji atteiksies no mums vai no šiem kanāliem, beigās zaudētājs būs skatītājs", pauda Remerts.
