Lai Saeimas darbs darbotos kā labi ieeļļots mehānisms, jābūt skaidriem pamatprincipiem, lai visiem deputātiem būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties parlamenta darbā. Jau simt gadu šo kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis.
"Kārtības rullis ir ne tikai organizatoriskais dokuments, bet arī, kā parlaments izskatās sabiedrības acīs," skaidroja Saeimas bibliotēkas vadītājs, vēsturnieks Edgars Engīzers.
Saeimas kārtības ruļļa mērķis ir noteikt tādu parlamenta darba kārtību, lai, realizējot vairākuma gribu, vienlaikus garantētu arī mazākuma tiesības.
"Ir noteikumi, kurus visi respektē, un par tādu instrumentu ir kļuvis Saeimas kārtības rullis," teica Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"). "Mūsu tiesību sistēmā nav tādu likumu, kuru normām var izsekot līdzi tik tālā pagātnē," piebilda Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Edvīns Danovskis.
Saeimas kārtības rullis ir likums, kas mainās līdzi laikam un atspoguļo valsts politiskās dzīves aktualitātes.
Pēdējo simt gadu laikā ir pieņemtas trīs likuma redakcijas. Katra no tām saglabā pēctecību un balstās uz iepriekšējās redakcijas tekstu.
"No mūsdienu procedūras balsošana ir atšķirīga. Cilvēki balsoja, pieceļoties kājās vai izejot pa durvīm, ja vajadzēja precīzāku balsošanu," skaidroja Saeimas bibliotēkas vadītājs, vēsturnieks Engīzers.
Saeimas kārtības rullis Latvijas likumdošanas hierarhijā liekams vienā no augstākajām vietām pēc Satversmes.
