ĪSUMĀ:
- Grebņevas robežpunktā daudzi ukraiņi gaida rindā – grib atgriezties Ukrainā caur Krieviju.
- Cilvēki neizvēlas labprātīgi doties caur Krieviju, viņiem vienkārši nav citu variantu.
- "Tavi draugi" palīdz bēgļiem, stāsta, ka apstākļi ir sarežģīti, trūkst infrastruktūras.
- Ludzas novads cenšas palīdzēt biedrībai.
- IeM: Robežas šķērsošanu apgrūtina Krievija, jārēķinās ar rindām.
- IeM palīdz arī rast risinājumu ar infrastruktūras uzturētājiem.
Grebņevas robežpunktā lielākoties ir Ukrainas kara bēgļi, kas vēlas atgriezties Ukrainas okupētajās teritorijās. Tajās var tikt tikai caur kādu no valstīm, kam ir robeža ar Krieviju, tāpēc cilvēki izmanto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežkontroles punktus.
Iemesls atgriezties Ukrainā katram ir savs, bet daudziem ir palikuši mājās vecāki radinieki, dažādas lietas, kas jānokārto, vai arī citi personīgi iemesli, kāpēc viņi vēlas atgriezties.
Cilvēki neizvēlas labprātīgi doties caur Krieviju atpakaļ uz Ukrainu, viņiem vienkārši nav citu variantu.
Jau pirms nepilna mēneša Latvijas Radio vēstīja par situāciju Grebņevas robežpunktā, kur tobrīd esošajiem cilvēkiem nebija pietiekami daudz nedz tualešu, nedz arī atkritumu konteineru, radot diezgan nepatīkamus apstākļus, kur uzturēties, gaidot iespēju tikt pāri robežai.
Lai šo palīdzību sniegtu, visos Latvijas–Krievijas robežkontroles punktos – Grebņevas, Terehovas un Vientuļu – darbojas biedrības "Tavi draugi" palīdzības sniegšanas punkti.
Biedrības pārstāve un Latvijas–Krievijas pierobežas atbalsta punktu koordinēšanas projekta vadītāja Monta Vecozola stāstīja, ka garās rindas veidojas tāpēc, ka visi Krievijas robežkontroles punkti, arī Lietuvā un Igaunijā, strādājot ļoti neregulāri, komunikācija tur ir ļoti lēna vai tās nav vispār.
Grebņevas robežpunkts pagaidām ir visvairāk noslogots. Tajā cilvēki uzturas no piecām līdz pat septiņām diennaktīm. Terehovā un Vientuļos esot krietni mierīgāk.
Monta Vecozola norādīja, ka robežkontroles punkti sākotnēji nebija ne ar ko aprīkoti, līdz ar to biedrībai ir nācies to visu sagādāt – tualetes, atkrituma konteinerus, teltis, arī citas pamatvajadzības – ēdienu, higiēnas preces, ūdeni un daudz ko citu, lai nodrošinātu cilvēcīgus apstākļus.
"Mēs nevaram nodrošināt 60, 70, 80, 100 un vēl vairāk cilvēkiem cilvēcīgus apstākļus – tas nav šī projekta pamata uzdevums, un mums vienkārši nav tādas kapacitātes, nav tādu spēju. Šobrīd jau mēnesi ir šis sastrēgums, situācija tiešām ir diezgan dramatiska, un cilvēki patiešām pavada vairākas diennaktis zem klajas debess," sacīja Vecozola.
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs otrdien, 20. jūnijā, arī bija Grebņevas robežpunktā. Viņš uzsvēra, ka vienmēr ir saziņā ar biedrības pārstāvjiem, lai sniegtu dažāda veida palīdzību, kā teltis, ūdeni un citas lietas, ko lūdz biedrība.
"Nu, ir smagi – šobrīd tā plūsma ir gan uz vienu, gan otru pusi. Protams, situācija ir saspringta, jo cilvēkiem šajā karstumā jāgaida rindā, daži pat pavada trīs diennaktis uz robežas, un, protams, ir vajadzīgs atbalsts," sacīja Mekšs.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs stāstīja, ka ministrijas primārais uzdevums ir nodrošināt robežprocedūru, kas arī tiek darīts, taču Krievijas rīcības dēļ process ir apgrūtināts, tāpēc cilvēkiem ir jārēķinās, ka šajos robežkontroles punktos būs jāgaida ilgāk.
Viņš uzsvēra, ka apzinās neērtības, ar kurām nākas tur saskarties, tāpēc ministrija palīdz arī citā veidā, proti, ir runāts gan ar infrastruktūras apsaimniekotājiem, gan ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem", gan ar "Latvijas Valsts ceļiem", gan attiecīgajām pašvaldībām, lai rastu risinājumus.
"Visu vienošanās arī tiek īstenota – ir piegādāts gan lielāks atkritumu konteineru skaits, gan citas primārās vajadzības un ērtības, kas ir jānodrošina cilvēkiem, bet attiecībā uz kādu izmitināšanas organizēšanu pie robežas cilvēkiem, kuri gaida uz izbraukšanu, – šis nav tas pakalpojums, kas šobrīd ir iespējams, jo to mēs nodrošinām primāri tiem, kuri bēg no kara, ierodas un piesaka šādu vajadzību," sacīja Trofimovs.
