Valmieras Gaujas krasta vidusskola ir viena no divām izglītības iestādēm, kurā mācās bērni ar dzirdes traucējumiem. Lai bērniem dotu cerību uz labāku nākotni, pedagogi šajā skolā daudzus mācību materiālus izstrādājuši paši.
Latviešu valodas skolotāja Maiga Paegle pastāstīja, ka no radītā varētu sastādīt veselu bibliotēku:
"Ļoti žēl, ka tas netiek apkopots, un ļoti žēl, jo šo materiālus varētu izmantot arī bērni, kas ir integrēti parastās skolās, kuriem ir mācību traucējumi, un arī bērni ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem."
Maiga Paegle par latviešu valodas skolotāju strādā jau vairāk nekā 40 gadu. Viņa atzīst, ka mācību materiālu tik un tā trūkst, visvairāk tajos mācību priekšmetos, kur nepieciešams strādāt ar tekstu, piemēram, latviešu valodā, vēsturē un sociālajās zinībās.
Latvijas Televīzijas aptaujātie skolēni atzina, ka lielākās grūtības sagādā priekšmeti, kuros ir sarežģīti vārdi un termini, piemēram, angļu valoda, bioloģija, ģeogrāfija, fizika.
Valmieras Gaujas krasta vidusskolā tagad mācās 50 bērnu ar dzirdes traucējumiem, agrāk bija vairāk. Pateicoties medicīnas iespējām, piemēram, implantiem, šādu bērnu specializētajās skolās nonāk mazāk. Toties izteikti pieaug bērnu skaits ar garīgās attīstības traucējumiem. Tik tikko tapuši interaktīvi mācību un metodiskie līdzekļi latviešu valodas apguvei, kas paredzēti sākumskolēniem līdz 6. klasei, bērniem ar dzirdes traucējumiem.
"Jaunajos materiālos ir teksti, ar kuriem tu vari interaktīvi strādāt, kur skolēni paši var strādāt ar šiem materiāliem, gan meklēt vārdiem skaidrojumus, gan dažādus uzdevumus pildīt, lai svešie vārdi taptu skaidri. Uzdevumu noteikumi ir tādi, lai viņiem būtu saprotami, kas arī ir ļoti svarīgi," skaidroja skolotāja.
Skolas vadība un skolotāji cer, ka turpināsies darbs pie mācību materiālu pilnveidošanas bērniem ar dzirdes traucējumiem. Īpaši vajadzīgs atbalsts darbā ar mācību satura radīšanu centralizētajiem eksāmeniem.
