Nedzirdīgo savienība lūdz nodrošināt zīmju tulkus būtiskos pasākumos

Latvijas Nedzirdīgo savienības pētījums atklāj, ka liela daļa nedzirdīgo nejūtas piederīgi Latvijas sabiedrībai. Galvenais iemesls ir tas, ka viņiem nav pieejama informācija par pilsoniskās sabiedrības aktualitātēm – valdības lēmumiem, vēlēšanu programmām vai pat vienkārši nav iespēja izteikties par apkaimē plānotiem būvdarbiem. Lielākā problēma ir vizuālo materiālu, titru un zīmju tulku trūkums. Tādēļ Nedzirdīgo savienība vismaz augstākajā – prezidenta un premjera līmenī – lūdz nodrošināt zīmju tulka klātbūtni visos pasākumos, kas domāti iedzīvotājiem.  

Lai cik tas dīvaini neizklausītos, kovida jeb pandēmijas laiks Latvijas nedzirdīgajiem bija viens no labākajiem informācijas ziņā.

Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Edgars Vorslovs norāda uz nepieciešamību nedzirdīgo kopienai dot tādu iespēju, ka viņiem būtu saprotama informācija, kā, piemēram, kovida laikā, kur vienmēr blakus bija tulki.

"Kovids beidzās, un visa šī labā ideja beidzās!" atzina savienības pārstāvis.

Tagad nedzirdīgie atkal jūtas atsvešināti. Puse uzsver, ka nav pieejama informācija, un 60% saka, ka viņu iespējas piedalīties demokrātiskos procesos ir ierobežotas.

Nedzirdīgo savienības viceprezidents Ivars Kalniņš  norādīja, ka biedrību pašlaik sabiedrībā un valsts pārvaldē neuzklausa.

Nereti, lai sāktos saruna, pietiek ar pildspalvu un papīra lapu, vai datoru. Taču nākamais, protams, ir zīmju valoda vai titri.

"Jo vairāk vizuālas informācijas, jo labāk. Ja dzirdīgs cilvēks sabiedrībā saņem informāciju, viņš dzird! Bet nedzirdīgais nevar. Viņam vajadzīga vizuālā informācija," uzsvēra Kalniņš.

Savukārt sociālajos tīklos liela problēma ir nepatiesās ziņas, tāpēc nedzirdīgie vēlas tulku blakus ierēdņiem.

"Ļoti vienkārši, visām valsts amatpersonām jābūt vienmēr ar tulkojumu, vienmēr. Tagad ir tā, ka kādreiz ir, kādreiz nav. Tad nedzirdīgie ļaudis vienmēr varētu saprast, kas notiek," norādīja Kalniņš.

Viņš piebilda, ka tulkojumi, piemēram, televīzijā ir, bet ne vienmēr, "vajadzētu vienmēr būt tulkiem".

Latvijas Nedzirdīgo savienībai gan jau bijusi tikšanās gan premjera, kad prezidenta birojā, lūdzot nodrošināt ar zīmju tulku visus pasākumus, kas ir publiski.

Latvijā ir 40 zīmju tulki, jo tas ir grūts darbs. Parasti šo darbu izvēlas tie, kuru ģimenē ir nedzirdīgi cilvēki.

"Mani vecāki ir nedzirdīgi. Un tas man bija pašsaprotami, ka man vajadzēja palīdzēt. Tāpēc es esmu šeit. Un strādāju. Un palīdzu!" sacīja zīmju valodas tulks Andris Ķirsons.

Nereti arī sarežģīti titri nedzirdīgajiem ir grūti uztverami, tāpēc universālais kareivis vienmēr ir zīmju tulks.

"Informāciju jau var saņemt tikai caur tulkiem. Protams, ka gribētos, lai mēs esam vairāk. Bet daudzi baidās no šī darba. Tas ir grūts un atbildīgs," atzina Andris Ķirsons.

Taču tulku trūkums nav tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma. Nav precīzu datu, cik nedzirdīgo ir Latvijā, bet vidēji viens procents iedzīvotāju pasaulē ir vājdzirdīgi vai nedzirdīgi.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti