Līguma noslēgšana par armijas izvešanu ir viens no manas dzīves lielākajiem notikumiem – tā atzīst dzejnieks un agrākais diplomāts Jānis Peters. „To nekad nevar aizmirst. Manā dzīvē un tajā, ko es astoņu gadus strādāju, tas bija vainagojums visam.”
Sarunas par armijas izvešanu raisījušās smagi. Krievu militāristi nevēlējās atstāt Latviju, un nereti šķitis, ka vienošanos nebūs iespējams noslēgt, lai arī sarunu vedēji no Latvijas puses darījuši visu iespējamo.
Brīdī, kad sarunām vajadzējis noslēgties ar vienošanos, Latvijas vēstniecības rīcībā nonācis kāds dokuments. „Īsi pirms oficiālās vizītes pasludināšanas tas skanēja tā: Krievijas Federācijas prezidenta rīkojums. Ar Borisa Jeļcina šķietamu parakstu. Tur bija teikts tā: piekrist Krievijas Aizsardzības ministrijas priekšlikumam, kas saskaņots Krievijas Ārlietu ministrijā, par Krievijas Federācijas bruņoto spēku karabāzes NVS dalībvalstu un Latvijas Republikas teritorijās, lai nodrošinātu Krievijas Federācijas un minēto valstu drošību, kā arī jauna bruņojuma un kara tehnikas izmēģinājumus,” stāsta Peters.
Krievijas puse noliegusi, ka tā plāno atkāpties no vienošanās. Dienu pirms līguma noslēgšanas Gunta Ulmaņa padomnieces Silvijas Dreimanes uzdevums bija nogādāt Krievijas orķestrim Latvijas himnas notis un pašai nakts laikā vairākkārt noklausīties, vai tiek spēlēts pareizā tempā un toņkārtā.
„30. aprīlī Latvijas delegācija nolaidās lidostā Krievijā. Kremlī pirmo reizi spēlēja Latvijas himnu, uzvilka abu valstu karogus un mums no saviļņojuma acīs bija asaras,” stāsta Peters.
1994.gada 30.aprīlī Maskavā tika parakstīts līgums par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas, kas bija jāizdara līdz 31.augustam.
Tomēr ne visa Latvijas sabiedrība ar līguma nosacījumiem bija mierā. Tie paredzēja Skrundas radiolokācijas stacijas darbību līdz 1998.gadam un 23 tūkstoš Krievijas militāro pensionāru palikšanu uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Pretrunīgi vērtētā līguma nosacījumu dēļ Latvijas delegācija vakarā uzreiz atgriezusies Rīgā.
Lai arī Krievija oficiāli nav atvainojusies par PSRS okupāciju, Peters aicina novērtēt toreizējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina nopelnus.
Vērtējot notikumus Krievijā un agresiju Ukrainā, Peters uzsver, ka šodienas Krievijas prezidents rīkojas neleģitīmi.
Krievijas armijas izvešana pavēra Latvijas ceļu uz Eiropas savienību un NATO. „Ar armijas izvešanu sākās faktiskā neatkarība. Vai mēs tagad esam drošībā? Domāju, ka trešā pasaules kara nebūs,” saka Peters.
