Jaunā iniciatīva paredz noteikt, ka grāmatnīcās vismaz pusei grāmatu jābūt valsts valodā vai kādā no ES valodām. Iniciatīvas autors Dāvis Viļums raksta, ka Ukrainā šāds likums esot spēkā no 2021. gada jūnija, un arī Latvijai, kas esot līdzīgā ģeopolitiskajā situācijā, būtu jāiet šādā virzienā. Tas būšot solis uz valodas un kultūras bagātināšanu.
Latvijas Radio Rīgas ielās skaidroja, kādās valodās lasa rīdzinieki.
"Man patīk labāk lasīt angliski, bet redzu arī daudzus, kas nāk pēc grāmatām latviski. Es teiktu, ka latviešu grāmatas vairāk vajadzētu tulkot angliski."
"Es vairs neko nelasu. Brilles saplīsa, neko nelasu vairs."
"Jā, daudz interesantu grāmatu ir krievu valodā, ko labprāt izlasītu latviski."
"Tikai latviski. Vai vajadzētu vairāk grāmatas latviešu valodā? Dabiski."
"Latviešu valodā varētu vairāk. Es atceros, kad studēju, nebija nekā par pensijām latviešu valodā."
Grāmatu tirgotāji problēmu nesaskata
Runājot par konkrēto "Manabalss.lv" iniciatīvu, grāmatu tirgotāji atzina, ka tā, iespējams, ir aktuāla tikai dažās uz literatūru krievu valodā orientētās grāmatnīcās. Piemēram, viens no lielākajiem grāmatu tirgotājiem un izdevējiem Latvijā , "Zvaigzne ABC", pārsvarā tirgo latviešu literatūru, norādīja uzņēmuma pārstāve Kristīne Ilziņa:
"Mūsu grāmatnīcās tas neko īsti nemaina, jo mēs izdodam un pārdodam grāmatas latviešu valodā. Ir arī neliels īpatsvars svešvalodā – gan angļu, gan krievu – bet ļoti, ļoti mazs procents."
SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" kopā ar uzņēmumu "Jānis Roze" sastāda aptuveni 50% no visām Latvijas grāmatnīcām. Arī "Jāņa Rozes" grāmatu tirgotavās lielākoties tirgo grāmatas latviešu valodā.
Pērn uzņēmumā grāmatu krievu valodā apgrozījums veidoja 3,5% no kopējā.
Latvijas Grāmattirgotāju asociācijā stāstīja, ka šis ierosinājums, visticamāk, tendēts uz citām grāmatnīcām. Piemēram, divas no šādām tirgotavām Latvijā ir "Polaris" un "mnogoknig.lv", kurās pārsvarā tirgo grāmatas krievu valodā, taču abas viedokli par iniciatīvu Latvijas Radio nesniedza.
Kopumā gan ieguvumi no šīs iniciatīvas nav skaidri, atzina asociācijas un uzņēmuma "Jānis Roze" vadītāja Ināra Beļinkaja:
"Nu, tās ir specializētas krievu valodas grāmatnīcas, privāti uzņēmumi.
Es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc ne [nepārdot]. Un tas, ka vispār krievu valodas grāmatu apgrozījums pēdējā laikā sarūk, tas ir skaidrs, jo nav vairs brīvas tirdzniecības ar Krieviju.
Un vietējie autori jau krieviski – nu ļoti maz kaut kas tāds parādās. Ja runa ir konkrēti par krievu valodu grāmatnīcās, tā nu gan nav problēma."
Beļinkaja arī sacīja, ka pēc visaptverošā Krievijas iebrukuma Ukrainā parādījušies saraksti ar grāmatām, kas izplata Krievijas propagandas naratīvus, un grāmatnīcas īpaši pievērsušas uzmanību grāmatu klāstam. Arī no krievu grāmatu tirgotavām šādas grāmatas esot izņemtas.
