Iedzīvotāju iniciatīvā sākotnēji rosināja aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotajām lauku mājām, bet patlaban Vides apakškomisijā diskutē par Vides ministrijas darba grupā jau pirms pāris gadiem izstrādāto ziņojumu par šo jautājumu. Saeimas komijā otrdien, 23. aprīlī, tieši atbalstīts priekšlikums, ka zemes īpašniekiem par pesticīdu lietošanu būs jāinformē iedzīvotāji. Vēl tiks precizēts, kādā formātā vai sistēmā tas būtu izdarāms.
"Šobrīd mēs balsojam par to, ka zemes īpašniekam, izmantotājam ir jāinformē tie apdzīvoto lauku māju iedzīvotāji, kuru apdzīvoto lauku māju apbūves laukums atrodas līdz simts metriem no pesticīdu atrašanās vietas tajā brīdī, kad viņš zina, ka viņš lietos augu aizsardzības līdzekli, ja šie lauku māju iedzīvotāji ir izteikuši šādu vēlmi. "Pret" nav. Vai kāds ir, kas atturas? Tātad mēs varam teikt "par". Bet es domāju, ka tas būtu arī tāds uzdevums valsts iestādēm precizēt, attiecībā uz kādiem līdzekļiem un kas būtu minimālais laiks, kad tomēr ir iespējams jau to zināt," sacīja apakškomisijas vadītāja Jana Simanovska ("Progresīvie").
Attiecībā uz attālumiem, kādos aizliegt pesticīdu lietošanu tieši pie lauku mājām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā bija iekļauts kompromisa priekšlikums, ka lauku māju iedzīvotājus varētu pasargāt 25 metru buferjoslā. Taču iepriekšējās sēdēs deputāti šo atsauca un tā vietā nolēma virzīt priekšlikumu par laukmales jeb ražošanā neizmantojamās joslas paplašināšanu.
Patlaban laukmale nosakāma 2 līdz 20 metru platumā no lauka, un par to zemnieki var gūt arī atbalstu. Rosināts šo joslu palielināt 25 līdz 40 metru platumā prioritāri pie lauku mājām. Latvijas Ārstu biedrība gan aicināja deputātus ieviest stingrākus ierobežojumus.
"Tas, kas ir ļoti satraucoši, ka ilgtermiņā ietekme uz cilvēka veselību ļoti kaitīga. Un tas, ko mēs redzam ar dažādām autoimūnām slimībām, neirodeģeneratīvām slimībām, onkoloģiju, tad noteikti šo līdzekļu lietošana ir klātesoša. Tāpēc es domāju – 25 metri, par ko jūs runājat, vai 40 metri ir desmitkārtīgi par maz, ja mēs runājam par cilvēku veselību. Ir pierādīts, ka
cilvēki, kas dzīvo tuvāk par 250 metriem laukiem, kurus apstrādā, viņi ir konstantā ekspozīcija ar pesticīdu daļiņām,"
norādīja Latvijas Ārstu biedrības pārstāve Arta Deniņa.
Savukārt pie frakcijām nepiederošā deputāta Andreja Ceļapītera ieskatā Ārstu biedrības izteikumi ir emocionāli. Viņaprāt, lielāka problēma ir importētās pārtikas kvalitāte, nevis Latvijas lauksaimnieku pesticīdu patēriņš.
"Negrausim mūsu šobrīd eksportspējīgo nozari. Ja mēs šādā veidā rīkosimies un aizliegsim, un noliegsim,
tad mēs ēdīsim Eiropas Savienībā un trešajās valstīs ražoto pārtiku diemžēl. Un tur izmanto pesticīdus nevis procentos, bet reizēs vairāk nekā Latvijā,"
sacīja Ceļapīters.
Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjomi Eiropas Savienības valstīs:
Deputāti arī nobalsoja par priekšlikumu ministrijās meklēt papildu finansējumu pētījumiem, jo trūkst pilnīgas monitoringa programmas par pesticīdu atliekvielu klātbūtni vidē un arī pārtikā.
Šī bija jau piektā sēde, kurā Saeimas deputāti vērtēja Vides ministrijas senāk izstrādāto ziņojumu un nu to pabeidza izskatīt.
Tālāk Vides apakškomisija atbalstītos priekšlikumus par pesticīdu ierobežošanu lauku māju tuvumā iesniegs atbildīgajām iestādēm.
