ĪSUMĀ:
- Tūristu iecienītajos Bernātos pašvaldība plāno asfaltēt ceļu līdz jūrai.
- Pie Bernātu dabas parka veidos arī stāvvietas.
- Bet 3 km valsts ceļa posms no Liepājas šosejas līdz Bernātiem paliek sliktā stāvoklī.
- "Latvijas Valsts ceļi" to labot neplāno, vēlas nodot pašvaldības pārziņā.
- Dienvidkurzemes novadā šādu vietvarai nododamu ceļu daudz, novads grib valsts atbalstu to sakārtošanai.
- Kamēr ceļš nav sakārtots, tūrisma nozare samierinās ar situāciju.
- Tikmēr valsts projektē veloceliņu no Liepājas līdz Nīcai caur Bernātiem.
- Daļa ciema iedzīvotāju uztraucas, ka veloceliņš palielinās "troksni un burzmu".
"Te jau nav iespējams pabraukt, mēs aicinām tūristus, bet šis ceļš ir tāds, kāds viņš ir. Vienlaicīgi to vajadzēja darīt vai ar šo sākt, tā es domāju," savu viedokli pauž viens no Bernātu iedzīvotājiem.
Bernātu dabas parka apkārtne šobrīd ir viens no iecienītākajiem tūrisma galamērķiem Kurzemes piekrastē. Liepājā dzīvojošie šajā virzienā dodas arī nesezonā.
Bēdīgi slavenais ceļa posms, kur zem asfalta kārtas jau sāk izspraukties seno laiku bruģis, kļūst arvien nepatīkamāks braukšanai.
Tikmēr tuvāk jūrai esošais grants posms, kas atrodas pašvaldības pārziņā, šogad iegūs asfalta kārtu, un šobrīd jau ir sakārtoti zemes ceļa posmi līdz tālākajam un iepriekš labiekārtotajam Bernātu stāvlaukumam.
"Šobrīd ir uzsākta Eiropas Jūrlietu Zivsaimniecības fonda finansēta projekta īstenošana, tiek sakārtots lielāks ceļa posms, viena daļa tiek asfaltēta no valsts autoceļa līdz jūrai, tiek izveidoti arī stāvlaukumi – viens pašā sākumā un otrs pie Bernātu dabas parka galvenās iebrauktuves apstāšanās vietas, blakus kafejnīcai, un tālāk līdz jūrai būs asfaltēts ceļš," par projektu vairāk stāsta Dienvidkurzemes novada domes Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vadītājs Gints Ločmelis.
Tuvāk jūrai ceļus sakārtos pašvaldība, bet dažu kilometru posms, kas ved no Liepājas šosejas līdz Bernātu centram, pagaidām tā arī paliek sliktā stāvoklī.
Valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova skaidro, ka šajā ceļa netiek plānotas investīcijas un tur notiks ikdienas uzturēšanas darbi.
Latvijā kopumā līdz marta sākumam Latvijā nodošanas procesā pašvaldībām ir ceļa posmi gandrīz 200 kilometru garumā.
"Valsts autoceļa V1232 Skatre–Rolavi posms no 0. līdz 3.2 kilometram ir zaudējis valsts ceļa funkciju. Tas jau vairākus gadus atrodas pašvaldībām nododamo ceļu sarakstā. Pašvaldība par to ir informēta. Protams, plānojot būvdarbus, pašvaldībām savos ceļu posmos būtu lietderīgi izvērtēt un savlaicīgi pārņemt šo ceļa posmu un plānot būvdarbus visā ceļa garumā," norāda Kononova.
Dienvidkurzemes novada mērogs ir iespaidīgs, un šis nav vienīgais ceļa posms, kam būtu jānonāk pašvaldības rīcībā, diskusijas ir notikušas, bet gala lēmumu nav, skaidro Gints Ločmelis.
"Ja mēs paskatāmies šo ceļa posmu, tad, visticamāk, būtu jāpārbūvē visa ceļa klātne – visi slāņi. Tā summa mērāma vairākos miljonos eiro. Dienvidkurzemei ir milzīga teritorija, un ir jāizvēlas tik, cik mēs esam spējīgi ieguldīt infrastruktūras attīstībā; būtu jābūt konkrētam risinājumam arī no valsts.
Manuprāt, valsts varētu atjaunot un tad nodot pašvaldībai uzturēšanā, tas būtu loģiski," uzskata Ločmelis.
Kamēr pietrūkst naudas piekrastes ceļu sakārtošanai, tūrisma nozares pārstāvjiem nākas samierināties ar esošo situāciju.
Cilvēku intensitāte ir ļoti liela, to rāda arī mežā izliktie skaitītāji, taču dati, kas nonāk līdz "Latvijas Valsts ceļiem", neatbilstot realitātei, skaidro pašvaldības aģentūras "Dienvidkurzemes tūrisma centrs" direktore Ieva Skābarde. Visas viesu mājas neziņo par tūristu skaitu.
"Latvijas Valsts ceļu" sniegtā informācija liecina, ka atbilstoši 2022. gada datiem gada vidējā diennakts intensitāte uz šī ceļa ir 561 automašīna diennaktī.
"Lielākās bailes, ka ir sakārtota kāda daļa, bet tad ir vietas, kas nav sakārtotas. Tūrisma informācijas centra darbiniekiem pēc tam jādzird, ka nevaram atbraukt. Tāds ir ar celiņš Rucavā, kas ir oficiāli iekļauts "Eirovelo", mēs klusējam par to, jo viņš ir jālabo. Ja sataisām kādu posmu, bet kāda daļa nav laba, ir bail vācu tūristam teikt, brauc, te ir forši – brauc, bet kratīsies," saka Skābarde.
Veloparadīzi tūristiem gan sola projekts par veloceliņa izbūvi no Liepājas līdz pat Nīcai, kas vedīs caur Bernātiem, darbu "Latvijas Valsts ceļi" plāno uzsākt jau šogad.
Šo notikumu vietējie uztvēruši neviennozīmīgi, uztraucas arī par Bernātu ciema vērtības – ceriņu stādījumu – izciršanu un to, kas notiks ar īpašumiem, jo šobrīd notiek projekta saskaņošana.
"Daļa iedzīvotāju ir par šo veloceliņu un attīstību, daļa pret. Tas ir skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji nevēlas, lai Bernātu ciemā palielinātos tūrisma plūsma," skaidro biedrības "Mēs Bernātiem" vadītāja Diāna Ansule.
"Tie ir ne uzņēmēji, bet parastie iedzīvotāji, kuri vēlas mieru, arī rīdzinieki, kuri te nopirkuši īpašumus, kuri atpūšas tikai brīvdienās, viņuprāt, veloceliņš radīs pārāk lielu burzmu, troksni un lielu aktivitāti," stāsta Diāna Ansule.
Pašreiz veloceliņa projektēšana turpinās, skaidro "Latvijas Valsts ceļi", taču plānu realizācija ir atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks risināts zemju jautājums, kā arī cik ilgu laiku prasīs iepirkuma procedūra.
Tikmēr Dienvikurzemes pašvaldība turpinās uzlabot pieejamību piekrastē. Būvdarbi jau pabeigti līdz Papei, Jūrmalciemā sakārtos nobrauktuvi līdz jūrai un vienu ceļa posmu, darbus uzsāks arī Šķēdes posmā līdz jūrai. Nelielu grants ceļa posmu šogad asfaltēs arī Ziemupē.
