ĪSUMĀ:

• Slimības atklāšanas neizmantotā iespēja – ģimenes ārsti; tikai 14% pieaugošo katru gadu veic profilakses pārbaudes.
• Valsts apmaksātajam skrīningam ir maza atsaucība, mērķa grupu uzrunāšana – pasīva un formāla.  
• Skrīnings ir – atbildes par rezultātu nav; bet rindas līdz diagnozes noteikšanai joprojām garas. 
• Budžetā naudas trūkst, bet Latvijā kompensējamo zāļu cenas onkoloģijā – augstākās Baltijā.  
• Arī plaši izplatītu dzīvībai bīstamu slimību gadījumā pacientiem nav vienlīdzīgas tiesības saņemt zāles.
• Individuālā zāļu kompensēšana – netaisnīga, neloģiska, absurda un pacientus pazemojoša rīcība.
• Vēža reģistra projekta nākotnes perspektīvas – neskaidras.

• Veselības ministrija: Pēdējos gados onkoloģijas jomā panākti uzlabojumi.

Valsts kontrole paziņojumā medijiem par revīzijas rezultātiem atgādina, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu. Taču kopš 2017. gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug.

Slimības atklāšanas neizmantotā iespēja – ģimenes ārsti

Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem regulārajās profilaktiskajās pārbaudēs pie ģimenes ārsta un skrīningā, kā arī pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību.

Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā "zaļā koridora" un pēcskrīninga ietvaros.

Ikgadējā profilaktiskā pārbaude pie ģimenes ārsta ir pirmā neizmantotā iespēja. Ģimenes ārstam ir pienākums reizi gadā pieaugušajiem nodrošināt profilaktisko pārbaudi, ko pilnībā apmaksā no valsts budžeta.

Tomēr no 2017. līdz 2021. gadam šādas pārbaudes veiktas vidēji vien 14 % pieaugušo un to īpatsvars ik gadu samazinās.

Šie dati arī apliecina kritiski zemu sadarbību ar pacientiem Latvijā, uzsver Valsts kontrole.

"Diemžēl patlaban ārstu praksēs nav iedibināta kārtība sistemātiskai pacientu aicināšanai uz profilaktiskajām pārbaudēm," skaidroja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Ģimenes ārstu skaits samazinās, vismaz 22% revīzijas izlasē iekļauto ģimenes ārstu prakšu nav nodarbinātas atbilstoši pacientu skaitam nepieciešamās divas papildu ārstniecības personas.  

Arī valsts apmaksātais skrīnings ir neizmantotā iespēja

Otrā neizmantotā iespēja ir valsts organizētais skrīnings onkoloģisko slimību agrīnai atklāšanai. Latvijā veic četrus vēža skrīninga veidus – dzemdes kakla, krūts, zarnu un prostatas.

Onkoloģisko slimību agrīni biežāk atklāj pacientiem, kuri iepriekš ir veikuši skrīningu, taču pacientu atsaucība ir zema – tā būtiski atpaliek no Veselības ministrijas plānotajiem un Eiropas rekomendētajiem rādītājiem.

Tikai neliela daļa pacientu, kuriem atklāta onkoloģiska slimība, iepriekš ir veikuši skrīningu, īpatsvaram mainoties robežās no 2% prostatas, 20% zarnu vēža, 32% krūts vēža līdz 40% dzemdes kakla vēža gadījumā.

Viens no revīzijā identificētajiem cēloņiem ir nesakārtotā institucionālā struktūra un atbildības sadalījums. Tikai 14 gadus pēc skrīninga ieviešanas veselības resorā ir panākta izpratne, ka atbildīgā institūcija par skrīninga pārvaldību ir Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), lai gan tā kompetencē vienmēr ir bijusi politikas īstenošana slimību profilakses apakšjomā.

Rezultātā Latvijā gadiem tikai izsūta uzaicinājuma vēstules un iegūst statistiku par iedzīvotājiem, kuri atsaucas uzaicinājumam, bet izpaliek rīcība, lai uzlabotu atsaucību.

Revidentu skatījumā, Veselības ministrijas pasākumi mērķa grupu uzrunāšanai ir pasīvi un formāli.

Uzaicinājuma vēstules papīra formā ir novecojis instruments, savukārt ģimenes ārsti nepietiekami uzrunā un motivē pacientus veikt skrīningu, turklāt ģimenes ārsti ir vienīgās ārstniecības personas, kas aicina pacientus uz zarnu un prostatas vēža skrīningu.

Piemēram, 15% no ģimenes ārstu praksēm nav izsniegušas nevienu zarnu vēža testa komplektu – tātad, pēc revidentu aplēsēm, tos nav saņēmuši aptuveni 56 000 pacientu.

Tāpat neviens nepārliecinās, ka mērķa grupas tiešām ir saņēmušas uzaicinājumu uz skrīningu.

Skrinīngs ir – atbildes par rezultātu nav, un ilgs laiks līdz diagnozei

Skrīningam nav jēgas un tas nesasniedz mērķi, ja pēc pirmajām pārbaudēm pie mazākajām aizdomām tālāk nav operatīvu izmeklējumu un ārstēšanas.

Diemžēl valstī nav vienotas kārtības, kādā pacienti saņem informāciju par skrīninga rezultātiem, secināja Valsts kontrole.

Rezultātu paziņošana atstāta katras ārstniecības iestādes kompetencē, un, kamēr uzstājīgākie pacienti to noskaidro paši, pārējie, iespējams, paliek bez atbildes, risku nemaz neapzinoties.

Arī 2016. gadā ieviestais "zaļais koridors" realitātē nedarbojas. Tā mērķis ir, lai pacienti ar aizdomām par onkoloģisku slimību varētu tikt pie valsts apmaksātiem izmeklējumiem un saņemt diagnozi prioritārā kārtībā – ārpus kopējās rindas un maksimums 10 darbdienu laikā.

Bet tikai 25% pacientu pakalpojumus saņēma 10 darbdienās un

vidējais laiks no ģimenes ārsta apmeklējuma līdz diagnozes noteikšanai ir 195 dienas iecerēto 65 dienu vietā.

Viens no iemesliem ir tas, ka "zaļajā koridorā" faktiski visi pacienti atkal nokļūst vienotā rindā, jo 92% no izmeklējumiem ir pacientiem ar jau apstiprinātu onkoloģisko diagnozi.  

Revīzijā arī konstatēts, ka daļa pacientu nav veikuši valsts apmaksātus pēcskrīninga izmeklējumus, kad tas bija nepieciešams. Šādos gadījumos skrīningā veiktās pārbaudes un tām izlietotie resursi bijuši veltīgi.

Piemēram, valsts apmaksātus pēcskrīninga izmeklējumus veica vien 25% pacienšu, kurām dzemdes kakla vēža skrīningā konstatēja pozitīvu atradni vai aizdomas par ļaundabīgu veidojumu.

Iespējams, daļa pacientu tālākos izmeklējumus veica par maksu, bet veselības resoram par to nav informācijas.

Dārgās zāles un trūkstošs finansējums

Lai gan onkoloģija ir viena no prioritārajām veselības aprūpes jomām, Veselības ministrijas finansējumu zāļu kompensācijai neplāno atbilstoši onkoloģijas pacientu vajadzībām.

Turklāt ne veselības resors, ne onkoloģijas pacienti nevar rēķināties ar stabilu papildu finansējumu ilgtermiņā.

Ne vienmēr papildu finansējumu iekļauj valsts budžeta bāzē, un rezultātā nākamajā gadā tas pieprasāms no jauna.

Arī Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam ir bez pilnvērtīga finansējuma.

Vienlaikus kompensējamo zāļu cenas onkoloģisko slimību ārstēšanai Latvijā ir augstākās Baltijā.

Iekļaujot zāles kompensējamo zāļu sarakstā, zāļu ražotāja cenai pievieno pēc noteiktām formulām aprēķinātus lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumus, kā arī piemēro 12% PVN.

Bet Veselības ministrija nevarēja pamatot, kā noteiktas pieļaujamās uzcenojumu robežas, kas tieši ietekmē gala cenu, par kādu valsts kompensē zāļu iegādi, un to, cik daudz zāļu un cik pacientiem ierobežotā valsts finansējuma dēļ iespējams nodrošināt.

Latvijā esošā kārtība ļauj lieltirgotavas uzcenojumam palielināties neierobežoti. Arī PVN likme ir augstākā Baltijā.

Revīzijā secināts, ka, piemēram, Latvijā zālēm "Tafinlar" lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums kopā ar PVN veido 12% no gala cenas, savukārt Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 8% un 5%, rezultātā Latvijā zāļu gala cena ir par 271 eiro lielāka nekā Igaunijā un par 529 eiro lielāka nekā Lietuvā, norādīja Valsts kontrole.

Arī plaši izplatītu dzīvībai bīstamu slimību gadījumā pacientiem nav vienlīdzīgas tiesības saņemt zāles

Pašlaik valstī izveidotā kārtība pieļauj, ka plaši izplatītas dzīvību apdraudošas onkoloģiskas slimības gadījumā pacientiem nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt nepieciešamās zāles.

Latvijā medikamentu kompensēšana nav balstīta pacientu vajadzībās.

Arī ja zāles ir efektīvas un maksā adekvāti, tos kompensējamo zāļu sarakstā iekļauj tikai, ja ir pieejams papildu finansējums.

Turklāt sarakstā iekļautas arī zāles, kuras atsevišķos gadījumos nemaz nelieto attiecīgo diagnožu ārstēšanai, vairs nelieto vai arī tā ir novecojusi un starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām neatbilstoša terapija.

Līdz ar to rodas situācija, ka pacientiem ar vienu diagnozi ir iespēja ārstēties, bet ar citu – nav.

Valsts kontrole uzskata, ka arī lēmuma pieņemšana par efektīvu zāļu iekļaušanu sarakstā, ja tam nepieciešams papildu finansējums, jābūt izsekojamai un sabiedrībai atklāta, jo nav publiski pieejamas informācijas par to, kuras zāles un kādā secībā tiks iekļautas sarakstā.

Netaisnīga, neloģiska, absurda un onkoloģijas pacientus pazemojoša rīcība

Ja sarakstā nav zāļu konkrētā pacienta diagnozes ārstēšanai, viņam vajadzētu būt iespējai pretendēt uz nepieciešamo zāļu kompensāciju individuāli arī tad, kad zāles nav iekļautas sarakstā finansējuma trūkuma dēļ, bet ir terapeitiski un izmaksu efektīvas.

Lai gan kompensācijas kārtība paredz, ka šādā gadījumā zāļu iegādes izdevumus kompensē 100% apmērā, vienlaikus noteikts ierobežojums – zāļu iegādei vienam pacientam kompensē ne vairāk kā 14 228,72 eiro 12 mēnešu periodā.

Šis limits nav pārskatīts kopš 2006. gada, un Veselības ministrijas rīcībā nav ne vēsturisko datu, ne apsvērumu, uz kā pamata tas noteikts.

Tikmēr onkoloģijas pacientiem ar diagnozi, kuras ārstēšanai sarakstā zāles ir iekļautas, tās izmaksā vidēji 49 560 eiro 12 mēnešu periodā.

Ne visām vēža diagnozēm nodrošināta ārstniecība atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām. Salīdzinot valsts apmaksāto un starptautiskajās vadlīnijās noteikto zāļu  terapiju 11 izplatītāko vēža diagnožu ārstēšanai, konstatēts, ka gandrīz visos gadījumos valsts apmaksātā terapija ir nepilnīga vai neatbilstoša un neefektīva.

No revīzijas izlasē iekļautajām 11 diagnozēm atbilstoši vadlīnijām Latvijā ārstē tikai olnīcu un nemetastātisku zarnu vēzi.

Tāpat Latvijā ar pamatterapiju ir nodrošināti 39%, ar ārstniecības pēctecību – 35%, savukārt gan pamatterapija, gan ārstniecības pēctecība pilnībā nodrošināta vien 27% diagnožu. 

Turklāt sarakstam nav racionālas sasaistes ar zāļu kompensāciju individuālā kārtībā. Piemēram, ja konkrētai diagnozei sarakstā iekļautas zāles, kuras ārstēšanai nemaz nelieto, vai pacients nekvalificējas zāļu kompensācijai Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteiktu ierobežojumu dēļ, pacientam atsaka zāļu kompensāciju arī individuālā kārtā, jo sarakstā "it kā esot iekļautas zāles".

"Visticamāk, tās ir sekas ierobežotajam valsts finansējumam, bet,

revidentu vērtējumā, šāda rīcība ir ne tikai netaisnīga, neloģiska un absurda, bet arī onkoloģijas pacientus pazemojoša," norādīja Āboliņa.

 

Latvijas Hematologu Asociācijas valdes locekle Ingrīda Ūdre LTV pastāstīja, ka, piemēram "hematoloģijā ir tādas saslimšanas, kur pirmajā vadlīnijā nav kompensēts no valsts puses neviens medikaments, piemēram, matšūnu leikozei. Ir arī tādas diagnozes, kur mums nav medikamentu, ko pielieto ārstēšanā jau gadu desmitus. Ir citi ķīmijpreparāti, bet tur ir ļoti liela efektivitātes atšķirība. Sanāk, ka mēs esam spiesti ārstēt ar zālēm, kas nav vairs vadlīnijās pirmajā līnijā, kam nav vairs efektivitāte."

Nav gan arī tā, ka nebūtu nekā, LTV atzina "Onkoalianses" vadītāja Olga Valciņa. Šis tas ir, piemēram, melanomas, krūts vēža pacientiem. Bet ne visiem.

"Lielajām grupām ir, tad, piemēram, plaušu vēža retajām mutācijām nav zāļu vispār nekādu. Tā kā mēs šobrīd diskriminējam pacientus pēc vēža tipa – kurā vietā vēzis ir lokalizēts. Un vēl vairāk – mēs diskriminējam pacientus pēc vēža ģenētiskā tipa," sacīja Valciņa.

Tikmēr labdarības organizācijā Ziedot.lv šogad iesniegti lūgumi apmaksāt vēža ārstēšanai vajadzīgos medikamentus divu miljonu eiro apmērā.

Vēža reģistra projekta nākotnes perspektīvas revīzijas laikā palika neskaidras

Latvijā onkoloģiskās slimības pieder pie obligāti reģistrējamām slimībām – informāciju par pacientiem statistikas vajadzībām uzkrāj pacientu reģistrā, kura darbību nodrošina SPKC.

Diemžēl reģistrs pienācīgi nedarbojas, jo tajā uzkrātie dati par onkoloģijas pacientiem ir nekvalitatīvi un nepilnīgi.

Piemēram, 2023. gada jūnijā jaunākie pieejamie dati publicēti 2019. gadā un pie datiem aizvien ir norāde "provizoriski".

Lai datus par onkoloģijas pacientiem varētu izmantot plašāk, 2022. gadā sāka veidot jaunu Vēža reģistru, atbildību par to uzticot NVD un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (RAKUS) un piešķirot finansējumu aptuveni 1,6 miljonu eiro apmērā.

Revidentiem neizdevās saņemt informāciju par jaunā Vēža reģistra izveides projekta vadības plānu, turklāt revīzijas laikā Veselības ministrija secināja, ka RAKUS nemaz neesot tiesīga nodrošināt nacionāla līmeņa pacientu reģistra izveidi un darbību, kā rezultātā atbildība tika nodota atpakaļ NVD, bet piešķirtais finansējums gan 2022.gada decembrī tika ieguldīts RAKUS pamatkapitālā, aptuveni 900 000 eiro atvēlot budžetā neplānotas medicīniskas ierīces iegādei.

Diemžēl jaunā Vēža reģistra projekta nākotnes perspektīvas revīzijas laikā palika neskaidras.

Valsts kontrole Veselības ministrijai sniegusi sešus ieteikumus, kuru ieviešanas termiņi ir no 2025. gada līdz 2029. gadam.

VM: Pēdējos gados onkoloģijas jomā panākti uzlabojumi

VK izvērtējumu Veselības ministrija raksturoja kā vērtīgu, jo onkoloģija ir viena no ministrijas prioritātēm. Daļa no VK ieteikumiem revīzijas ziņojumā jau šobrīd tiekot īstenoti, paziņojumā medijiem norādīja VM.

Ministrija piekrīt VK secinājumiem par nepieciešamību uzlabot onkoloģijas datu kvalitāti Veselības informācijas sistēmā un apliecina, ka šobrīd tiek veikta datu labošana un papildināšana. Nepilnīga datu aptvere ir saistāma arī ar kapacitātes trūkumu ārstniecības iestādēs, kā arī administratīvo slogu manuālai datu ievadīšanai sistēmā no medicīniskajiem dokumentiem. Tāpat pastāv tehniskas problēmas sistēmas darbībā un datu ievadē.

Saistībā ar slimību profilaksi šogad ģimenes ārsti uzsākuši sazināties ar tiem pacientiem, kuri vairākus gadus nav bijuši praksē, tādējādi veicinot pacientu iesaisti savlaicīgi rūpēties par savu veselību un veikt nepieciešamos izmeklējumus. Tajā skaitā ģimenes ārsti saņem papildu piemaksu par agrīni atklātu onkoloģisku slimību. Notiekot arī diagnostisko izmeklējumu un ārstēšanas procesu pilnveidošana.

Lai identificētu efektīvākos informēšanas veidus, kas uzlabotu dažādu sabiedrības grupu atsaucību valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem (krūts, dzemdes kakla, zarnu vēža, prostatas), vērtē līdz šim veiktos pasākumus.

Jaunu zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sistēmā ir saistīta gan ar pieejamo finansējumu, gan iespējām panākt vienošanos ar zāļu ražotāju medikamentu apmaksas nosacījumiem. Veselības ministrija piekrīt VK, ka nepieciešams zāļu kompensācijā ņemt vērā jaunākās starptautiskās ārstēšanas vadlīnijas, taču to nav iespējams īstenot bez papildu finansējuma novirzīšanas kompensējamo medikamentu apmaksai. Kompensējamo medikamentu jomā onkoloģijas pacientiem šogad piešķirti papildu 12 miljoni eiro terapijas turpināšanai un jaunu medikamentu iekļaušanai kompensācijas sistēmā.  

Lemjot par jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, tiek salīdzināta efektivitāte ar citu konkrētas slimības ārstēšanā izmantoto medikamentu efektivitāti un notiek balstīšanās uz zinātnisko pētījumu datiem, kā arī vietējām un starptautiskām ārstēšanas vadlīnijām. Tāpat kompensējamām zālēm ir noteikti zāļu cenu veidošanas principi, salīdzinot ar pārējām recepšu zālēm.

Onkoloģijas jomai 2023. gadā valsts finansējums sasniedz 163,6 miljonus, kas ļāvis veikt virkni pasākumus onkoloģisko saslimšanu profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā, kā arī paliatīvajā aprūpē, norādīja VM.