Līdzīgi atradumi gan pilnībā netiek izslēgti, un darbu veicēji instruēti, kā rīkoties šādos gadījumos. Tā kā projekta finansējums ļaus izsmelt tikai aptuveni pusi vēsturiskā piesārņojuma, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde kopā ar zinātniekiem gatavojas pētīt kanālā mītošo mikroorganismu spēju pakāpeniski pārstrādāt atlikušo daļu.
Karostas kanāla attīrīšanas laikā no dzelmes kopā ar naftas un citu vielu piesārņotajiem nogulumiem izcelti arī dažāda lieluma metāllūžņi.
Ar tādiem noklāta vai visa kanāla grunts, līdz ar to apgrūtināta šeit savulaik nogrimušo nesprāgušo lādiņu meklēšana. Pēc tam, kad šovasar ekskavatora kausā tika pamanīta no dzelmes izcelta aviācijas bumba, ūdenslīdēji atkārtoti apsekojuši gultni, un citi sprādzienbīstami priekšmeti nav atrasti.
SIA "Eko Osta" izpilddirektora vietnieks Kristaps Kaupužs stāstīja, ka "kanāls satur ļoti intensīvu visādu tehnogēno priekšmetu piesārņojumu – metāla elementi, koka elementi, virves, kas šai izpētei tādu konkrētu rezultātu nedod. Nacionālie bruņotie spēki sniedza savu instruktāžu, iedeva mums informatīvos materiālus, ko varam te atrast, kāda ir rīcība".
Attīrīšanas darbi, kuros iesaistīti gan divi ekskavatori, gan zemessūcējs, tagad norit ļoti intensīvi, lai atgūtu iekavēto.
Līdz novembra vidum plānots izcelt visu līgumā minēto apjomu – 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulumu.
Šādā veidā tiks attīrītas kuģu satiksmē biežāk izmantotās kanāla vietas, taču, lai izceltu arī citviet akvatorijā esošo piesārņojumu, pietrūkst naudas. Darba līguma kopējā summa ir aptuveni 3,5 miljoni eiro, un finansējums piesaistīts no Norvēģijas finanšu instrumenta programmas.
Liepājas SEZ Tirgus izpētes un analītiskās daļas vadītājs Ivo Koliņš skaidroja, ka "projekta īstenošana nozīmē to, ka mums ir 15% pašfinansējums, ko ņemam no saviem pamatdarbības ieņēmumiem, līdz ar to skaidrs, ka tik vērienīgus darbus, kad runājam par 100–200 tūkstošu kubikmetru izņemšanu un pārvietošanu, mēs nerunāsim, ja nebūs pieejams trešās puses finansējums".
Pagaidām tāda nav, taču nelikties zinis par atlikušo piesārņojumu arī nevar, jo kanāls savienots ar Baltijas jūru, tāpēc jau ilgstoši negatīvi ietekmē tās ekosistēmu.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Maija Viša atzina, ka "šis piesārņojums ietekmē arī ekonomiku, jo samazinās zvejas apjomi, ko var izzvejot. Tiek ietekmēta zivju, dzīvnieku vairošanās, imunitāte. Viņi ir slimīgi, mazāki izmērā".
Pēc padomju armijas aiziešanas Karostas kanāls atzīts par tādu kā mirušo zonu, jo piesārņojuma dēļ šeit tikpat kā nav bijis zivju un dažādu mikroorganismu.
Pētījumos secināts, ka tagad to kanālā ir krietni vairāk, turklāt šie mikroorganismi daļēji barojas no naftas produktiem.
"Tas nozīmē, ka naftas apjoms samazinās. Mēs varam labi redzēt, ka pēdējo 20 gadu laikā vietās, kur nav veikti nekādi sanācijas darbi, šī naftas piesārņojuma koncentrācija ir samazinājusies," norādīja Ivo Koliņš.
Tagad plānots kopā ar norvēģu zinātniekiem veikt pētījumus, lai saprastu, cik daudz gadu mikrorganismiem prasītu visa atlikušā piesārņojuma likvidēšana un kā šo dabisko procesu paātrināt.
