Reģioni Krustpunktā

Kur nonāk skolu ēdnīcās neapēstais?

Reģioni Krustpunktā

Vai Sigulda būtu gatava uzņemt 2030.gada ziemas olimpiskās spēles?

Riska jaunieši pašvaldībās saskaras ar formālu pieeju problēmu risināšanā

Riska jaunieši pašvaldībās saskaras ar formālu pieeju problēmu risināšanā

Ar riskam pakļautiem jauniešiem šobrīd katra pašvaldība strādā dažādi un vienotas pieejas nav. Vien 5% Latvijas pašvaldību pieejams atsevišķs sociālais darbinieks darbam ar jauniešiem. Tomēr pieprasījums pēc pakalpojumiem arvien pieaug. 

Šogad sabiedrisko mediju maratons "Dod pieci" pievēršas riska jauniešu atbalstam, tādēļ Latvijas Radio raidījumā "Reģioni Krustpunktā" apzināja, kādas atbalsta iespējas jauniešiem piedāvā pašvaldības, vai šī pieeja ir vienota un vai ir kādi īpaši mērķēti atbalsta pasākumi tieši pusaudžiem.

ĪSUMĀ:

Daļa vecāku un speciālistu problēmu neuztver nopietni

Vidusskolēni, kuri šobrīd mācās Rēzeknē, un te uz skolu sabrauc no plašākas apkārtnes, neslēpj – viņu pašu un vienaudžu dzīvēs ir dažāda rakstura problēmas: atkarības, mobings, bulings, neiešana uz skolu, depresija un trauksme. Nereti šīs problēmas sākas skolā, nereti – ģimenē, turklāt dažkārt vecāki palīdzēt nespēj, negrib vai neprot.

Vidusskolēnu iezīmētās problēmas

– Man mamma visu laiku saka – priekš kam tev tas psihologs? Tā ir velta naudas tērēšana.

– Mani vecāki negrib par to runāt, jo domā, ka man vai brālim, vai māsai nav tādu problēmu. Viņi saka – tev taču viss kārtībā. Ko tu čīksti?

– Esmu bijusi pie sešiem skolas psihologiem. Es negribu apvainot skolas psihologus, bet es reizēm domāju, vai viņiem algas pietrūkst, ka viņi negrib ar tiem skolēniem runāt? Tāpēc, ka atbildes ir ļoti sausas. Es viņai saku, ka, manuprāt, man ir trauksme, bet viņa saka – tas tāpēc, ka tu esi vienīgais bērns ģimenē, tev bija pārāk daudz uzmanības, tad tu atnāci uz skolu un tagad tev pietrūkst uzmanības.

– Man atzīmes sāka kristies, es ļoti bieži uz skolu vienkārši negāju. Es vienkārši tajā vietā nejutos labi. Es pati uz mācību gada beigām izlēmu, ka jāiet prom, izņēmām dokumentus. Bija tajā skolā sociālais darbinieks vai kas tamlīdzīgs, bet tas nebija tik pieejami. Es pat, ja godīgi, nezinātu, kur būtu jāiet, lai tiktu ar viņu runāt.

Pieaug riska faktori, kas šādus jauniešus var ielikt kategorijā "problēmjaunieši". Brīžos, kad vecāki negrib vai nespēj sniegt palīdzību, būtu jāiesaistās valsts institūcijām vai pašvaldībai. 

– Piemēram, manā novadā nekā tāda nav. Diemžēl. Tur vispār ir tā, ka novada centrā ir jauniešu centrs, bet tas no manām mājām ir 30–40 km.

–Man liekas, ka tieši pašvaldībām vajadzētu redzēt to problēmu, ka jaunieši, īpaši tagad pēc Covid-19, daudz saskaras ar mentālās veselības problēmām.

Psihologa vai sociālā pedagoga pieejamība pašvaldībās atšķiras

Tomēr pašvaldībās ir dažāda pieeja riskam pakļauto jauniešu atbalsta pasākumiem. Piemēram, psihologa vai sociālā pedagoga pieejamība pašvaldību izglītības iestādēs atšķiras. Otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī psihologs ir katrā skolā, tādi pieejami arī Izglītības pārvaldē, ar mērķi dot iespēju apmeklēt psihologu ārpus skolas vides. Tajā pašā laikā vēl vienā Latgales valstspilsētā – Rēzeknē – psihologs katrā skolā nav. Tas atstāts pašu skolu pārziņā, kādus atbalsta pasākumus saviem skolēniem nodrošināt.

Arī sociālajos dienestos darbs ar riskam pakļautiem jauniešiem tiek organizēts dažādi. Daugavpilī starp virkni sociālo darbinieku ir atsevišķa nodaļa, kas strādā ar bērniem un ģimenēm, kur tad iekļaujas arī darbs ar riskam pakļautiem jauniešiem.

"Ir bērni, kuri ir ar uzvedības traucējumiem, un ar tiem jauniešiem vairāk nodarbojas bērnu sektors, ir visādas metodikas," skaidroja Daugavpils Sociālās pārvaldes vadītāja Marina Gerasimova, nosaukdama pakalpojumus, ko dienests nodrošina. "Var saņemt psihologa pakalpojumus, krīzes centra pakalpojumus gan ģimenei, gan bērniem atsevišķi, sociālā darba speciālista pakalpojumu."

"Kā viņi nonāk pie mums? Skola, administratīvā komisija vai vienkārši anonīma informācija no jebkuras iestādes – policija, tā viņi arī nonāk. Piemēram, skatoties sociālā riska ģimenes, augsta riska ģimenes, tur arī viņi ir. Ja ģimene, tad drīzāk arī pusaudzis būs ar kaut kādām problēmām," ikdienas darbu atklāja Daugavpils sociālā darbiniece Oksana Ustinoviča. "Kad saņemam informāciju, mēs sazināmies un lūdzam, lai viņi nāk uz šejieni, pie mums. Ja viņi nenāk, tad jau mēs braucam uz dzīvesvietu apsekot."

Arī Krāslavas novada Sociālās pārvaldes redzeslokā, kā atzina kāda no sociālajām darbiniecēm, ir darbs ar riska ģimenēm, tomēr, līdzīgi kā citviet Latgalē, nav atsevišķa specialista, kurš strādātu tieši ar jauniešiem kā mērķa grupu.

"Pēc palīdzības nāk. Gan skola prasa, gan policijas ziņojumi ir tādi, ka ar jauniešiem ir problēmas, diezgan bieži arī probācijas dienests. Gribētos, lai ir speciālists, lai būtu transports tam speciālistam, lai brauktu pa visu novadu," skaidroja Krāslavas novada Sociālās pārvaldes darbiniece, kas vēlējās palikt anonīma.

Rēzeknē – īpaša jauniešu atbalsta nodaļa

Soli uz priekšu gājis sociālais dienests Rēzeknē. Te izveidota atsevišķa atbalsta nodaļa, kur darbs ar jauniešiem notiek dienas centrā. To pēc skolas vai brīvlaikā var apmeklēt dažādi jaunieši, ne tikai no ģimenēm, kas ir sociālā dienesta redzeslokā.

"Divi sociālie rehabilitētāji un viens sociālais audzinātājs ar viņiem darbojas. Ir dažādas tematiskās, radošās nodarbības, ir pārgājieni, ir dzīvnieku patversmes apmeklējumi, ir arī dažādas sociālo prasmju nodarbības. Visiecienītākā ir gatavošanas meistarklase," par centru, kas izveidots pirms diviem gadiem, stāstīja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Sociālā dienesta Atbalsta nodaļas vadītāja Anita Batare.

Agrāk sociālajam rehabilitētājam bija atsevišķs kabinets, kurā sniedza konsultācijas, bet pašvaldībā sapratuši – tas nav labākais variants, kā runāt un atraisīt jaunieti. Tāpēc nolemts izveidot šādu centru, kurā jaunieši var darboties neformāli.

Šeit pieejams arī psihologs. Dienestā atzina – labākos rezultātus var sasniegt, strādājot ar visu ģimeni.

"Atbalstu sniegt tikai jaunietim, bet neatpazīt problēmas, kas ir ģimenē, tā ir spēle vienos vārtos. Jāstrādā ar ģimeni, ar vecākiem. Jāizglīto vecāki, kā saprast bērnu, kā disciplinēt bērnu, kā saprast pusaudzi,"

turpināja Batare.

Pieprasījums pēc palīdzības pieaug

Tomēr daudzus speciālistus nākas meklēt no malas. Kā vienu no vērtīgākajiem sadarbības partneriem uzrunātās pašvaldības min Pusaudžu resursu centru, kas pirms dažiem gadiem savas filiāles atvēris vairākās Latvijas lielākajās pilsētās, tostarp Rēzeknē un Daugavpilī. Šeit sniedz atbalsta pakalpojumus 10–18 gadu veciem jauniešiem. 

"Piedāvāti ir gan psihologa, gan mentora, gan psihiatra pakalpojumi, arī mākslas terapeita, fizioterapeita, ģimenes terapeita pakalpojumi. Viss klāsts, kas ir iespējams, kā mēs varam palīdzēt bērniem un jauniešiem," stāstīja Rēzeknes filiāles vadītāja Gunta Ivanova.

Pusaudžu resursu centra Rēzeknes filiāles vadītāja Gunta Ivanova.
Pusaudžu resursu centra Rēzeknes filiāles vadītāja Gunta Ivanova.

Daži speciālisti, piemēram, psihiatrs, gan būs Rīgā, bet bērniem tiek nodrošinātas tiešsaistes konsultācijas.

Pusaudžu resursu centru finansē Labklājības un Veselības ministrijas. Un pēdējos gados pieprasījums pēc pakalpojumiem stipri pieaudzis.

"Tāpēc, ka sabiedrība ir ļoti sarežģīta šobrīd – sarežģīti ģimenes statusi, sarežģītas ģimenes lietas, bet bērni ir sabiedrības spogulis. Viņi atspoguļo to, kas notiek ģimenēs. Kā mēs redzam – labi nav,"

atzina Ivanova.

Viņa pastāstīja, ka jaunieši ir gan no Ludzas, gan Balviem, gan Viļāniem, Rēzeknes novada: "No pašas pilsētas ir mazāk nekā no apkārtējiem reģioniem, jo daudz kur vispār nav pieejams psihologa pakalpojums, kur nu vēl bezmaksas. Tāpēc šis pieplūdums ir."

Rēzeknes filiālē vēršas gan skolas, gan pašvaldību sociālie dienesti un bāriņtiesas. Vadītāja uzskaitīja galvenos problēmjautājumus: "Komunikācijas problēmas. Tagad parādās tāda lieta, ka bērni ņem tālmācību, jo vairs nevar labi justies skolas vidē. Tad ir trauksmainība, agresivitāte, noslēgtība, ir grūti atrast draugus. Uzmanības trūkums, sevis nepieņemšana, depresija. Tās ir aktuālākās. Protams, smēķēšana, neiroloģiskās problēmas. Kas arī ik pa laikam parādās." 

Pusaudžu resursu centra Rēzeknes filiāle
Pusaudžu resursu centra Rēzeknes filiāle

Daugavpils pusē rindā vairāk nekā 60 pusaudžu

Rēzeknē šobrīd rindu neesot, tikmēr Daugavpils pusē pieprasījums pēc palīdzības krietni pārsniedz resursu centra šībrīža kapacitāti.

"Rindā mums ir vairāk nekā 65 pusaudži. Rindā ir tie, kas ir motivēti uz sadarbību, kas atzīst, ka ir problēmas un grib tās risināt," norādīja Pusaudžu resursu centra Daugavpils filiāles vadītāja Irēna Žukovska. 

Kā būtisks atbalsts pašvaldībām ir arī nevalstiskās organizācijas. Šaipusē tādas ir retums, starp nedaudzajām jāmin Sociālā atbalsta un izglītības fonda Latgales ģimeņu atbalsta centrs Daugavpilī, kas blakus savam pamatdarbam ar audžuģimenēm strādā arī ar riska jauniešiem un viņu vecākiem.

"Strādājam būtībā ar visiem Daugavpils jauniešiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts," stāstīja centra vadītāja Daugavpilī Inese Upe. "Tas ir arī individuālais darbs – psihologa konsultācijas un psiholoģiskās izpētes, ja ir saņemts uz tām nosūtījums."

Pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem dažu gadu laikā ir pat desmitkāršojies. "Bet es negribētu teikt, ka problēmu skaits ir desmitkāršojies. Pirms 5 gadiem, kad sākām strādāt, kamēr cilvēki saprata, kas tas atbalsta centrs ir, kāpēc ir jāsadarbojas ar NVO speciālistiem," skaidroja Upe.

Sociālā atbalsta un izglītības fonds, kam filiāles ir ne vien Daugavpilī, bet vēl vairākās Latvijas pilsētās, finansējumu saņem no Labklājības ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, savukārt pašvaldības, piemēram, Daugavpils, šo pakalpojumu pērk konkursa kārtībā.

Palīdzība pieejama, bet daļa jauniešu un vecāku to ignorē

Tajā pašā laikā pašvaldības saskaras ar vēl kādu problēmu – pakalpojums ir piedāvāts, tomēr gan no jauniešu, gan vecāku puses tiek ignorēts. Sociālie darbinieki norāda – jauniešiem nav motivācijas, un vaino vecākus, kuri neiesaistās bērnu problēmas risināšanā. 

"Viņam jau drīz 18, bet viņš nevar pabeigt 9. klasi. Citi uzskata, ka tas vienkārši nav nepieciešams – man būs 18, braukšu uz ārzemēm un darīšu, ko gribu, man tur būs nauda un tā tālāk. Jā, mēs ar policiju pat braucām modināt no rīta, viens skrēja pakaļ, pāri žogam, otro aizvedām uz skolu. Vienu dienu viņš visu izdarīja, kā vajag, nākamajā dienā viņš atkal palika mājās, un neviens neko nevar izdarīt.

Mēs nevaram katru rītu braukt ar pašvaldības policiju un palīdzēt viņam vienkārši izkāpt no gultas. Mēs runājam par audzināšanas procesu, ka vecākiem trūkst zināšanas un prasmes,"

uzsvēra Daugavpils sociālā darbiniece Oksana Ustinoviča.

Akmens jāmet arī pašvaldību dārziņā

Tikmēr nevalstiskais sektors, kas strādā ar šādiem jauniešiem, norāda – pašvaldību darbs nereti ir formāls un trūkst mērķētu programmu tieši riskam pakļautiem jauniešiem. 

"Šādos jauniešos nav ieinteresēta neviena institūcija, šādā nemotivētā jaunietī, kas vairāk rada problēmas un grūtības, ne risinājumus un sadarbību," pauda biedrības "Resiliences centrs" jaunatnes darbinieks Leonards Kokorevičs. Tad ir jautājums, kā viņus var sasniegt? "Un atbilde ir pavisam vienkārša un tajā paša laikā arī sarežģīta – attīstīt speciālistu pakalpojumu klāstu, citiem vārdiem,  pakalpojumu klāstu, kurā darbojas speciālisti tādā mērā, ka viņi spēj sasniegt šos nemotivētos jauniešos, jo

katrs nemotivēts jaunietis jau patiesībā vēlas būt sasniegts."

Esot nepieciešams mainīt pieeju – ne vien formāli piedāvāt psihologus, bet izpētīt savas pašvaldības specifiku un apmācīt speciālistus, kuri meklēs mērķētas pieejas šādiem riskam pakļautiem jauniešiem, tostarp sadarbojoties ar nevalstisko sektoru, kam nereti ir plašākas un mazāk birokratizētas iespējas uzrunāt jauniešus.

"Dažiem jauniešiem atbalsts varbūt ir nepieciešams tāds, kur mēs satiekamies ar jaunieti brīvdienās un vienkārši dodamies pastaigā, viņam ir iespēja dalīties ar savām domām un pārdomām, trauksmēm, bažām. Ja mēs būtu kaut kāda valstiska struktūra, vienkārši fiziski nebūtu iespējams, mums būtu citi uzdevumi, un kamēr mēs tos salāgojam, kamēr saprotam, kā to visu noformēt, tikmēr vajadzības mainās," turpināja Kokorevičs.

Viņaprāt, jauniešu centri būtu viens risinājums, taču pieredze rāda – tajos nonāk diezgan motivēti jaunieši. "Un tad tas pārējais klāsts, kuri neapmeklē ne skolu, ne kādas citas institūcijas – kā mēs viņus varam sasniegt?" retoriski vaicāja Kokorevičs.

Ņemot vērā Valsts kontroles 2022. gada revīzijas  ziņojuma "Problēmbērni – pieaugušo neizdarību spogulis" ieteikumus, šogad Labklājības ministrija pašvaldībām izstrādājusi jaunu metodiku darbam ar jauniešiem, kā arī organizējusi apmācības, kur darbam ar jauniešu mērķgrupu sagatavoti 40 sociālie darbinieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti