Pīlēns uzsvēra, ka līdzšinējā trīs spēku koalīcija, ko veido "Apvienotais saraksts", "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība, esot labākā iespējamā. Viņaprāt, vienkāršākais tehniskais risinājums, kā nodrošināt valdības turpmāku darbu, būtu bijis atrast nākamo premjeru un cilvēku, kas ieņemtu brīvo vakanci jeb ārlietu ministra vietu. Tāpat Pīlēnam neesot skaidrs, ko nozīmē Kariņa nemitīgi paustais vēstījums par "dinamisma trūkumu valdībā".
Tomēr to, ka Kariņš pieņēmis lēmumu atkāpties, Pīlēns saista ar kādu, iespējams, nezināmu vienošanos, kas varētu būt saistīta ar prezidenta vēlēšanām, kur "Jaunās Vienotības" virzīto Edgaru Rinkēviču Valsts prezidenta amatā ievēlēja ar opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" balsīm.
Pīlēna ieskatā tagad valdības tapšanā iniciatīva ir Valsts prezidenta pusē. Pīlēns uzskata, ka tas ir "pirmais sarežģītais" prezidenta uzdevums, proti, izvēlēties, kam uzticēt sarunas par nākamās valdības veidošanu.
"Apvienotā saraksta" līderis sagaida, ka prezidents Rinkēvičs pieņems izsvērtu lēmumu "ļoti normālā tempā".
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, taču pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
