Bērnu un pusaudžu psihomocionālā veselība speciālistus satrauc arvien vairāk.
VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" narkoloģiskās ārstniecības vadītāja Lilita Caune norādīja, ka problēma ir pieaugoša. Speciāliste darba pieredzē novēro, ka jaunieši ne vien vairāk smēķē, bet arī vairāk lieto alkoholu un narkotikas.
"Vecāki bieži vien mierina sevi ar tādu frāzi: kurš tad nav pamēģinājis, es arī pamēģināju. Bet tā ir starpība, ir milzīga starpība. Var pamēģināt, bet tas, ko mēs redzam šobrīd, tā ir lietošana un lietošana ļoti plašā apmērā," pauda Caune.
Speciāliste uzsvēra, ka izpratnes par situācijas nopietnību trūkst gan ģimenēm, gan skolām. Skolas mēdz slēpt lietotājus. Taču nozīmīgs agrīnās profilakses priekšnosacījums ir ģimene. Tāda, kas interesējas par bērnu, par viņa gaitām un interesēm. Pašlaik bērnu smadzenēm jātiek galā ar pārāk lielu informācijas un tehnoloģiju apjomu. Tas var radīt papildu nedrošību, apjukumu, trauksmi vecuma posmā, kas jaunietim jau tā ir sarežģīts. Neatrodot atbalstu, var rasties vēlme to noklusināt ar vielu palīdzību.
Konferencē vairākkārt izskanēja atziņa, ka skolas slēpj gadījumus, kas varētu graut to prestižu.
Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes, cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") sacīja: "Manuprāt, jo atklātāki mēs būsim, jo mēs redzēsim reālāku situāciju, jo mēs spēsim atrast risinājumus. Ja ir slēptas vardarbības formas, ko skola slēpj, tad nu tā, manuprāt, ir bezizeja, un agri vai vēlu šis vardarbības lēciens būs straujāks šajā izglītības iestādē."
Savukārt Valsts probācijas dienesta speciāliste Krista Skara norādīja uz pārāk lielo bērnu skaitu, kas nonāk Probācijas dienesta redzeslokā. Gadā tie ir aptuveni 700 bērni.
"Liels skaits bērnu, jauniešu nonāk kriminālsodu izpildē. Kāpēc, manuprāt, tas nav labi, – jo tiklīdz viņam ir šī sodāmība, tam ir ļoti smagas sekas uz šī bērna, jaunieša dzīvi. Tas tomēr ir zīmogs. Ja mūsu mērķis ir sabiedrības drošība, tad mēģinām arī neapzīmogot jauniešus un nevest viņus iekšā tik smagā sistēmā kā kriminālsoda izpilde," atzīmēja Skara.
Probācijas dienesta speciāliste norādīja, ka, laikus pamanot izmaiņas uzvedībā, tās var atrisināt gan skolas, gan pašvaldības ietvaros, nesabojājot jaunieša dzīvi.
Meklējot risinājumus psihoemocionālās veselības uzlabošanai, konferencē izskanēja arī priekšlikums ar likumu skolās aizliegt telefonu lietošanu, kā arī ar likumu ļaut skolās pārmeklēt audzēkņu personīgās lietas.
