Šobrīd Saeima ar savu vairāk nekā 13 miljonu latu lielo budžetu ir vienīgā valsts iestāde, kurā auditu veic neatkarīgs revidents. Tā secinājumi ir atšķirīgi no Valsts kontroles, kas paralēli tēriņu pamatotībai vērtē arī to lietderību. Tā dēļ joprojām kā dadzis sabiedrības acī ir Saeimas vērienīgā autobāze, kā arī īpašā loža operā un Jūrmalas rezidence, kurā deputāti vasarās mēdz atpūsties ar savām ģimenēm. Maz ticams, ka pēc lietderības audita, šīs ekstras saglabātos tādā pašā līmenī kā līdz šim.
Pēdējos divus gadus Saeimas revīzijas iepirkuma konkursā uzvarēja SIA ,"Revidents un Grāmatvedis". Par saviem pakalpojumiem pērn saņemot 2200 latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Pēc būtības izraudzītais revidents vien pārliecinās, ka pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Saeimas finansiālo stāvokli. Taču atšķirībā no VK, šajā pārbaudē auditorfirma nevērtē, cik izmaksas bijušas pamatotas un līdzekļi izmantoti efektīvi. Šādu lietderības auditu Saeimai būtu jāpasūta papildus. Savukārt lēmums jāpieņem Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.
11.Saeimas sasaukuma – pusotra gada - laikā šis mehānisms iedarbināts tikai vienu reizi. Gada nogalē politiķi vienojās piesaistīt neatkarīgu revidentu, lai tas izvērtē, cik efektīvi parlamentā organizē darbu ar informācijas tehnoloģiju sistēmām. Tomēr acīmredzami ir tas, ka šī nebūt nav tā joma, kurai funkciju audits būtu visnepieciešamākais.
Nevērtē efektivitāti
"Tas ir vienīgais, kam piekrita pārējie deputāti. Vēl viens bēdu stāsts, manuprāt, ir autobāze. Autobāzes budžets 1,6 miljoni latu. Autobāzē mums strādā 140 cilvēki. Liekas, ka šajos 1,6 miljonos būtu jābūt lielām amortizācijas izmaksām, telpu izmaksām, remontdarbnīcu izmaksām un tādām lietām, bet interesantākais ir tas, ka no šiem 1,6 miljoniem, 1,2 miljoni ir algu fonds. Kategorisks nē, apzināt deputātu reālo pieprasījumu pēc transporta vajadzībām, pauda "Saskaņas Centrs" (SC) un "Vienotība" (V)," saka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa.
"Vienotība" un SC iestājas arī pret nepieciešamību, ka Saeimas administratīvā aparāta – kancelejas, kā arī juridiskā, starpparlamentāro attiecību un sabiedrisko attiecību biroju – tēriņu lietderību turpmāk pārbaudītu VK. Taču ne tikai Saeimas autobāzē būtu nepieciešams funkciju audits. Tāpat būtu jāizvērtē arī tas, kāda vajadzība ir pēc Saeimas Jūrmalas rezidences uzturēšanas un speciālas ložas operā.
"Es tiešām neuzskatu, ka tas ir šobrīd aktuālākais jautājums, ar kuru būtu Saeimā jānodarbojas, jo auditi tiek veikti un šogad tiks izsludināts un šāds neatkarīgs audits tiks veikts," saka Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
"Ja mums ir hierarhija uzbūvēta tā, ka parlaments parlamentārā republikā ir galvenā iestāde, tad visi pārējie ir zem viņas. Iznāk tā, ka mēs šodien vēlam VK un pēc tam mēs paši lūdzam viņu sevi pārbaudīt. Iznāk tā, ka mēs deleģējam uzraudzības funkcijas nevis vēlētājiem, bet VK," saka Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC).
Kaimiņi var
Tā vien šķiet, ka Latvijā par Saeimu augstāk ir tikai debesis. Tikmēr likumdevēji pārējās Baltijas valstīs ir piezemētāki. Arī Igaunijā un Lietuvā valsts kontrolieru ievēl parlaments. Taču interešu konfliktu tajā politiķi nesaskata. ,,Lietuvas Valsts kontrole veic revīziju Lietuvas Republikas Seimā, pamatojoties uz likumu par Valsts kontroli," "De Facto" informēja Jolanta Anskaitiene, Lietuvas Seima Komunikāciju departamenta direktore.
Tāda pati situācija ir Igaunijā. ,,Gadskārtējo revīziju Igaunijas parlamentā veic Igaunijas Valsts kontrole. Tās darbību regulē Konstitūcija un likums par Valsts kontroli," sacīja Ülo Mattheus, Igaunijas parlamenta preses sekretārs.
Tikmēr Latvijā valdošās partijas pagaidām var justies droši. Pēc pārmaiņām nealkst arī jaunievēlētā valsts kontroliere Elita Krūmiņa: "Nav runa par to, vai VK to nevarētu veikt, VK to varētu veikt." Tomēr jautāta vai viņa pati piedāvātu šādu iespēju, Krūmiņa atbild, ka "šinī mirklī tas neietilpst manā piedāvājumu paketē, ko es vēlos prezentēt".
Lai mainītu līdzšinējo kārtību, lēmums ir jāpieņem politiķiem. Taču Saeimas kancelejas vadība, visticamāk, labi apguvusi noteikumus spēlē ar Saeimas prezidiju.
"Saeimas kanceleja ir ļoti spējīga īsā laikā aplidot, dažādā veidā radīt labus apstākļus lēmumu pieņēmējiem, kas ir Saeimas prezidijs un Saeimas frakcijas. No vienas puses Saeimas deputāti saprot, ka īsti kārtībā ar Saeimas autobāzes efektivitāti nav, bet no otras puses ir nevēlēšanās atteikties no šiem te labajiem apstākļiem," saka biedrības ,,Sabiedrība par atklātību – Delna" direktors Kristaps Petermanis.
Vēsturisks aizliegums
Aizliegums, VK revidēt parlamentu, ir kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem. Juristi skaidro, ka toreiz pastāvēja tā dēvētais parlamenta suverenitātes princips un uzskatīja, ka Saeima pat nav sūdzama tiesā. VK bija parlamenta sabiedrotais, kas pārbaudīja izpildvaras tēriņus. Kopš šo uzskatu nostiprināšanās pagājis jau teju gadsimts. Kamēr citās jomās vērojama modernizācija, attiecībās starp Saeimu un VK nekas nav mainījies.
"Ja mēs skatāmies mūsdienās, tad tādu principiālu, juridisku šķēršļu tam, ka tur būtu interešu konflikts nav, bet ir daudz nianšu. Pirmā nianse - tad būtu jādomā par VK amatpersonu pilnvaru termiņiem, ja viņai ļautu auditēt Saeimu. Piemēram, VK amatpersonas varētu ievēlēt tikai uz vienu termiņu, visticamāk, nevis uz diviem," saka eksperts likumdošanas un juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.
Pastāv risks, ka, vienam otru uzmanot, iestāžu starpā attiecības varētu kļūt saspringtākas. Tādēļ arī atkārtots pilnvaru termiņš Valsts kontrolierim draudētu ar zināmu neatkarības zaudēšanu. Protams nav tā, ka VK auditētajās iestādēs viss ir ir kārtībā, bet Saeimā nē. Taču fakts, ka parlamentā joprojām nav ieviesta pat iekšējās kontroles sistēma, uzticību likumdevējiem nevairo.
Jāatgādina, ka Saeimai uzticas vien 14% iedzīvotāju. Vēl sliktāk novērtētas ir tikai politiskās partijas. Liegums, ielaist parlamenta saimniecībā kādu ar kritisku aci, visticamāk, Saeimas reitingu necels.
