Par sadarbību kritiskās infrastruktūras uzturēšanā, kā arī transporta savienojamību Baltijas reģionā piektdien, pulcējoties Rīgā, sprieda Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentārieši. Sadarbība un pieredzes apmaiņa šajos jautājumos ir būtiska, taču nebūtu pareizi veidot identisku sistēmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, sprieda deputāti un visu Baltijas valstu ministriju pārstāvji.
Ikdienas uzdevums valstij ir nodrošināt, lai krīzes brīžos nepārtrūktu pieeja elektrībai, dabasgāzei, internetam, medijiem. Un tai jāpaliek katras valsts atbildībai, analizēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.
"Mums nevajadzētu Baltijas valstīs trīs identiskas kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēmas. Taču vairāk nekā skaidrs, ka Baltijas valstu sadarbība ir ārkārtīgi nozīmīga, ņemot vērā mūsu Austrumu kaimiņu. Visu šo trīs sistēmu mērķis ir skaidrs – nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus," viņš norādīja.
Baltijas valstu sadarbība veicināma, meklējot jaunus starpsavienojumus kritiskajai infrastruktūrai. Šajā procesā aktīvāk jāiesaista arī Somija, Zviedrija un Polija.
Baltijas valstīs ir arī individuāli risinājumi. Igaunija šogad plāno papildināt kritiski aizsargājamo objektu sarakstu, Baltijas valstu parlamentāriešiem stāstīja Valsts kancelejas direktora vietnieks nacionālās drošības un aizsardzības koordinācijas jomā Prīts Sārs.
"Jaunais likums kritiskās infrastruktūras objektu sarakstā iekļaus pārtikas veikalus, aptiekas, radio un televīziju. Tas nozīmē, ka būs vairāk aizsargājamu objektu, un tas notiks sabiedrības interesēs," teica Sārs.
Aizvien papildināmi plāni kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, jo arī apdaudējuma veidi mainās.
To apliecina nemitīgie uzbrukumi kibertelpā. Tādēļ nevar atslābt ar ieguldījumiem aizsardzības sistēmu, programmatūras atjaunošanā, uzsvēra Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrijas aizsardzības politikas padomnieks Andrius Mickus.
"Kritiskās infrastruktūras uzturētājiem jābūt skaidram rīcības un uzdevumu plānam militāras eskalācijas gadījumā. Mums jāturpina aizsardzības un atbalsta pasākumu mācības, nemitīgi jāpapildina aprīkojums, brīdināšanas mehānismi un sabiedrības informēšanas mehānismi," sacīja padomnieks.
Baltijas asamblejas Drošības komitejas un Ekonomikas komitejas deputātu debatēs ieskanējās arī kritika – par valsts rīcību krīzes brīdī ir par maz tiešu darbību un par daudz runāšanas. Tā norādīja Lietuvas Seima Budžeta un revīzijas komisijas vadītājs Valdemars Valkiūns.
"Mums laika nav, tāpēc es pacēlu šo fundamentālo jautājumu: kā mums uzvesties? Tāpēc mani nepārliecināja stāstītāji. Atsevišķi fragmenti nav tik slikti, bet vajag teoriju kopā ar praksi, bet tās jums nav!" izteicās Valkiūnas.
Krievijas izvērstā agresija Ukrainā liek Baltijas valstīm ar citām acīm raudzīties arī uz vērienīgo "RailBaltica" projektu.
Baltijas valstu parlamentārieši ir vienisprātis, ka tas virzāms arī kā drošības infrastruktūras objekts, kam jābūt izmantojamam 2030. gadā.
Pašlaik iepirkumu procedūrā vistālāk tikusi Igaunija. Tikmēr aktuālas ir pārrunas par pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Lietuvas puse cer, ka līdz Tallinai ar pasažieru vilcienu varēs aizbraukt jau šā gada beigās.
Baltijas Asambleju – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūciju – izveidoja 1991. gadā. Sanāksmes beigās tā plāno definēt arī kādus konkrētus ieteikumus valstu valdībām, kā arī jau pieņēma paziņojumu par atbalstu Ukrainai līdz tās pilnīgai uzvarai pret Krieviju.
