Grozījumi nosaka, ka, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2024./2025. mācību gadam valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, tai skaitā Valsts ģimnāzijas, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus, lai atbilstoši valsts pamatizglītības standartam padziļināti izvērtētu izglītojamo zināšanas un prasmes arī mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārtojuši centralizētos eksāmenus.
Vienlaikus Valsts ģimnāzijas ar dibinātāja atļauju būs tiesīgas noteikt uzņemšanas kritērijus, arī nerīkojot iestājpārbaudījumus.
Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, kas nav Valsts ģimnāzijas, ir tiesīgas ņemt vērā izglītojamo iepriekš iegūtajā izglītības dokumentā norādīto vidējo vērtējumu mācību priekšmetos, arī nerīkojot iestājpārbaudījumus.
Pašvaldība, kuras teritorijā ir vairākas Valsts ģimnāzijas, ir tiesīga rīkot vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus, savukārt pašvaldības teritorijā esošās Valsts ģimnāzijas ir tiesīgas papildus rīkot iestājpārbaudījumus tikai tajos mācību priekšmetos un papildus noteikt tikai tādus uzņemšanas kritērijus, kurus nav noteikusi pašvaldība.
KONTEKSTS:
Pērn Saeima vispirms plānoja vidusskolām liegt rīkot savus iestājpārbaudījumus, bet vēlāk pieņēma grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredzēja, ka ģimnāzijas un vispārējās izglītības iestādes ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā.
Iestājpārbaudījumu kārtošanu nākamajos mācību gados Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apņēmās vērtēt, balstoties uz 2022./2023. mācību gada centralizēto eksāmenu vērtējumiem.
