Viens no zemākajiem rādītājiem ES
Latvijā ir 233 policisti uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Pēdējo gadu laikā lielākais atbirums, kad no dienesta atvaļināja vairāk nekā pustūkstoti policistu, bija 2022. gadā.
Valsts policija pakāpeniski samazina štata vietas, tādējādi cīnoties arī ar darbinieku trūkumu, tomēr ik gadu tas turpina pieaugt. Pērn no visām amata vietām Valsts policijā iztrūcis vairāk nekā 1,5 tūkstoši jeb 25% darbinieku.
No visu Valsts policijas amatpersonu skaita pērn gandrīz puse bija sievietes (46,8%), un, lai gan dienesta laiks pagarināts 170 amatpersonām, aptuveni tikpat no darba Valsts policijā atvaļinājušās pēc pašu vēlēšanās.
Problēmas risināšanai grozīts Krimināllikums, ieviešot 140 štata vietas izmeklētāju palīgiem. Tādā veidā atvieglots izmeklētāju darbs, atņemot viņiem tehniskus darbus, ko var veikt arī citi darbinieki ar pieredzi tiesību aizsardzības iestādēs.
Policijā vairāk tiek nodarbināti brīvlīguma darbinieki jeb algoti darbinieki, kuriem nav dienesta pakāpes, bet ir darba līgums. Viņu skaits Valsts policijā audzis un pašlaik jau pārsniedz tūkstoti. Taču tas nemaina faktu, ka trūkst amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi.
Divas sāpīgas lietas – algas un izdienas pensijas
VP priekšnieka vietnieks, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis norādīja, ka policijas darbinieku skaitu ietekmē arī darbinieku trūkums valstī kopumā. Tiesa, viņš atzina, ka problēma VP pastāv, un, lai piesaistītu jaunus policistus un noturētu esošos, primāri nepieciešams paaugstināt atalgojumu, uzlabot darba vidi un policista profesijas reputāciju.
"Šī ir tā daļa, kur... nu jā, tā ir sāpīga. Pagājušajā gadā tie ir 176, kas aizgājuši pēc pašu vēlēšanās, iepriekš – 180. Šī tendence ir paliekoša. Ja mēs pārējās pozīcijās vēl skatāmies, ko varam kā iestāde ietekmēt un uzlabot, tad šis ir tāds paliekošs jautājums," sacīja Grūbis.
Arī darbinieku aptaujā noskaidrots, ka ir divas sāpīgas lietas – atlīdzība un izdienas pensijas. "Tās arī darbiniekiem ir svarīgas," piebilda Grūbis.
Valsts policijas koledžas direktors Dmitrijs Homenko pauda, ka problēmai ir visai vienkārša recepte, – policijai ir jāturpina tikpat strauji attīstīties, lai tā kļūtu par mūsdienīgu, attīstītu un tehnoloģiski attīstītu dienestu, un to varot paveikt, piesaistot un uzņemot policijā tieši jaunus un mūsdienīgi domājošus jauniešus.
"Man liekas, ka tā ir arī atslēga uz to, uz ko mēs ejam. Ja paskatās uz Valsts policijas koledžas ikdienu, pēdējo gadu laikā mēs ieviesām ne tikai virtuālās tehnoloģijas apmācību procesos, bet arī aktīvi iepērkam dārgu programmnodrošinājumu, lai apmācītu kadetus reaģēt uz nozīmīgu nodarījumu virtuālajā vidē, jo virtuālā vide, tehnoloģijas, konkurētspējīgs atalgojums un misijas sajūta, kas nepieciešama policijas darbiniekam, ir četras atslēgas, un policija būs vēl labāka," sacīja Homenko.
Runājot par policijas darbinieku skaita samazināšanos, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzsvēra, ka šā brīža ģeopolitiskajā situācijā vēl vairāk to pieļaut nevar.
"Mums vajag sabiedrības atbalstu, politiķu atbalstu, mums vajag normālu atalgojumu.
Paldies, ka pēdējos divos gados – 2023. un 2024. gadā – atalgojumam mums ir kaut cik nopietns atbalsts iedots. Tas neizlīdzina, protams, ilglaicīgi izveidojušos atalgojuma starpību, bet lietas iet uz labo pusi. Tas ir jāturpina, jo samazināties mēs vairs nevaram," norādīja Ruks.
Arī arodbiedrība nepietiekamo finansējumu uzsver kā galveno iemeslu, tāpēc aicina nozares ministriju domāt par jauniesaucamajiem – lai jaunieši būtu motivēti nākt strādāt. Visvairāk policijas amatpersonu trūkst Rīgā. Un policijas priekšnieks uzsver – tas ir satraucoši.
"Neteiktu, ka atalgojums ir motivējošs. Drīzākais, būs šī tendence, kāda tā ir šajos pēdējos gados, – vairāk aizies nākotnē, visticamāk, nekā pieturēsies. Ja vien netiks būtiski mainīts atalgojums un jautājums, kas skar koledžas spēju rekrutēt jauniešus," sacīja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ('Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" ir paudis, ka atalgojuma ziņā policija un glābēji diemžēl atpaliek no bruņotajiem spēkiem, taču tas tiekot risināts. Pašlaik tiek izvērtēts algu un sociālo garantiju jautājums, un risinājumu ministrs cer piedāvāt jau nākamgad.
