Jauns poligons - drošībai un izaugsmei
Starptautisku militāro bāzi "Sēlija" Aizsardzības ministrija sāka veidot pērn. Jauna militārā poligona nepieciešamība tiek pamatota ar NATO samitā pieņemto Baltijai svarīgo lēmumu par NATO daudznacionālo kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim katrā valstī.
"Tās ir mūsu saistības mūsu sabiedroto priekšā, kuri pieņem ļoti nozīmīgus lēmumus. Un, ja mums nav šis juridiskais pamatojums, tad mēs neko nevarēsim realizēt," sacīja Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts").
Politiķi cer, ka jaunais poligons būs ne vien nozīmīga investīcija Latvijas drošībā, bet tā izveide dos arī impulsu apkārtējo novadu izaugsmei – ceļu un sakaru infrastruktūras, veselības aprūpes, izglītības un uzņēmējdarbības, it īpaši dažādu pakalpojumu attīstībai.
Tas būs Latvijā lielākais poligons, kas divreiz pārsniedz Ādažu poligona izmēru.
Poligona izveide radīs jaunas darba vietas un uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem. Būs nepieciešams personāls poligona būvniecībai un uzturēšanai.
Poligona būvniecībai tiks piesaistīts arī NATO finansējums. Būvniecība ir plānota vairākās kārtās. Pirmo kārtu, kurā ietilpst šautuves, munīcijas zonas, treniņu laukumu un pagaidu infrastruktūras – telšu laukuma – izbūve, iecerēts īstenot līdz 2025. gada beigām.
Īpašs status un noteikumi
Poligonam noteikts nacionālo interešu objekta statuss, kas nozīmē, ka jautājumi, kas saistīti ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, būs jāizskata un lēmumi jāpieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā.
Līdzās tam Sēlijas poligonam noteikts arī īpašs tiesiskais regulējums poligona robežu noteikšanai, tā teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanai, lietošanai un tā infrastruktūras izbūvei.
Tāpat ar likumu paredzēts par labu valstij nodibināt servitūtu uz citām personām piederošo zemi, kura nepieciešama militārā poligona infrastruktūras izbūves uzsākšanai un veikšanai. Servitūts tiks nodibināts līdz brīdim, kad zeme tiks atsavināta atbilstoši sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.
Aizsardzības ministrijai 30 dienas pirms darbu uzsākšanas būs jāinformē nekustamā īpašuma īpašnieks par to, ka ir noteikts servitūts uz tam piederošo zemi un uz tās tiks uzsākta militārā poligona infrastruktūras izbūve.
Sākt koku un krūmu ciršanu, kā arī veikt būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanas darbus un būvdarbus sabiedrības vajadzībām atsavināmā nekustamajā īpašumā ministrijai būs tiesības pēc tam, kad tā būs pieņēmusi lēmumu par taisnīgas atlīdzības apmēru.
Kritizē neskaidrības ar atsavināšanu
Partiju "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputāti kritizēja iecerēto mehānismu zemju atsavināšanai un arī informācijas pieejamību par to.
"Stabilitātei!" frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs norādīja uz pretrunīgu informāciju par atsavināmo īpašumu skaitu: "Aizsardzības ministrija deva mums sarakstu ar īpašniekiem – 13 personas, juridiskas un fiziskas. Mans kolēģis no opozīcijas, vakardien runādams ar aizsardzības ministru, ir saņēmis ciparu 80+. Es īsti pat nevaru saprast, cik tur ir to īpašnieku, kas tur iekšā ir, ar kuriem ir jārunā. Cik viņu patiesībā tur ir?"
"Kāpēc Aizsardzības ministrija pēdējās nedēļas laikā neinformē sabiedrību par konkrēto likumprojektu? Soctīkli ir pārpildīti ar informāciju, kas neatbilst patiesībai, bet diemžēl Aizsardzības ministrija ir klusējusi," sacīja frakcijas "Latvija pirmajā vietā" vadītājs Ainārs Šlesers.
"Kāpēc tieši ap šo jautājumu ir tik milzīga kampaņveidīga dezinformācijas kampaņa, ko gluži savādāk izskaidrot, ka tas ir tāds arī ārēji ietekmēts process, es nekādā veidā nevaru. Es domāju, mums... Vismaz man, ir pārliecība to, ka ikviens īpašnieks, ikviens zemes, meža īpašnieks saņems pienācīgu atlīdzību," pauda Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Saeima neatbalstīja LPV rosinājumu, ka, nespējot vienoties par taisnīgu nekustama īpašuma tirgus vērtību, Aizsardzības ministrijai būtu pienākums īpašniekam piedāvāt atsavināmā nekustama īpašuma vietā līdzvērtīgu īpašumu.
Vienlaikus Meža likumā
paredzēta iespēja valsts meža zemi izmantot kā atlīdzību kompensācijai par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ierobežo mikroliegumus un ietekmes uz vidi vērtēšanu
Tāpat Saeima atbalstīja saistītos likumprojektus, kas paredz regulējumu esošo militāro poligonu infrastruktūras attīstībai. Tostarp saskaņā ar izmaiņām Sugu un biotopu aizsardzības likumā poligonu teritorijā neveidos jaunus mikroliegumus. Vienlaikus militārajos poligonos varēs veidot jaunas aizsargājamās teritorijas, ja tajās paredzētais aizsardzības režīms nebūs pretrunā ar poligona izveidošanas mērķi.
Militāro poligonu infrastruktūras izbūvei turpmāk nepiemēros ietekmes sākotnējo izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, izņemot Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas ("Natura 2000").
Paredzēta arī iespēja ierobežot mednieku tiesības poligonu teritorijās esošajās medību platībās; šādu ierobežojumu dēļ varēs noteikt maksas atvieglojumus par medību tiesību izmantošanu.
KONTEKSTS:
Starptautisku militāro bāzi "Sēlija" Aizsardzības ministrija sāka veidot 2022. gadā. Jauna militārā poligona nepieciešamība tiek pamatota ar NATO samitā pieņemto Baltijai svarīgo lēmumu par NATO daudznacionālo kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim katrā valstī. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda.
Kanādas vadītajā grupā Latvijā šobrīd ir gandrīz 2000 karavīru, no kuriem – 700 kanādiešu, bet brigāde parasti ir 3000–5000 karavīru liela.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) iepriekš pieļāva, ka Sēlijas poligona būvniecības pirmo kārtu varētu pabeigt līdz 2025. gada beigām. Tur varētu notikt pirmās šaušanas mācības. Būvniecības pirmā kārta izmaksātu 38 miljonus eiro, bet ministre neminēja precīzu finansējuma avotu.
