"Es dzīvoju Jēkabpilī, un man radās tāds jautājums - kāpēc mēs savus ūdens skaitītājus izmetam? Vienmēr nomainām vecos skaitītājus pret jauniem un jauniem. Vecos met ārā, jo tos neverificē, jo braukt uz citu pilsētu neatmaksājas. Verificēšana maksā vismaz 5 eiro, un starpība starp jaunā skaitītāja nomaiņu un veco ir 10 eiro. Sanāk, ka mēs ražojam vienkārši atkritumus," stāstīja jēkabpiliete.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Ervīns Straupe atzina, ka galvenais nosacījums – skaitītājiem jābūt verificētiem un izmest tos varētu gadījumos, kad tehniski vairs nav iespējams verificēt, vai arī mājas kopība ir nolēmusi vienlaicīgi visā mājā uzstādīt jauna tipa skaitītājus, piemēram, ar attālināto nolasīšanu.
Verificēt uzņēmumam nav izdevīgi
Ministru kabineta (MK) noteikumi noteic ūdens skaitītāju obligāto verificēšanu ne retāk kā reizi četros gados, savukārt ultraskaņas un elektromagnētiskie skaitītāji jāverificē ne retāk kā reizi sešos gados. Izmantot tos var tik ilgi, kamēr verifikācija to atļauj.
Taču "Jēkabpils ūdens" izlēmis, ka uzņēmums šādu iespēju nenodrošinās, jo tas nav ekonomiski izdevīgi - tas prasa "papildus laiku un resursus".
"Mēs piedāvājam uzstādīt jaunus skaitītājus, bet tas skaitītājs ir lietotāja īpašums, un viņš ar savu īpašumu var darīt, ko vēlas," uzsvēra SIA "Jēkabpils ūdens" valdes loceklis Artūrs Smagars. "Attiecīgi, lietotājs var pats šo skaitītāju verificēt un uzlikt atkārtoti, ja šis skaitītājs verifikāciju ir izgājis, vai arī, ja vēlas kāda cita veida skaitītājus uzstādīt, tad pats veikalā var šos skaitītājus iegādāties. Jo mēs kā uzņēmums skaitītājus neverificējam, bet pakalpojumu - uzlikt, jā, mēs veicam un lietotājam nav liegta iespēja uzlikt savus verificētos skaitītājus."
Tātad uzņēmumam verifikācijas process šķiet dārgs un laikietilpīgs, tāpēc, lai ļaudis ar to nodarbojas paši. Tādējādi Jēkabpilī piespiedu kārtā iedzīvotājiem ik pēc četriem gadiem ir jāpērk jauni skaitītāji, kaut vecos varētu verificēt un atkal izmantot – nepārmaksājot un neradot jaunus atkritumus.
Rīgā kārtība cita
Savukārt Rīgā ir cita kārtība, un derīgs skaitītājs netiekot mests ārā.
SIA "Rīgas ūdens" Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšņa skaidroja: "Tad, kad noņem tīklā esošo skaitītāju, tad to nodod inspicēšanas institūcijai, kas veic šī skaitītāja pārbaudi, respektīvi verificēšanu.
Ja verificēšanas rezultātā skaitītājs tiek atzīts par derīgu, tas jau ir atkarīgs no pakalpojuma sniedzēja, bet, visdrīzāk, tas tiek uzstādīts atpakaļ tīklā, iespējams - citā adresē."
Kā skaidroja Straupe, noņemtais skaitītājs tiek atdots kalibrēšanas laboratorijai, kas dod savu slēdzienu:
"Tātad, ja to ir iespējams izmantot tālāk, tad šāds slēdziens būs. Ja nē - tad šis skaitītājs droši vien paliks šīs laboratorijas rīcībā. Savukārt meistars, kas nāk mainīt šo skaitītāju, viņš nāk jau ar verificētu skaitītāju, ar šo atļauju to izmantot turpmākos četrus gadus."
Tikmēr "Jēkabpils ūdens" valdes loceklis norādīja, ka skaitītāja verificēšana nav uzņēmuma primārais pakalpojuma veids, un Rīgā skaitītāju ir daudz vairāk nekā Jēkabpilī.
Kāpēc ir vajadzīga skaitītāju maiņa?
Straupe norādīja, ka tik bieža skaitītāja maiņa ir nepieciešama, jo tehniskajām sadaļām – zobratiņiem un citiem elementiem, ir savs dabiskās nolietošanās periods.
"Rīgas ūdens" speciālists raidījumam demonstrēja, kā tiek veikta skaitītāja pārbaude, iemontējot to speciālā stendā. Tiek piefiksēti sākuma rādījumi, un pēc tam, izlaižot cauri noteiktu ūdens daudzumu, piefiksē beigu rādījumus. Ja tiek konstatēta nobīde un neatbilstība normatīvo aktu prasībām, šādu skaitītāju atzīst par nederīgu, un to neremontē.
Uzņēmums "Jēkabpils ūdens" skaitītājus maina aptuveni 7000 dzīvokļu, katrā dzīvoklī ir vidēji 2 skaitītāji, tātad – 14 000 skaitītāju ik pēc četriem gadiem tiek nomainīti.
Jautājums - ja ik gadu vidēji jānomaina 3000 skaitītāju un katra jauna skaitītāja uzstādīšana, kā apgalvo jēkabpilieši, izmaksā par 10 eiro dārgāk nekā vecā verificēšana, tad gada laikā iedzīvotāji pārmaksā 30 000 eiro. Un - cik daudz atkritumu šādi tiek saražots?
"Laipni lūgti arī citi pakalpojuma sniedzēji, kas šo pakalpojumu piedāvā! Jo uz doto brīdi mēs esam vienīgie, kas liekam skaitītājus Jēkabpils pilsētā, bet tirgus nav slēgts," pauda Smagars.
Visticamāk, Jēkabpils nav vienīgā vieta Latvijā, kur savus noteikumus diktē pakalpojuma sniedzējs. Taču iespējas iedzīvotājiem ir – piemēram, aicinot risināt šo jautājumu nama apsaimniekotāju, vai arī – mājas kopībai vienojoties, pašiem parūpēties par verifikāciju.
