Krāpšanu skaits Latvijā turpina samazināties, jo iedzīvotāji ir kļuvuši informētāki un uzmanīgāki. Tāpēc vairs tik bieži neiekrīt krāpnieku slazdos, kā tas bija pirms pāris gadiem, pastāstīja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Tomēr, lai gan skaits mazinās, metodes krāpniekiem paliek tās pašas.
"Arī šogad viens no izplatītākajiem krāpšanu veidiem ir telefonkrāpšanas, noziedzniekiem mēģinot izvilināt no iedzīvotājiem personas datus un banku kontu datus. Tāpat šobrīd ir ļoti izplatīti krāpšanu mēģinājumi e-pasta vidē. Un kā trešo krāpšanas veidu varētu atzīmēt iedzīvotāju iesaistīšanu viltus investīciju platformās. Šajā gadījumā izkrāptās naudas summas parasti ir vislielākās," pastāstīja Gžibovska.
Arī kiberdrošības iestādes "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis norādīja, ka jau vairākus gadus krāpnieki izmanto tradicionālās un labi zināmās krāpniecības metodes.
"Jaunas tendences šobrīd nav novērojamas. Pietiekami labi acīmredzot arvien strādā tās pašas vecās.
Jau vairākus gadus aktīvas dažādas [krāpšanas] kurjerpastu sūtījumu piegādes vārdā, ar kuriem tiek mēģināts izkrāpt piekļuves informāciju vai bankas karšu datus. Un, protams, process ar viltus atbildēm uz sludinājumiem, kur cilvēki, kas ir ievietojuši sludinājumu par kādas preces pārdošanu, viņi it kā saņem atbildi no potenciālā pircēja, kurš piesakās preci pirkt, bet izmantosim apmaksai kaut kādu kurjerpasta firmas piedāvātu apmaksas pakalpojumu," pastāstīja Mālkalnietis.
Arī "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops pauda, ka šī brīža krāpniecības metodes var saukt par pēdējo trīs gadu klasiku: "Ir kāds, kam mēģina piezvanīt, ir kāds, kas iekrīt investīciju krāpšanās, ir kāds, kas iekrīt romantiskajās krāpšanās. Man liekas, vienojošais vēl joprojām visiem tiem krāpniecības veidiem ir tas, ka krāpnieki cenšas veidot emocionālo stresu, radīt sajūtas, ka kaut kas notiek šausmīgi ātri, jāreaģē šausmīgi ātri, respektīvi, lai tas cilvēks, kuru mēģina apkrāpt, nevarētu apdomāties un kritiski izvērtēt, kādu informāciju viņam pieprasa."
Finanšu nozares asociācijas darba grupas vadītājs un "Luminor" bankas vecākais krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits skaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki joprojām uzķeras uz tām pašām metodēm, ir grūtības izsekot līdzi jauniem banku produktiem un citām digitālām lietām, ko veiksmīgi izmanto krāpnieki.
Šmits ieskicēja būtiskas lietas, lai pasargātu sevi no krāpniekiem: "Pirmkārt, viņam jāseko līdzi aktuālajai informācijai. Otrkārt, ja viņš izmanto kaut kādus bankas produktus, tad viņam vajag maksimāli nodrošināties pret to, kādus, piemēram, viņš maksājuma limitus uzstāda, cik ļoti viņš pārvalda to, kādi paziņojumi viņam nāk par maksājumiem. Vajag būt rūpīgam pret to, kā viņš [rīkojas] internetā – kur viņš, kādus datus vada, kurus datus kādam drīkst dot, kur nedrīkst dot."
Šmits arī piebilda, ja cilvēks nav pārliecināts par saņemto ziņu vai e-pastu, tad vienmēr var zvanīt uz banku un vaicāt pēc padoma, jo banka nekad neatteiks un vienmēr sniegs palīdzību.
