"Apvienotā saraksta" viens no līderiem, Saeimas spīkers Edvards Smiltēns pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš pirmdien sācis konsultācijas ar Saeimas frakcijām par jaunās valdības veidošanu, norādīja, ka Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iespējamā nonākšana valdībā saistāma ar tai pietuvinātā Ventspils eksmēra Aivara Lemberga ietekmes atjaunošanu.
"Ja "Jaunā vienotība", tai skaitā varbūt arī prezidenta kungs, izvērtējot visu informāciju, kas ir pieejama, izvērtējot visus riskus, var pateikt, ka šajā [situācijā] nekādu risku nav, tad par to var runāt," teica Smiltēns.
"Apvienotais saraksts" vairs tik kategoriski kā iepriekš neizslēdz plašāku koalīciju.
"Visvienkāršākais modelis būtu vienoties par esošo salikumu. Mazliet grūtāk būtu vienoties par četru politisko frakciju modeli.
Piecu politisko spēku iesaiste, manā ieskatā, būtu grūti realizējama," pauda Smiltēns.
Viņš arī uzsvēra, ka nacionālā drošība šobrīd ir absolūta prioritāte, tādēļ "jebkuri riski un jebkuras šaubas saitībā ar nacionālo drošību un tās apdraudējumiem šobrīd nav pieļaujamas".
"Ja "Jaunā Vienotība" var pateikt, ka šādu risku nav, tad varam runāt. Tas arī viss, kas sakāms par Lemberga kungu," sacīja Smiltēns.
Vaicāts, vai pieļauj arī četru partiju koalīciju, kurā būtu arī "Apvienotais saraksts", bet Nacionālā apvienība paliktu opozīcijā, Smiltēns atturējās "spekulēt par variācijām", jo sarunas esot tikai pašā sākumā.
"Apvienotais saraksts" arī informējis Valsts prezidentu, ka politiskā spēka pirms 14. Saeimas vēlēšanām izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam Uldim Pīlēnam Saeimā nav vismaz 51 balss atbalsta.
Politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars arī sacīja, ka pašlaik nevar ar "jā" vai "nē" atbildēt uz jautājumu, vai "Apvienotais saraksts" varētu atbalstīt "Jaunās Vienotības" izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidāti, labklājības ministri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"). Vienlaikus frakcijas vadītājs norādīja uz "Apvienotā saraksta" un "Jaunās Vienotības" labajām attiecībām parlamentā.
Politologa Filipa Rajevska ieskatā, ticamākais scenārijs ir, ka nākamo valdību veidos četri politiskie spēki.
"Šobrīd ir redzams, ka vecais stāsts ar 54 [koalīcijas deputātiem] īsi nestrādā. Tur nav vēlmes. Izskatās, ka "Vienotība" īsti negrib. Ja mēs runājam par otru variantu ar trīs partneriem un 52 balsīm, to jebkurš, kurš kaut ko saprot no politikas, saprot, ka tas nav nopietni, ja mēs runājam par kaut kādām nopietnām pārmaiņām," norādīja Rajevskis.
Atklāts paliek jautājums, kas šie četri potenciālie jaunās koalīcijas partneri būs. Politologs uzskata, ka valdību pie šī Saeimas sastāva nevar izveidot bez "Jaunās Vienotības". Pietiekami liela motivācija darboties koalīcijā ir arī ZZS un "Apvienotajam sarakstam". Bet ceturtais partneris šādā scenārijā būtu vai nu Nacionālā apvienība vai "Progresīvie".
Prezidents konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajām partijām turpinās otrdien, 22. augustā. Rīgas pilī viesosies Nacionālā apvienība, "Progresīvie", "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā".
KONTEKSTS:
Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Pēc Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virza labklājības ministri Eviku Siliņu.
Valsts prezidents iepriekš norādījis, ka nākamās valdības ilgtermiņa uzdevums ir virzīties uz ambiciozu mērķi 2030. gadā Latvijā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo labklājības līmeni.
