Dzīvojamo namu kompleksā Turaidas ielā Rīgā nav pieslēguma pilsētas lietus kanalizācijas sistēmai, līdz ar to lietus ūdenim nav, kur palikt. Stipru lietusgāžu laikā pagalmā uzkrājas aptuveni 120 kubikmetri ūdens.
"Mums ir lielas problēmas ar pilsētas lietus kanalizāciju centra apbūves teritorijā. Tur tas pat būtu ļoti vēlams, ka pilsētas tīkli netiktu noslogoti ar lietus ūdeni, kas nāk no plašām teritorijām," sacīja SIA "Bonava Latvija" pārstāvis Krišs Maļinovskis.
Ūdens iesūcas zaļās zonas gruntī. Lai ūdens pēc iesūkšanās zemē attīrītos, ir izveidota bioievalka.
"Bioievalka vienkāršākā skaidrojumā faktiski ir tas, ko mēs varētu iedomāties ar grāvīti. Vizuāli tas ir grāvītis, kas ir apstādīts ar augiem, un grāvītim tā neredzamā daļa ir vairāki grunts slāņi, kur ir smilts un melnzemes maisījums ar auglīgo augsni, lai augi varētu dzīvot," skaidroja Maļinovskis.
Pasaulē ir daudz datu par pieejas efektivitāti, taču Latvijā tādi mērījumi notiek pirmoreiz. Konkrētajā māju pagalmā ūdens uzsūkšanās ātrumu mēra otrreiz, turklāt ir secinājumi no pirmās mērījumu kārtas.
"Faktiski ievalka iztukšojas diennakts laikā, kas ir ļoti labi. Un tas bija lēnākais ātrums. Un ātrākais laikam bija pat piecas vai septiņas reizes ātrāk," pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas pārstāvis Jurijs Kondratenko.
Kopumā Eiropā ir aptuveni 50 tūkstošu šādu lietus ūdeņu novadīšanas vietu. Metode ir dabīga, un tai ir nozīme arī attiecībā uz klimatu.
"Dažādu notikumu un klimata pārmaiņu dēļ ir svarīgi, lai ūdens paliek turpat, kur nolīst. Šie dabā balstītie risinājumi Rīgu darīs par izturīgu pilsētu," norādīja Hanzas universitātes Groningenā profesors Floriss Būgārds.
Sistēmas izbūvēšanas izmaksas dažādās vietās atšķiras, taču vidēji tās izbūve ir par 30% lētāka nekā standarta sistēmas izveide.
