NA izslēdz sadarbību ar «Progresīvajiem»; «Progresīvie» gatavi nolikt malā ideoloģiskās domstarpības

Valsts prezidentam turpinot sarunas ar Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, Nacionālās apvienības (NA) ieskatā koalīcijā ideoloģisku atšķirību dēļ nav iespējama sadarbība ar "Progresīvajiem". Savukārt "Progresīvo" līderis uzsver, ka ideoloģiskas cīņas un sarkano līniju politika jānoliek malā, lai vienotos par valsts attīstībai būtiskiem darbiem.

Nacionālā apvienība, gluži kā "Apvienotais saraksts", par optimālāko nosauc līdzšinējās demisionējušās valdības modeli, kurā ietilpa "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība. Taču šobrīd ir izveidojusies "jauna situācija", kas nozīmē valdības veidošanas sarunas no baltas lapas, tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atzina Nacionālās apvienības pārstāvji Ināra Mūrniece un Roberts Zīle.

Šis politiskais spēks Valsts prezidentam nākamās valdības galveno uzdevumu lokā uzsvēruši valsts drošības prioritāti, tajā skaitā robežas infrastruktūras ar Krieviju un Baltkrieviju izbūvi. Tāpat ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni pārrunāti ekonomiskās izaugsmes un reģionu attīstības jautājumi.

Nacionālās apvienības pārstāvji piesardzīgi komentēja iespējas iekļauties nākamajā valdībā, taču atkārtoja iebildumus par "Progresīvo" iesaisti tajā. "Manuprāt, mūsu pozīcija bijusi ļoti skaidra, ka saskatām šo [trīs politisko spēku] valdības modeli kā optimālāko, un mēs faktiski neredzētu, ka Nacionālajai apvienībai būtu jāatbalsta tas vairākums, kas bija izveidojies pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurā ir "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie".

Galvenais izslēdzošais elements ir tieši ideoloģiskās atšķirības, kas mūs šķir no "Progresīvo" frakcijas.

Bet arī kopumā, raugoties no valsts attīstības viedokļa, nebūtu pareizi, ka šādā koalīcijā Nacionālā apvienība mēģinātu iesaistīties tikai iesaistīšanās pēc," sacīja NA pārstāvošais Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

Jānis Dombrava
00:00 / 00:37
Lejuplādēt

Turpretī "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens kā galvenos akcentus nosauca uzdevumus veselības aprūpē, kur investīcijas nākamgad būtu jāpalielina par 250 miljoniem eiro, vienlaikus virzot reformas. Otrs bloks – cilvēktiesību bloks, kas ietver vardarbības, neiecietības novēršanu, bērnunamu sistēmas izskaušanu Latvijā un dzīves apstākļu uzlabošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Trešais bloks – ekonomikas ilgtspējas jautājumi par modernu industriālo politiku, eksporta vairošanu. Šos uzstādījumus "Progresīvie" apspriež ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka prezidenta redzējums par nākamās valdības darbu un veicamie uzdevumi liek atteikties no ideoloģisku pretstatu izcelšanas. "Mēs uzskatām, ka valstij šajā sarežģītajā situācijā, kad esam diezgan ilgi gaidījuši dinamiskāku, rīcībspējīgāku valdību, šobrīd turpināt šādas ideoloģiskas politiskas spēles nav auglīgi.

Esam gatavi ideoloģiskās domstarpības nolikt otrajā plānā, līdz ar to esam gatavi sadarboties ar dažādām partijām.

Protams, redzam un dzirdam arī sarkanās līnijas un bieži nepamatotos apgalvojumus, ko pret "Progresīvajiem" virza Nacionālā apvienība. Mēs ļoti gribētu, lai tie kopējie partiju lēmumi par iespējām sadarboties vienā vai otrā konfigurācijā izrietētu no kopējā redzējuma par izdarāmajiem darbiem, lai tā nav vecās politikas spēle ar sabloķēšanos, ar sarkanajām līnijām, ar partneru diskreditēšanu," sacīja Briškens.

Kaspars Briškens
00:00 / 00:57
Lejuplādēt

Partijas "Progresīvie" tiekas ar Valsts prezidentu, 2023.gada augusts
Partijas "Progresīvie" tiekas ar Valsts prezidentu, 2023.gada augusts

To, kādā virknējumā izdosies izveidot nākamo koalīciju, partiju pārstāvji atsakās prognozēt, jo politisko sarunu process pašlaik ir sākuma stadijā.

Otrdien pēcpusdienā savu redzējumu par šiem procesiem Rīgas pilī paudīs arī Saeimā ievēlētie politiķi, kuri valdības veidošanas sarunās nav iesaistīti. Tie ir Alekseja Rosļikova vadītā partija "Stabilitātei!" un Aināra Šlesera vadītā partija "Latvija pirmajā vietā". Abi politiķi publiski aicinājuši nākamās valdības veidošanu neuzticēt "Jaunajai Vienotībai". 

KONTEKSTS:

Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.

Pēc Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virza labklājības ministri Eviku Siliņu.

Valsts prezidents iepriekš norādījis, ka nākamās valdības ilgtermiņa uzdevums ir virzīties uz ambiciozu mērķi 2030. gadā Latvijā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo labklājības līmeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti