ĪSUMĀ:
- Pedagogi mazākumtautību programmās jau laicīgi ir gatavojušies reformai, apgūstot valsts valodu dažādos kursos un projektos.
- Izglītību iestāžu pārstāvji uzskata, ka tā pedagogu atbildība – ja grib strādāt, valoda ir jāzina.
- Tie pedagogi, kuri nespēja iemācīties valodu atbilstošā līmenī, darbu pametuši vai pazemināti amatā.
- Pedagogi sagaida atbildību no bērnu vecākiem – komunicēt ar bērnu, palīdzēt apgūt latviešu valodu caur spēlēm, multfilmām un citiem veidiem.
- Krievvalodīgās ģimenes māmiņa apzinās vecāku atbildību, tāpēc cenšas mainīt ierastās komunikācijas tradīcijas.
Kam vajag, tas pielāgojas
Portāls LSM.lv sazinājās ar vairākām pirmsskolas izglītības iestādēm Latgalē, kur līdz šim tika īstenotas mazākumtautības izglītības programmas, lai noskaidrotu, kāda ir šo programmu pedagogu gatavība jaunajam mācību gadam – vai visiem ir izdevies iegūt atbilstošu valodas līmeni.
Daugavpils 27. pirmsskolas izglītības iestādē līdz šim bijušas sešas latviešu un sešas mazākumtautību bērnu grupiņas, kurās nodarbības notikušas bilingvāli.
Iestādes pārstāve atzina, ka prasība zināt valsts valodu nepieciešamajā līmenī ir radījusi problēmas vairākiem pedagogiem, kam dzimtā valoda nav latviešu, tomēr valsts valodu iemācījās, apmeklējot dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, kursus. Iespējas ir bijušas, taču pedagogi joprojām labprāt tās izmantotu.
"Dažiem pedagogiem valoda ir iemācīta, jo ne visiem latviešu valoda ir dzimtā valoda. Pagājušajā gadā bija valodas kursi, būs arī šogad – domājams, rudenī. Gaidām atbalsta iespējas – kursus, metodiskos līdzekļus," skaidroja pārstāve.
Kaut arī lielai daļai pedagogu valodu ir izdevies iemācīties, daži diemžēl to nav spējuši, tādēļ darbs būs jāpamet.
Darbinieku zaudējums izglītības iestādei problēmas neradīs, jo tuvākajā laikā gaidāma optimizācija.
"Mūsu iestādē pedagogi plāno aiziet [no darba] līdz 1. septembrim. Diemžēl brīvu vietu nebūs, jo ir plānota optimizācija, līdz ar to mēs nepieņemsim jaunus pedagogus. Tiem, kas paliek, tiks nodrošināta pilna slodze, jo līdz šim pedagogi strādāja 0,8 slodzē," norādīja pārstāve.
Daugavpils Centra vidusskolas pārvaldībā atrodas vairākas pirmsskolas izglītības iestādes. Skolas direktors norādīja, ka šobrīd grūtību ar pedagogiem nav, pedagogi ir vai nu valodu iemācījušies, vai darbu pametuši.
"Ja skolotājs ir gatavs mainīties un pielāgoties esošajām vajadzībām, tad problēmu nav. Ja viņš nav spējīgs, tad, atvainojiet, darba tirgū ir jābūt konkurētspējīgiem. Ja mēs gribam, lai mūsu bērni zinātu latviešu valodu, tad šis ir jābeidz. Mēs paši esam vainīgi, ka vilkām šo jautājumu tik ilgi,"
pauda direktors Jurijs Visockis.
Ludzas novada pirmsskolas izglītības metodiķe Gunta Stolere atzina, ka kopš pērnā mācību gada visas pirmsskolas izglītības iestādes novadā pārgājušas uz mācību programmām tikai valsts valodā, izņemot Zilupes bērnudārzu, kur joprojām tikusi īstenota bilingvālā programma.
Pēdējo gadu laikā bērnudārziem tika piedāvātas dažādas mācību iespējas valsts valodas apgūšanā, taču dažiem tas arī radījis grūtības. "Tie, kuri grib, tie, protams, mācās. Bija arī tādi, kuri nespēja tikt galā un nācās aiziet, taču tādu nebija daudz," norādīja Gunta Stolere.
Tāpat pirmsskolas izglītības iestādēs notikušas valsts valodas pārbaudes, kur esošajiem pedagogiem problēmas netika novērotas. "Visi ir palikuši savās vietās. Visi bija pienācīgi sagatavoti atbilstoši valsts valodas zināšanu līmenim," pauda pirmsskolas izglītības metodiķe.
Arī Zilupes bērnudārza vadītāja izglītības jomā Irina Agafonova norādīja, ka bērnudārzā problēmas ar pedagogiem nav bijušas, kaut arī pilsētā ir krievvalodīga vide, kas vairāk apgrūtina darbu tieši ar bērniem.
"Zilupē iedzīvotāji pārsvarā ir krievvalodīgie, tāpēc bērniem ir diezgan grūti. Problēmas varētu būt vairāk ar vidi, ģimenēs," norādīja Irina Agafonova.
Līdzīga situācija novērota arī Krāslavas novada pirmsskolas izglītības iestādē "Pīlādzītis", kuras vadītājas vietniece Jeļena Vorošilova skaidroja, ka pēdējo gadu laikā izglītības iestādes pedagogi cītīgi izmantojuši kursus, pedagogu latviešu valodas nometni un dažādus projektus, kas palīdzējuši uzlabot valsts valodas zināšanas. Kā vienu no piemēriem viņa minēja Latviešu valodas aģentūras projektu, kur pedagogi uzlabojuši savas latviešu valodas zināšanas no C1 uz C2 līmeni. Turklāt arī šī gada pavasarī Krāslavas pilsētas bērnudārzos tika īstenots Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu pieredzes apmaiņas un sadarbības veicināšanas pasākums ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu.
"Tika vērots un analizēts pedagogu darbs nodarbībās. Latviešu valodas eksperte skaidroja kļūdas, sniedza konsultācijas metodikas jautājumos. Līdz šim vairāku gadu garumā iestāde no Latviešu valodas aģentūras saņēma ļoti labus bezmaksas mācību līdzekļus, kas speciāli domāti bērnudārziem ar mazākumtautību programmām. Saņēmām vairākas didaktisko materiālu kastes, lai var strādāt gan logopēds, gan psihologs, gan mūzikas skolotājs. Tas bija ļoti labs atbalsts," skaidroja izglītības iestādes pārstāve Jeļena Vorošilova.
Tomēr ne visiem pedagogiem šajā izglītības iestādē ir izdevies iegūt atbilstošu valodas līmeni, lai jaunajā mācību gadā spētu mācīt bērnus latviski. Bērnudārzā bija gadījums, ka darbinieks kļuva par pedagoga palīgu, jo valodas apguve sagādājusi jūtamas problēmas.
"Pedagogs strādāja bilingvālajā grupā. Bijām izvēlējušies tādu modeli, pēc kura strādājām jau vairākus gadus un uzskatījām par ļoti veiksmīgu, kad grupiņā strādāja divi pedagogi – viens latvietis un viens bilingvālais pedagogs. Obligāti katru dienu notika viena latviešu valodas integrētā nodarbība citās nodarbībās, līdz ar to sanāca, ka latviešu valodas pasniegšana tur bija ļoti intensīva. Gatavojoties reformai, devām iespēju pedagogam veselu mācību gadu uzlabot valodu. Pedagogs to apzinājās, apmeklēja dažādus kursus un privātskolotājus, taču, kopīgi ar pedagogu izanalizējot un apspriežot rezultātus un kādas prasības pedagogu latviešu valodas prasmēm tiek izvirzītas, secinājām, ka viņa valsts valodas prasmes diemžēl vēl nav tik perfektā līmenī. Līdz ar to, lai neriskētu un negaidītu sodus, nolēmām viņam no 1. septembra piemērot pedagoga palīga amatu," skaidroja Jeļena Vorošilova.
Pieejas maiņa no vecākiem
Kā norādīja Krāslavas novada pirmsskolas izglītības iestādes "Pīlādzītis" vadītājas vietniece Jeļena Vorošilova, grūtības bērnudārzos ir arī bērniem, jo viņu gadījumā 50% bērnudārznieku latviešu valoda nav dzimtā valoda, ko lietotu ģimenēs. Šī iemesla dēļ izglītības iestādei nepieciešamas ne tikai teicamas pedagogu zināšanas, bet arī pārdomātas metodes, lai latviešu valodu intensīvi pielietotu mācību darbā, kā arī atbalsts no vecākiem.
"Uzskatu, ka tas ir metodisks jautājums – kā pedagogiem profesionāli pasniegt latviešu valodu lingvistiski neviendabīgā vidē pirmsskolā, tikt galā ar pārbaudījumiem un arī pārliecināt vecākus. Ja vecāki rāda bērniem pozitīvu piemēru, tas ir liels atbalsts.
Piemēram, mājās piedāvā multfilmas un grāmatas, spēles. Tādā gadījumā valodas integrēšanās vidē būs daudz vieglāka, bet tiem bērniem, kam ģimenē runā tikai krieviski, ir zināmas grūtības, " skaidroja izglītības pārstāve.
Lai bērniem veicinātu pēc iespējas efektīvāku valodas apgūšanu un integrēšanu ikdienas vidē, Jeļena Vorošilova norādīja divus principus: "Pirmkārt, valoda ir jālieto labvēlīgi – tā, lai valoda nav kā sods, bet gan saziņas līdzeklis, kas tiek jautri un interesanti lietots. Otrkārt, lai jaunapgūtā viela vai vārdi netiek pateikti vienu reizi, bet gan nepārtraukti, lai bērns tos iegaumētu dabiskā veidā. Ar maziem bērniem ir ļoti daudz un detalizēti jārunā vienkāršotā, skaidrā valodā, kur vārdi parādās dažādās variācijās."
Visi uzrunāto iestāžu pārstāvji norādīja, ka
liela atbildība ir vecākiem, jo tas, kā bērns sazinās ģimenes vidē, ļoti daudz ietekmē to, cik efektīvi valoda tiks apgūta ar pedagogu.
Šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs bērnu valodas zināšanu līmenis vērtējams dažādi.
"Ja ģimenē vecāki mēģina runāt latviski ar bērniem, tad tas ir redzams. Ja pilnīgi nerunā, problēmas ir," norāda Daugavpils Centra vidusskolas direktors Jurijs Visockis.
Tāpat vecāku atbildībai piekrīt arī Ludzas novada pirmsskolas izglītības metodiķe Gunta Stolere: "Iestāde ir vide, kurā bērns runā valsts valodā, bet aiz šīm durvīm bērns nonāk citā vidē, kur var rasties citas problēmas. Ir jādomā par to, kā likt vecākiem saprast, ka arī viņiem ir jāmainās un jārunā ar bērnu valsts valodā. Ja ne ģimenē, tad vismaz tikai ar bērnu. Jo agrāk notiks domāšanas un pieejas maiņa, jo vieglāk būs bērniem."
Tāpat viņa uzskata, ka
pirmsskola ir pareizākais sākums: "Jo mazāks bērns, jo ātrāk viņš šo valodu apgūst."
Portālam LSM.lv izdevās uzrunāt arī māmiņu Mariju no Daugavpils, kuras ģimenes locekļi līdz šim ar bērnu komunicējuši vien krievu valodā. Šobrīd sieviete saprot, ka vecākiem ir jābūt atbildīgiem par tādas vides nodrošināšanu, kas bērnam atvieglotu valsts valodas apguvi, tādēļ ikdienā cenšas mainīt ierastās tradīcijas.
"Ikdienā ģimenē ar bērnu sarunāties latviski ir visai grūti, jo tomēr savā starpā visu laiku komunicējām krieviski. Latviski cenšamies lasīt grāmatiņas, skatīties multfilmas, dziedāt dziesmas un izspēlēt kādas rotaļas. Mēs saprotam, ka tas ir ļoti svarīgi, jo pati un arī vīrs strādājam darbos, kur ir neizbēgami komunicēt latviski. Jo vairāk mēģinām lietot valodu praktiski, jo labāk to iemācāmies," pastāstīja Marija.
Vienlaikus sieviete arī norāda, ka no pedagogiem tiek sagaidīti atbilstošie pasākumi, kas bērnam veicinātu zināšanas: "Ceram, ka pedagogiem izdosies bērnudārzniekiem nodrošināt tik latvisku vidi, ka tas vairs neliktos kaut kas neierasts. Tā, lai bērni pie tā pierastu."
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīko pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
