Aktuāli

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs par skolu tīkla reformu pētījumu

Aktuāli

"Latvijas autoceļu uzturētāja" pārstāvis Vladimirs Kononovs par grants ceļu sakārtošanu

200 miljonu vekselis iedragājis Lielvārdes reputāciju, bet pamodinājis vēlētājus

200 miljonu vekselis iedragājis Lielvārdes reputāciju, bet pamodinājis pilsonisko aktivitāti

Līdz šim Lielvārde bijusi ievērojama ar kultūrvēsturiskām vietām un prasmi novada svētkus svinēt gandrīz mēneša garumā. Taču pēdējais starpvēlēšanu periods mediju gaismā Lielvārdi vairāk cēlis nevis ar svinībām, bet saimnieciskām lietām. Korupcijas apkarotāji vietējā kultūras namā izdzenājuši grāmatu draugus, kas tur bija iekārtojušies bez maksas. Savukārt Valsts kontroles revidenti atklājuši nebūšanas vietējā komunālo pakalpojumu uzņēmumā, kas no iedzīvotājiem prettiesiski iekasēja milzīgas naudas summas. Taču visskaļāk un ilgāk Lielvārdes vārds daudzināts ar tā saukto 200 miljonu eiro vekseļa lietu.

2013. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti ļāva prognozēt, ka Lielvārdes novadā ar nedaudz virs 11 000 iedzīvotāju nākamie četri starpvēlēšanu gadi aizritēs mierā un saticībā. Uz 15 deputātu krēsliem kandidēja trīs partijas. Visvairāk vēlētāji uzticējās «Reģionu aliansei», kas dabūja septiņas deputātu vietas, otrā ar sešiem domnieku krēsliem palika «Vienotība», bet ar diviem mandātiem nācās samierināties Vidzemes partijai.

Tomēr divus gadus pēc vēlēšanām Lielvārde piedzīvoja pirmo varas maiņu, kad ar pārmetumiem par strādāšanu ne pašvaldības labā gāza «Reģionu alianses» Aivaru Trosku, vadības grožus uzticot it kā jaunajai paaudzei – diviem Jāņiem no Vidzemes partijas. Jānis Mazitāns no mēra vietnieka kļuva par izpilddirektoru, bet Jānis Āboliņš – par mēru.

Āboliņam jau rudenī nācās skaidroties par Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem komunālo pakalpojumu uzņēmumā «Lielvārdes Remte». Revidenti apšaubīja apsaimniekošanas maksu, bet Āboliņš bija apņēmības pilns atgūt nepamatotus tēriņus. 

Ar iespējami izsaimniekotās naudas piedziņu viņš nodarboties nepaspēja, jo pāris nedēļu vēlāk gaismā nāca fakts, ka pats parakstījis vekseli par 200 miljoniem eiro. Arī tagad Āboliņš, turklāt būdams diplomēts jurists, nevar skaidri pateikt, kādēļ pretēji likumos noteiktajai kārtībai Lielvārdei gribēja uzlikt saistības, kas 16 reižu pārsniedz gada budžetu.

Viņš vien atgādina, ka Lielvārdei pietrūkst līdzekļu un “tā bija uzticēšanās cilvēkiem”, kas gan bija kļūda.

Vairāk nekā gada laikā izdevies izdibināt, ka 200 miljonu vekselim nekāda juridiska spēka nav, tādēļ arī Lielvārdei saistību nebūs.

Kamēr tas noskaidrots, Valsts kase gan liegusi novadam aizņemšanās tiesības, tādējādi bremzējot attīstību.

Tikmēr Valsts policija pēc Ģenerālprokuratūras norādēm sākusi kriminālprocesu. Pats Āboliņš deputāta krēslu domē saglabājis. Ikdienā viņš strādā Kredītņēmēju asociācijā. Kredītu lietās viņš ir lietpratējs, jo amatpersonas deklarācija rāda gandrīz miljona eiro saistības.

Uz jautājumu, vai vekseli daļēji nav parakstījis paša parādu kārtošanai, viņš saka, ka nevienu brīdi nedomāja par paša labumu; ja būtu domāts par paša labumu, likumsargi viņam diezgan ātri būtu uzrādījuši apsūdzību.  

Āboliņš arī plāno kandidēt gaidāmajās vēlēšanās. Viņš saka – tas būs vēlētāju uzticības balsojums. Savā sarakstā Āboliņu uzaicinājusi Lielvārdē līdz šim nebijusī Kristīgi demokrātiskā savienība.

Uz šīm vēlēšanām Lielvārdē pošas divreiz vairāk sarakstu nekā iepriekš – arī Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība.

Un pašreizējā mēra vietniece Vita Volonte no «Reģionu alianses» pieļauj, ka pilsonisko aktivitāti modinājis tieši vekseļa skandāls. Viņa spriež, ka ir cilvēki, kas nevēlas un nedomā par deputāta pienākumiem, bet ir cilvēki, kas tagad sasparojušies un, “lai nepieļautu vēlreiz kaut ko tādu”, gatavi piedalīties ar savu darbu un zināšanām novada attīstībā.

Lielvārdes novadā nav sava neatkarīga preses izdevuma, bet vietējo politisko un citu notikumu vērotājs un portāla «Skrīveru Novada Ziņas» redaktors Dmitrijs Sokolovs saka – Lielvārdē darāmā netrūktu. Šis sasaukums izcēlies ne tikai ar trīskārtēju varas maiņu, bet arī skandalozām vadošu darbinieku aiziešanām, vēlmi par neadekvātu cenu pirkt neizmantojamu pasta ēku, tāpat desmitiem tūkstoši iztērēti peldbaseina idejas izpētē, bet dārdzības dēļ projekts atmests.

Pēdējos gados Lielvārde nav izcēlusies ar novada attīstību, varbūt ir daudz cilvēku, kas gatavi novadu attīstīt, bet “viens ir saraksti, un otrs ir politiska stabilitāte, kas iepriekšējos gados tur nav bijusi'', saka Sokolovs. Viņaprāt, aktuālākais jautājums vēlēšanu kampaņā varētu būt ielu sakārtošana, kas tika solīta iepriekš, bet nekas nav izdarīts.

Skandāli Lielvārdes domes namā, iespējams, aktivizēs arī vēlētājus. Iepriekšējā reizē no teju 8500 balsstiesīgajiem novada nākotni izšķīra tikai 44 procenti lielvārdiešu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt