"Baisi bija, bet mēs ne mirkli nedomājām atkāpties un apstāties. Saprotiet, tā labvēlība no cilvēkiem, tas smaids, kaut gan bija bail, bet smaids sejā, viņš bija. Tas bija siltums, kas izstaroja no acīm un no cilvēkiem. Tas bija tas, kas arī vienoja. Tā bija fantastiska sajūta!"
Lai arī bērniem un jauniešiem parādītu tā laika atmosfēru Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs šogad sadarbībā ar skolām organizē kopīgu sadziedāšanos un rotaļās iešanu.
Preiļu 2. vidusskolas 11. klases skolniece Alīna saka: "Ļoti daudz mēs runājam par to. Man ļoti patīk, kad notiek tādi pasākumi, jo ir tāda kopīga sajūta, ka mēs esam visi draudzīgi, visi tādi forši. Man ļoti patīk!"
Īpaši piemiņas pasākumi visus 33 gadus veltīti arī barikāžu laika pirmajam upurim – Satiksmes ministrijas šoferim Robertam Mūrniekam. Viņš ir dzimis Preiļu novada Pelšos, tad dzīves ceļš aizvedis uz Rīgu, kur liktenīgajā dienā uz Vecmīlgrāvja tilta godprātīgi pildīti darba pienākumi.
Tekla Bekeša, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja stāsta: "Brauca mikroautobuss, kurā bija bērni un omonieši sāka apšaudi un, lai izglābtu šo autobusu ar bērniem, Roberts Mūrnieks savu to "volgu" Satiksmes ministrijas apgrieza riņķī, viņu sašāva, nāvīgi ievainoja. Roberts Mūrnieks – tā ir tāda augstākā zīme, kas bija barikādēs – varonība. Katram ir godīgi jādara savs darbs un tad arī mūsu Latvija būs brīva un neatkarīga."
Žanna Ļebedeviča teic: "Žēl to, kas ir gājuši bojā. Mēs viņus turēsim un turam piemiņā, lai mūsu bērniem tālāk būtu laimīga nākotne."
