Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā apstiprinātie grozījumi ir viens no beidzamajiem soļiem uz valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi. Pakalpojumam ir jābūt pieejamam no 1. oktobra, kad darbs ir jāsāk mobilajai paliatīvās aprūpes komandai, nodrošinot vairākus veselības aprūpes pakalpojumus. Tā kā likumprojekta tekstā minēts, ka aprūpe pienāksies tiem, kam paredzētā dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem, deputāti bažījās, vai tas nevar radīt pārpratumus, ka pēc pusgada pacientam pakalpojumi vairs nepienākas.
Deputāts Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja: "Bieži dažas nianses un viens vārds daudz ko nozīmē. Un birokrātijā viņš nozīmē ļoti daudz. Un, kad birokrātijai vajadzēs saskarties ar cilvēku, kurš dzīvo ilgāk... Viņam pateiks, ka te nekur nav rakstīts. Saprotiet, tas viens vārds neko nemaksās. Bet pēc tam cilvēka nervus, lai viņš varētu to visu izdarīt, viņš maksās ļoti daudz."
Sanākušie vienojās likumprojekta tekstu precizēt, lai skaidri saprotams, ka paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacients saņem līdz pat dzīves beigām.
Otrā pakalpojuma fāze sāksies no nākamā gada 1. janvāra, kad pacienti varēs saņemt ne tikai veselības, bet arī sociālo un psiholoģisko aprūpi. Tā kā likumdevējs projektu skata teju vai pēdējā brīdī, nozarē radušās šaubas, vai veselības aprūpes pakalpojums tiešām tiks sniegts jau no 1. oktobra.
Organizācijas "Hospiss.lv" valdes locekle Ilze Zosule pauda: "Jābūt jau gan pakalpojuma sniedzējiem, gan cilvēkiem skaidrs, ko tad nozīmē šī mobilā komanda, kas sniedz pakalpojumus cilvēka dzīvesvietā. Kādas ir finanses? Tā kā jautājumu ir ļoti daudz, bet ierēdņi saka, ka pakalpojumu var sākt sniegt bez visiem šiem normatīvajiem aktiem, – tas liekas dīvaini."
Zosules satraukums balstīts uz to, ka pēc likuma pieņemšanas Saeimā 28. septembrī vēl jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par pakalpojuma organizēšanu. Tomēr atbildīgās ministrijas ziņo, ka noteikumi konceptuāli jau sagatavoti un nodoti sabiedriskajai apspriedei, sacīja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
"Projekts jau būtībā ir gatavs. Ir uzsākts saskaņošanas cikla pirmais etaps – izlikts sabiedriskajā apspriešanā. Cerams, ka daudz iebildumu nebūs arī no citu ministriju puses. Mēs tā ceram, ka viss notiks nepieciešamajos termiņos," atzīmēja Dūdiņš.
Šogad veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai plāno novirzīt vairāk nekā 1,7 miljonus eiro un to varētu saņemt ap 3000 pacientu, un pakalpojuma uzsākšana nekavēsies, informēja Veselības ministrijā. Bet otrajā etapā nākamajam gadam nepieciešams ap 4 miljoniem eiro, kas izvirzīti kā Labklājības ministrijas prioritārie izdevumi nākamā gada budžetā.
Noslēdzoties iepriekš izsludinātajai pakalpojuma "Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumi pacienta dzīvesvietā" sniedzēju atlasei, pakalpojumu Rīgas labajā Daugavas krastā un Rīgas reģionā nodrošinās SIA "Mentamed", Rīgas kreisajā Daugavas krastā un Rīgas reģionā – "SIA Magnum Social & Medical Care", Kurzemes reģionā – SIA "Magnum Social & Medical Care", Vidzemes reģionā – SIA "Senioru māja", Zemgales reģionā – SIA "Cilvēks" un Latgales reģionā – "SIA Magnum Social & Medical Care", informēja Nacionālais veselības dienests.
Mobilo pakalpojumu varēs saņemt pacienti (izņemot jauniešus līdz 24 gada vecumam, kuri ir bērnu paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē un jau saņem Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības pakalpojumus), kuriem ir 4. vai 5. līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsilija lēmums par paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu pacienta dzīvesvietā nepieciešamību, kā arī konsilija lēmumā prognozēta personas dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem.
KONTEKSTS:
Hospisa mērķis ir atvieglot slimības simptomu negatīvo ietekmi. Hospisu kā valsts apmaksātu pakalpojumu ar budžeta segumu bija plānots ieviest no nākamā gada.
Veselības ministrija (VM) valdību augustā informēja, ka plāno no šī gada rudens ieviest jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu – mobilās komandas paliatīvo aprūpi pacienta dzīvesvietā. Pakalpojuma mērķis būtu nodrošināt iespējami augstāku dzīves kvalitāti un ciešanu atvieglošanu pacientiem, kuriem dzīvesvietā nepieciešama paliatīvā un hospisa aprūpe.
Pakalpojums ietvers veselības un sociālās komponentes. No VM budžeta tiktu nodrošināta veselības komponente, bet no Labklājības ministrijas (LM) budžeta – sociālā komponente. Pakalpojumu VM plānoja ieviest no 2023. gada rudens. Savukārt LM plāno sociālo komponenti mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā nodrošināt ar 2024. gada 1. janvāri.
Statistikas dati par 2021. gadu liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst ap 29 000 iedzīvotāju. No tiem tikai 10% piedzīvo ātru nāvi. Tas nozīmē, ka 90% mirstošo cilvēku un viņu tuvinieki saskaras ar fiziskām un psiholoģiskām problēmām, jo veselības aprūpes sistēma Latvijā nenodrošina mirstošo cilvēku aprūpi.
