ĪSUMĀ:
- Aizsargķivere turpmāk obligāta velosipēdistiem līdz 16, elektroskrejriteņu vadītājiem – līdz 17 gadu vecumam.
- Biedrība "Pilsēta cilvēkiem" šādu prasību neatbalsta.
- Tā aicina izvērtēt, vai ķiveres obligāti vispār ir nepieciešamas.
- Tikmēr skrejriteņu operatoru asociācija atbalsta šādu vecuma slieksni.
- Elektroskrejriteņiem noteikts maksimālais ātrums – 25 km/h.
- Velojoslas varēs atdalīt ar paaugstinātu apmali.
- Elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem priekšroka ir tikai dzīvojamā zonā.
- Šo transportlīdzekļu vadītājiem aizliegts braukt pa pretējā virziena brauktuvi.
Ķiveres obligātas līdz 16 un 17 gadu vecumam
Līdz šim vislielākās diskusijas sabiedrībā izraisīja Satiksmes ministrijas iecere, ka velobraucējiem un elektroskrejriteņu vadītājiem obligāti jālieto ķiveres.
No sākotnējās domas, ka tāda nepieciešama visiem, ministrija pēc velobraucēju iebildumiem atteikusies, taču aizsargķivere būs jālieto velosipēdu vadītājiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) un elektroskrejriteņu vadītājiem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot). Izpalikusi arī sākotnējā ierosme, ka pārējiem šo transportlīdzekļu vadītājiem ķivere ir ieteicama.
Pašlaik veloķiveres ir obligātas līdz 12 gadiem.
Briškens valdības sēdē atzina, ka diskusijas par ķiveru ieviešanu bijušas sarežģītas, jo, no vienas puses, "veidojas zināma dilemma starp traumatisma novēršanu un mazkustīga dzīvesveida riskiem, no otras puses".
Ministrs aicināja nesalīdzināt Latviju ar tādām velosipēdistu lielvalstīm kā Nīderlande vai Dānija, kur ķiveres nav obligātas, jo šajās valstīs ir "izcila veloinfrastruktūra", kas aizsargā velosipēdistus kā mazaizsargātākos satiksmes dalībniekus. Taču nākotnē, arī Latvijā ieguldot atbilstošā veloinfrastruktūrā, obligāto prasību par ķiverēm varētu pārskatīt.
Nosakot šo prasību, SM balstās uz mediķu un policijas rekomendācijām un neglaimojošo statistiku par traumām.
Biedrība iebilst – riski neatsver ieguvumus
Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" iebildusi pret šādiem grozījumiem un nav tos saskaņojusi. Apvienība savā atzinumā norādījusi, ka tādējādi Latvijā būtu vienas no stingrākajām prasībām Eiropas Savienībā. Tai arī nav saprotams, kādēļ izvēlēts tieši šāds un ne citādāks vecuma slieksnis.
Turklāt šie grozījumi piedāvāti bez diskusijām un nopietnas analīzes par ieguvumiem un ietekmi uz bērnu veselību. Biedrība min ārvalstīs veiktus pētījumus, kas apliecina, ka prasība obligāti izmantot ķiveri attur cilvēkus no braukšanas ar velosipēdu.
"Ieguvumi veselībai no braukšanas ar velosipēdu ir desmitiem reižu lielāki par riskiem," norāda apvienība.
Ja bērni nebrauks ar riteņiem, vecāki viņus vedīs ar automašīnām, un tas negatīvi ietekmēs vidi, uzsver "Pilsēta cilvēkiem". Biedrība uzskata, ka pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas jāaptaujā bērni.
Iespējams, ja skolās, pulciņos būtu droša vieta, kur ķiveri atstāt, tas būtiski palielinātu ķiveru izmantošanu bērnu vidū arī bez obligātas prasības ieviešanas, norāda biedrība, aicinot saglabāt bērniem pēc 12 gadu vecuma brīvu izvēli – lietot vai nelietot ķiveri ar velosipēdu –, kā arī izvērtēt, vai ķiveres obligāti nepieciešamas arī bērniem līdz 12 gadiem.
Skrejriteņu operatoru asociācija atbalsta 17 gadu vecuma slieksni
Tikmēr Latvijas Mobilitātes asociācija, kas pārstāv lielākos nomas skrejriteņu operatorus, iebildusi pret prasību visiem elektroskrejriteņu vadītājiem brauciena laikā lietot aizsargķiveri. Taču tā atbalsta ierosinājumu, ka tā ir obligāta no 14 līdz 17 gadu vecumam, bet pēc 18 gadu vecuma ķiveru lietošana būtu ieteicama, tomēr brīvprātīga.
Asociācija šo nostāju pamato ar mazaizsargāto satiksmes dalībnieku savainojumu statistiku (CSDD dati), kas liecina, ka 2022. gadā no visiem oficiāli 235 reģistrētajiem skrejriteņu savainojumiem Rīgā tikai 6 klasificējami kā smagi, tai pat laikā riteņbraucēju vidū smagi savainoto īpatsvars ir pat lielāks – 7 no 192 savainotajiem.
Vienlaikus asociācija norāda, ka grozījumi nenosaka, vai elektroskrejriteņu operatoriem ir pienākums nodrošināt ķiveres šī pakalpojuma lietotājiem, vai par to ir atbildīgs tā vadītājs.
"Ja ķiveres jānodrošina koplietošanas pakalpojuma sniedzējiem, tad papildus biznesam kritiskus izaicinājumus radītu jautājumi, kas saistīti ar higiēnas prasību ievērošanu, kā arī pastāv koplietošanas ķiveru bojāšanas vai zādzības risks. Šie apstākļi var ierobežot pakalpojuma pieejamību un līdz ar to samazināt mikromobilitātes risinājumu izmantošanu pilsētu satiksmē. Pat ja operatori spētu atrast veidu, kā nodrošināt ķiveres esamību, nav nekādu kontroles rīku, kā pārliecināties, ka ķivere tiešām tiks izmantota," argumentē asociācija.
Elektroskrejriteņu maksimālais ātrums – 25 km/h
Tāpat elektroskrejriteņiem noteikts maksimālais ātrums – 25 km/h. Šo transportlīdzekļu vadītājiem ieteicams lietot atstarojošas vestes, īpaši diennakts tumšajā laikā un sliktas redzamības apstākļos.
Vēl noteikts, ka elektroskrejritenim braukšanas laikā priekšpusē deg baltas gaismas lukturis, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, elektroskrejriteņa vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Tāpat noteikumi papildināti ar aizliegumu elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem braukt pa pretējā virziena brauktuvi.
Velojoslas varēs atdalīt ar apmali
Noteikumos arī precizēta velojoslas definīcija – tā jāatdala no citu transportlīdzekļu joslas ar nepārtrauktu vai pārtrauktu līniju vai paaugstinātu apmali. Līdz šim šāda apmale nebija paredzēta.
Vēl noteikts, ka elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem priekšroka ir tikai dzīvojamā zonā.
Velosipēdu vadītājiem atļauts braukt pa braukšanas joslu visā tās platumā uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h (izņemot darba vietās uz ceļiem un ierobežojumiem, kam noteikts darbības laiks) un nav dzīvojamā zona, ja nav velosipēdu ceļa, velo joslas, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa vai kopīga gājēju un velosipēdu ceļa.
Velosipēdu vadītājiem ir arī nepieciešamības gadījumā uz ietves jāaptur velosipēds, lai neapdraudētu gājējus.
Velosipēdu vadītājiem nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā uz ceļiem, kur satiksme notiek divos virzienos ar vienu joslu katrā virzienā, atļauts arī no kreisā malējā stāvokļa, bet kas ieņemts uz attiecīgā virziena braukšanas joslas.
