Namā Ziemeļu ielā 25 dzīvo pārsvarā cilvēki gados. Viņi ir izmisumā un neapmierināti ar radušos situāciju – sākoties apkures sezonai, saņemts paziņojums, ka tiks nojaukti šķūnīši. Pensionāre Velga Urneža, kura vērsās Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija", zināja stāstīt, ka septiņos dzīvokļos ir malkas apkure, bet pārējie apsilda savus mājokļus ar elektrību.
"Paldies Sociālajam dienestam, viņi man piešķīra 200 eiro pabalstu, lai es iegādātos malku. Tā ir valsts nauda, un tagad man tā ir jāizmet laukā lietū?" pauda seniore.
Uzzinot nepatīkamos jaunumus, iedzīvotāji rīkojušies kā nu kurš – cits briketes vai malku joprojām tur šķūnīšos, bet citi kaimiņi kurināmo salikuši maisos un sanesuši kāpņu telpā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš skaidroja, ka nav noteikts, cik daudz malkas vai brikešu atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem atļauts turēt kāpņu telpā vai dzīvoklī.
"Protams, malku nevajadzētu uzglabāt evakuācijas ceļos un tuvu pie apkures ierīcēm. Tātad drošā attālumā jūs varat uzglabāt savu kurināmo, lai varētu kurināt savas istabas," norādīja Lagzdiņš.
Tomēr – kāds ir pamatojums šīm pārmaiņām? Kāpēc Rīgas dome ir lēmusi šos šķūnīšus nojaukt?
"Pirmkārt, šie šķūnīši ir nelegāli uzbūvēti; tātad tiem tur vispār nav jābūt, jo nav nekādu dokumentu šiem šķūnīšiem," skaidroja Rīgas domes (RD) projektu koordinatore pilsētas īpašuma un enerģētikas jomā Solvita Brence. "Otrkārt, šī ir sveša zeme, kuru izmanto. Nav ne nomas tiesību, ne kaut kādu līgumu, ne arī attiecīgi kaut kāda tiesiska pamata viņiem šo zemi izmantot."
Tātad – noteicošais ir zemes īpašums. Bet vai tiešām ir cilvēcīgi un ētiski informēt par šķūnīšu nojaukšanu apkures sezonas sākumā?
Rīgas domē uzsvēra, ka zemes gabals, uz kura atrodas šķūnīši, jau vairāk nekā 30 gadus tiek lietots bez jebkāda likumiska pamata un par to netiek maksāta arī nekāda nomas maksa.
"Par to blakus esošās mājas īpašnieki ir zinājuši vienmēr," stāstīja Brence, atklājot, ka pavasarī mājas pilnvarotā persona vērsusies domē ar iedzīvotāju iniciatīvu zemi iznomāt. "Īpašumu departaments bija uzsācis šo procesu – sniegt viņiem šo iespēju, un lūdza iesniegt arī oficiālu pilnvaru un iesniegumu. Taču nekas netika iesniegts, un līdz ar to, lai pabeigtu zemes reformu, kurai ir jābeidzas šogad, tad Īpašumu departaments veica konkrētas darbības."
Diemžēl, bet šajā situācijā ir tikai viens reāls risinājums.
"Iedzīvotājiem, īrniekiem šajā gadījumā būtu jārunā tikai un vienīgi ar savu izīrētāju, tāpēc, ka starp viņiem un pašvaldību nekad nav slēgts kāds līgums,"
norādīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe. "Ja izīrētājs nav gatavs izvietot šos šķūnīšus no jauna uz šī zemes gabala, kas pieder pie šīs mājas un nepieder pašvaldībai, tad lai izīrētājs nāk vismaz pretī un atļauj īrniekiem izveidot malkas nojumītes vai ko tamlīdzīgu."
Cerēt, ka šķūnīši saglabāsies neskarti līdz pavasarim, nav pamata, jo jau šonedēļ pašvaldība plāno noslēgt līgumu par to nojaukšanu. Arī Brence atzina, ka mājas īpašniekam, kurš izīrē dzīvojamo platību, ir pienākums parūpēties par to, lai iedzīvotājiem būtu kur uzglabāt malku.
Kaut arī īres līgumā, ko Velgas kundze noslēgusi ar īpašnieku, ir minēts, ka īrniekam ir tiesības izmantot ārtelpu, šķūnīši ir nevis mājas, bet gan pašvaldības īpašums. Mājas īpašnieka pienākums bija arī savlaicīgi informēt īrniekus par to, ka pašvaldība jau pavasarī brīdinājusi par plānu šo teritoriju atbrīvot no šķūnīšiem un arī meklēt risinājumu, proti, izbūvēt jaunu malkas novietni savā zemes gabalā. Tiesa – uzlikt viņam to par pienākumu nevar, un īres līgums to arī neparedz.
Tikmēr Velgas kundze ir neizpratnē – kur likt briketes? Skaidrs, ka ārā, lietū un sniegā tās nevar atstāt, bet vai tiešām tām ir vieta 17m2 lielā dzīvoklī?
Mājas pārvaldnieks radušos situāciju komentēt atteicās, un arī par mājas īpašnieka plāniem "4. studija" tā arī netiek informēta. Taču īrniekiem vienīgais risinājums ir steidzami vienoties ar mājas īpašnieku par jauna šķūnīša vai nojumes izbūvi, pretējā gadījumā briketes vai malku nāksies uzglabāt kāpņu telpā vai dzīvokļos.
