Janvāra beigās izveidotā izmeklēšanas komisija uz pirmo sēdi sanāca gandrīz mēnesi vēlāk. Kopš februāra beigām komisijas deputāti uzklausījuši Finanšu izlūkošanas dienesta, banku, nebanku kreditētāju, darba devēju, dažādu nozaru asociāciju un citu iestāžu pārstāvjus. Sarunās atgādināts, ka Latvijai draudēja nonākšana finanšu jomas "pelēkajā sarakstā", jo cīņa ar netīrās naudas atmazgāšanu nebija veiksmīga. Ar papildu pasākumu ieviešanu šie riski ir novērsti un banku darbs ar klientiem un naudas aprites nodrošināšanu ir stingrāks.
Uz to atsaucās izmeklēšanas komisijas vadītājs Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā"). Viņš atgādināja komisijas sēdēs runāto par vājo kreditēšanu Latvijā, konkurences trūkumu privātbanku sektorā, atteikumiem atvērt kontus un tamlīdzīgi. Par šīm problēmām un vēlamajiem risinājumiem izmeklēšanas komisijas slēdziens vēl izdarāms, tam vajag laiku. Kā turpmākos mēnešus līdz 1. septembrim izmeklēšanas komisijā iecerēts izmantot?
"Ko mēs esam izdarījuši? Esam veikuši tirgus izpēti, biznesa valodā runājot. Tagad ķersimies daudz smalkāk un konkrētāk klāt šīm lietām.
Mēs tagad strādāsim visu Saeimas sesijas laiku, un tad mēs ar konsultantiem rakstīsim gala ziņojumu. Kas jāizdara, lai kreditēšana nebūtu trīsreiz mazāka kā Igaunijā, kas jāizdara, lai Latvijas finanšu sistēma atgrieztos līderos Baltijā. Mēs esam finansiāli ārkārtīgi noplicināta zeme, un ekonomikas bez naudas ir nekas!" pauda Krištopans.
34 opozīcijas deputātu pieprasīto parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidoja ar vēl vienu nolūku – izzināt apstākļus, kāpēc slēgtas trīs bankas – "ABLV Bank", "PNB" un "Baltic International Bank". Tomēr saistībā ar notikumiem šajās bankās ierosināti vairāki kriminālprocesi un ar tiem saistīta informācija nav publiski cilājama, jo ir izmeklēšanas noslēpums. Taču komisijas vadītāja Krištopana piedāvātajā turpmāko nedēļu plānā bijis rosinājums iztaujāt, piemēram, bijušos "ABLV Bank" vadītājus Ernestu Berni un Oļegu Fiļu, bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Iepriekš komisiju sasniegusi arī Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā iesūdzējušā "PNB" bankas īpašnieka Grigorija Guseļņikova vēstule. Pēc atsevišķu komisijas deputātu izteiktajiem iebildumiem šo viesu vārdi no komisijas darba plāna izsvītroti. Gaidāmas sarunas ar banku un nozaru asociāciju speciālistiem.
Taču, kā uzskata daļa deputātu, šajā izmeklēšanas komisijā turpināt pārrunas par banku sektora problēmām Latvijā būtu rīcības dublēšana ar citām Saeimas komisijām. Tā savu balsojumu pret izmeklēšanas komisijas darba turpināšanu pamatoja arī deputāts Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība"). Viņš gan palicis mazākumā – par to balsoja pieci, bet pret – divi deputāti.
"Tie labie, cēlie mērķi ir risināmi profila komisijās – Saeimas Budžeta un Tautsaimniecības komisijās, kurās jau runā par kreditēšanas un banku jomas problēmām.
Par to jārunā tajās komisijās, nevis šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā ik pa laikam jāmēģina apsūdzētām personām dot vārdu un aizstāvības runas izmeklēšanas komisijā.
Teiksim tā, būs jāturpina darboties komisijā un jāturpina skatīties uz pirkstiem, lai nepieļautu šo iepriekš minēto mērķu sasniegšanu," teica Jurēvics.
Lēmumu par šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības pagarināšanu ar balsojumu būs jāapstiprina kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.
