Gadrinkas ezers atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā. Grants ceļš, kas vijas no šosejas A13, put, un pa ceļam līdz ezeram slaido priežu mežā var redzēt ne vienu vien izcirtumu. Tā ir "Latvijas Valsts mežu" (LVM) teritorija, un redzams, ka saimnieciskā darbība mežā veikta jau labu laiku – gar ceļa malām ir gan jaunas cirsmas, gan dažāda vecuma stādītas jaunaudzes. Kā atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, tā kā ieplānots daļu šo mežu teritorijas iekļaut jaunajā dabas liegumā, saimnieciskā darbība tur vairs nenotiks: "Šeit ir gan Gadrinkas ezers, gan arī citi nelieli ezeriņi, kuriem apkārt atrodas maz ietekmēti meža masīvi, šie vecie priežu meži. Ir arī staignāji, ezeru slīkšņas, melnalkšņu pleķīši. Tā ir vieta, kur arī zivju ērglis netālu ligzdo."
Gita Strode atklāj, ka topošais Gadrinkas ezera mežu dabas liegums ir īpašs arī ar to, ka sastāv no vairākām daļām, kur koncentrējas vērtīgākie dabas meži, bet apkārt ir saimnieciskie meži: "Šī ir vieta, kur ir saglabājusies dabas daudzveidība. Un jāņem vērā, ka netālu ir arī Rušonas ezers ar savām salām. Tā ka šis ir tāds salains apvidus, bet pamatā konkrēti šajā vietā tas liegums tiek veidots vecu un mazaizsargātu mežu aizsardzībai un ar mežiem saistīto sugu saglabāšanai. Un attiecīgi ir jānodrošina un jāsaglabā šiem ezeriņiem sateces baseins, lai te nenokļūtu piesārņojums un saglabātos ezeru dzidrība."
Lielāko daļu topošo dabas liegumu plānots ierīkot uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" teritorijā, un, kā atklāj LVM Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Aigars Dudelis, jau šobrīd viņu apsaimniekotajā 1,62 miljonus hektāru lielajā teritorijā ir gana daudz dabas liegumu: "Ja raugās no privātīpašnieka viedokļa, tad tas liktos ļoti daudz, bet, ja mēs skatāmies no "Latvijas Valsts mežu" apsaimniekotās zemes apjoma, tad sanāk, ka tie ir 2% no mūsu zemes. Latvijas mežos teritorijas, ko mēs apsaimniekojam ar primāro mērķi dabas aizsardzība, jau šobrīd sastāda 24% no kopējās platības. Vēl divi procenti tagad nāk klāt."
90% jaunveidojamie dabas liegumi plānoti VAS "Latvijas Valsts meži" piederošās zemēs, 10% fiziskām un juridiskām personām piederošos īpašumos, tajā skaitā tiešie ierobežojumi 406 hektāru platībā skars fiziskām personas.
Kā uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, pašreiz valstī notiek sabiedriskās apspriešanas un diskusijas par dabas liegumu robežām arī ar mežu privātīpašniekiem, kam gadījumā, ja uz viņa zemes tiek izveidots dabas liegums, paredzētas kompensācijas: "Pašreiz ir tā, ka mēs veidojam šos liegumus būtībā tikai uz valsts zemēm. Tā ir vienošanās ar "Latvijas Valsts mežiem", jau skatot šo dabas liegumu robežas. 23. aprīlī Ministru kabinets pieņēmis jaunus noteikumus par atbalsta kārtību no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, un tur iekšā ir arī šis maksājums "Natura 2000", un tieši tur, kur runa ir par mežiem, likmes salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu tika palielinātas. Par mežsaimnieciskās darbības aizliegumu ir 196 eiro par hektāru gadā. Par galvenās cirtes aizliegumu – 145 eiro un par kailcirtes aizliegumu – 52 eiro par hektāru. Bet, protams, šī kompensācija būs tikai tad, kad teritorija būs noteikta kā "Natura 2000" teritorija."
Dabas liegumu izveides viens no iemesliem ir pret Latviju ierosinātā pārkāpuma procedūra par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, galvenokārt staignāju mežiem.
