SM informēja, ka, salīdzinot ar 2021. gada rezultātiem, valstspilsētu kategorijā nav novērojamas izmaiņas. Par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu atzīta Ventspils, kas izceļas ar vislabāko statistiku attiecībā uz CSNg un vispozitīvāko iedzīvotāju vērtējumu attiecībā uz ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pilsētā.
"Mēs uzklausām ļoti daudz iedzīvotāju ierosinājumus, kuri tiešām mums katru mēnesi ir ļoti daudz ierosinājumu. Un speciāla komisija tātad vērtē, kas ir atbalstāms, kas nē, un iespēju robežās arī cenšamies visu šo realizēt," LTV pastāstīja Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks.
Otrajā vietā ierindojusies Rēzekne, kas saņēmusi otro labāko iedzīvotāju vērtējumu, savukārt trešo vietu saglabājusi Liepāja, kur ir otrais zemākais CSNg skaits pilsētā.
Novadu kategorijā vērojamas izmaiņas – debitējis Varakļānu novads, kas no 27.–30. vietas 2021. gadā uzlēcis uz 1. vietu 2022. gadā.
Varakļānu novads izceļas ar zemāko CSNg skaitu un vispozitīvāko vērtējumu no novada iedzīvotājiem.
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka pēdējo gadu laikā ir daudz asfaltēti ceļi, ielas un sakārtota infrastruktūra. Par priekšrocību viņš dēvēja novada nelielo izmēru, jo spēj redzēt un risināt lielāko daļu problēmu.
"A12 šoseju pirms gadiem trīs pārbūvēja, kur arī bija viens tāds neoficiāls melns punkts pie Varakļāniem, bet šobrīd, veicot pārbūvi, arī tas ir atrisināts un vismaz pagaidām tur negadījumi nav fiksēti," LTV sacīja Justs.
Otro vietu ieguvis Līvānu novads, kas pirms tam ierindojies 6. vietā. Trešo vietu ar kritiskāku iedzīvotāju novērtējumu, bet zemiem CSNg rādītājiem ieguvis Alūksnes novads.
Pētījuma "Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2022" laikā veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka iedzīvotāju vērtējums par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pašvaldībās ir palicis nemainīgs. 34% Latvijas iedzīvotāju savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši, savukārt 40% satiksmi savā novadā vai pilsētā raksturo kā vidēji drošu.
Visnedrošāk satiksmē jūtas tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni (48%) un velosipēdu (37%).
Savukārt tie, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnām, ceļu satiksmē lielākoties jūtas droši vai ļoti droši (84%).
Salīdzinot 2021. un 2022. gada pētījumu rezultātus, iedzīvotāju viedoklis par ceļu infrastruktūras stāvokli valstī ir uzlabojies – 30% no aptaujātajiem to vērtēja kā ļoti labu vai labu, savukārt 42% kā apmierinošu. Tikmēr 62% atzinuši, ka ir novērojuši uzlabojumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības un satiksmes plūsmas pilnveidošanu viņu pašvaldībās.
Lai satiksme pašvaldībās kļūtu drošāka, iedzīvotāji aicināja izbūvēt gājēju ceļus un veloceļus, kas nodrošina gājēju un velosipēdu vadītāju, kā arī citu mikromobilitātes rīku plūsmas atdalīšanu no autosatiksmes plūsmas (35%), izbūvēt vairāk ietvju un gājēju celiņu (34%), kā arī veidot drošu velo infrastruktūru (33%).
Ceturtdaļa (26%) iedzīvotāju atzinuši, ka pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus kā automašīnas vadītāji vismaz vienu reizi mēnesī.
Par visbiežākajiem pārkāpumiem autovadītāji minēja braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošanu ārpus pilsētas (52%) un pilsētā (29%), telefona lietošanu, esot pie stūres (19%), un pagrieziena nerādīšanu (11%). To iedzīvotāju, kas pārvietojas kājām, biežākie pārkāpumi tiek minēti ielas šķērsošana neatļautā vietā (40%) un ielas šķērsošana pie sarkanās gaismas luksofora (25%). Tāpat piektdaļa (21%) neizmanto atstarojošos elementus tumšā laikā. Savukārt tie, kas izmanto mikromobilitātes rīkus vai pārvietojas ar motociklu vai mopēdu, atzina, ka visbiežākie pārkāpumi ir braukšana pa ietvi (14%), pagrieziena nerādīšana (11%) un braukšana pie sarkanās gaismas luksoforā (8%).
SM "Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indeksu" veido otro reizi, un tas tiek finansēts no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.
Indeksa noteikšanā veikta pieejamo CSNg statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, kā arī iedzīvotāju aptauja par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru savā pašvaldībā. Uzvarētāji noteikti, apvienojot statistikas datus (70% no kopējā rezultāta) un iedzīvotāju aptaujā iegūtos rezultātus (30% no kopējā rezultāta).
Taču kopaina nav iepriecinoša, jo uz Eiropas Savienības fona Latvijas satiksmes drošība ir slikta. "Ja pagājušais gads radīja tādu zināmu cerību, jo tas bija labākais gads Latvijas vēsturē. Nosacīti, jā, jo bojāgājušo skaits bija vismazākais, bet diemžēl šogad jau uz šo brīdi ir gandrīz tikpat daudz bojāgājušie, cik pagājušā gadā," atzina CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks
Šogad uz ceļiem gājuši bojā 111 cilvēki.
CSDD kopā ar Satiksmes ministriju padziļināti izmeklē ceļu satiksmes negadījumus, lai secinātu, kas ir galvenie incidentu cēloņi. Ātruma pārsniegšana ir viens no ietekmīgiem faktoriem, kas negadījumos rada smagas sekas. Tāpēc satiksmes drošības uzlabošanā liela loma būs vidējā ātruma kontrolei.
"Ja Latvijā mēs kopumā samazinātu vidējo ātrumu par 2 km/h caurmērā, mēs varētu izglābt vismaz 20 dzīvības," zināja teikt satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Pētījumu 2023. gada jūlijā veikusi pētījumu aģentūra "Norstat", savu viedokli pauda 2002 respondenti visā Latvijā.
