ĪSUMĀ:
- Pašvaldības Ziemassvētku noskaņas radīšanai pilsētās un ciemos atvēl no dažiem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā 100 000 eiro.
- Pilsētās un novados ierasti nav vienotas koncepcijas, kā vidi dekorēt svētkiem.
- Dobelē šogad tradicionālo milzu sniegavīru figūru nebūs.
- Vairākas pilsētas dod priekšroku galvenajai eglei, kas veidota no daudzām mazākām.
- Nereti iedzīvotāji pauž sašutumu un neapmierinātību ar dekorācijām.
- Jaunpilī smago vētras postījumu dēļ svētku dekorācijām šogad netērē ne centa.
- Jelgava rotājumiem atvēlējusi 150 000 eiro.
Ventspilī nomaina galveno egli
Ventspilī uzstādītas deviņas egles, un vienu no tām – pilsētas galveno egli Lielajā laukumā – pašvaldība pamanījās pat nedēļas laikā nomainīt, jo iedzīvotājiem tā nebija patikusi.
Ziemassvētku laikam pilsēta sāka gatavoties jau pirms valsts svētkiem, uzstādot gaismu virtenes. Šogad virteņu kopgarums ir vairāk nekā 38 kilometri, tām kopumā sastāvot no 3200 spuldzītēm. Pašvaldība Ziemassvētku noformējumam paredzējusi 72 600 eiro.
Tāpat kā valsts svētkos, arī Jaunajā gadā Ventspilī būs uguņošana, kas pēc Ventspils laika sāksies 33 minūtes pēc pusnakts.
Bauskas deputātus aicina braukt pieredzes apmaiņā uz citām pilsētām
Baušķeniekus jau vairākus gadus priecē mākslīgā egle, kas veidota no daudzām mazām eglītēm. Šogad tai līdzās arī ziemeļbriedis ar kamanām, kurās bērni drīkst arī iekāpt. Rātslaukumā satiktie iedzīvotāji labprāt fotogrāfē bērnus ziemeļbrieža krāšņajās kamanās, tomēr svētku tuvošanās citviet pilsētā neesot jūtama.
Jolanta stāsta, ka rotājumu šogad esot mazāk nekā citus gadus.
Jolanta: "Varēja kaut ko vairāk. Vismaz kā citus gadus, kad bija izrotāti visi koki un vēl viss kaut kas tāds."
Latvijas Radio: "Ko gribētos? Kādus rotājumus jeb egles vairāk?"
Jolanta: "Egles nē. Rotājumus varētu vairāk, kā vienu gadu bija koki izpušķoti, lampiņu vairāk, lai ir noskaņojums."
Viktorija savukārt norāda, ka, viņasprāt, arī valsts svētkos pilsēta neesot bijusi pienācīgi izrotāta, un tagad Ziemassvētku tuvošanos varot just vien pie lielveikaliem un dažiem vietējiem uzņēmumiem.
"Es domāju, ka vajag [izrotāt] mūsu Dārza ielu, Rīgas ielu. Vajadzētu vairāk. Galīgi švaki. Es nezinu, vai mūsu vadītājs ir pie vainas… es tagad nesaprotu."
Šogad Bauskas pilsētas Ziemassvētku rotas izmaksājušas 20 000 eiro bez PVN. Tāpat kā iepriekš, sociālajos tīklos raisās karstas diskusijas par Bauskas rotāšanu. Un pārmetumu tiešām daudz.
Vienā no komentāriem
Bauskas novada deputātus aicina braukt pieredzes apmaiņā uz Jelgavu, Ogri, Kuldīgu, Tukumu un citām pilsētām apgūt prasmes skaistuma radīšanai, un iedzīvotāji pat nebūšot dusmīgi par šādu nodokļu naudas tērēšanu.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis no Nacionālās apvienības gan pārmetumus noraida: "Nu, tā nu gluži nav. Ir daudzās vietās, ne tikai Rātslaukumā. Vismaz trīs vietās ir objekti, kur nofotografēties un baudīt svētku noskaņojumu. Pie "Rimi" laukuma, pie pilsētas pārvaldes un novada domes ēkas, un objekti līdz Ziemassvētkiem vēl mainīsies. Lai būtu kāds pārsteigums iedzīvotājiem. Visi nekad neveidos tā kā Ogre un nešaus salūtus kā Ventspils. Katrai pilsētai ir savs. Protams, mēs labprāt uzklausītu iedzīvotāju vēlmes, ko tad viņi gribētu, bet aicinu arī iedzīvotājus, uzņēmumus izdaiļot savas mājas, ēkas tā, lai mums tā noskaņa veidojas kopīga."
Ne pilsētā, ne novadā kopumā nav vienotas koncepcijas
Jāpiebilst, ka ne pilsētā, ne novadā kopumā nav vienotas koncepcijas, kā to sapost svētkiem. Pagastu apvienības jeb pievienoto novadu centri rotāšanai finansējumu ņem no apvienībai iedalītā budžeta, un tas ir ievērojami mazāks. Iecavas, Rundāles un Vecumnieku apvienības savu teritoriju sapošanai šogad kopā iztērējušas ap 8000 eiro.
Novada domes priekšsēdētājs gan sola, ka nākamgad tikšot domāts par vienotu koncepciju.
Dobeles novads rotājumiem atvēlējis 65 000 eiro
Vairāk nekā Bauskā un tās novadā šogad svētkiem līdzekļus atvēlējusi Dobeles novada pašvaldība. Visā novadā kopumā svētku sajūtu radīs 12 egles. Tāpat kā Bauskā, arī Dobelē galvenā egle veidota no 42 mazākām eglītēm. Tā ir augstākā egle novadā – aptuveni 16 metrus augsta. Novadā izrotātas gan jau tur esošās egles, gan no meža atvestās.
Ar gaismas dekoriem laternu stabos un kokos un citiem rotājumiem kopējās izmaksas ir 65 tūkstoši eiro. Dobeles novada pašvaldības būvvaldes vides dizainere Liene Laurinovča stāsta, ka, palielinoties novadam, šī summa kļuvusi lielāka un, lai būtu ekonomiskāk, iespēju robežās tiek izmantoti jau esošie rotājumi, ja nepieciešams, tos atjaunojot. Nākas iegādāties arī ko jaunu.
"Mums ir arī pašvaldībā un citos pagastos savi elektriķi, viņi pārskata šos vecos dekorus, uzlabo, ja iespējams, jau esošos, lai iedzīvotājiem būtu arī interesantāk. Lai nebūtu visu laiku vienādi objekti, mēs kaut ko piepērkam un veidojam klāt. Nav arī tā, ka visu laiku tie objekti vienā vietā tiek izmantoti, mēs viņus rotējam pa novadu," skaidro Laurinoviča.
Par noskaņu domā arī katrs pagasts pats, tāpat tiek uzrunāti vietējie uzņēmumi, lai arī palīdzētu radīt svētkus.
Šogad sniegavīru novadā nebūs
Būvvaldes vadītājs un arhitekts Jānis Kukša piebilst, ka iepriekš, kad nebija apvienoti trīs novadi – Tērvetes, Auces un Dobeles – budžets svētku radīšanai bija tāds pats kā šobrīd, līdz ar to tad iespējas bija lielākas. Jāņem arī vērā, ka viss ir sadārdzinājies.
"Es uzskatu, ka mums latiņa nav tā zemākā Dobelē, jo mēs jau esam izskanējuši savulaik ar dažādām varbūt pārgalvīgām idejām un sniegavīriem.
Sniegavīri, starp citu, šogad Dobelē nebūs sastopami, bet tā nav, ka viņu vairs nav, viņi ziemas miegā guļ. Būtībā mums nedaudz pietrūka resursu, jo viņus katru gadu tomēr vajag atjaunot.
Jebkurā variantā mēs neoficiāli Ginesa rekordu ar tām figūrām savulaik esam noteikti sasnieguši, tā ka mēs uz viņiem tā vairs nespiedīsim. Katrā ziņā viņi varbūt [būs] kaut kad nākamgad, Lienei būs savs skatījums, jaunai dizanerei, un es pieņemu, ka varbūt [būs] kaut kādas atsevišķas grupas, kaut kādi akcenti, bet mums ir bijušas kaut kādas 60 figūras, tā mēs vairs nedarīsim. Jo, teiksim tā, vietējiem vienai daļai jau ir tā kā bišķīt apnicis."
Pirms vairākiem gadiem Dobeles vārds plaši izskanēja arī sakarā ar Kukšas drosmīgo ideju – Ziemassvētku egli, kas veidota no polimēra materiāla. Vairums iedzīvotāju to nepieņēma un pauda sašutumu. Tā nu nākamajiem gadiem ideja par egli, kas veidota no daudzām mazākām, aizgūta no Jelgavas.
"Savulaik mēs arī vedām veselu egli. Mežā zāģē, aukstā laikā viņu gāžot, aplauž faktiski pusi zaru. Tad tur borē caurumus un tos zarus no citām eglēm stellē iekšā. Šis rāmis, kurā mēs izveidojam egli, dod iespēju eglei veidolu un ģeometriju dabūt tādu, lai tiešām ir skatāma, un lai nebūtu tā kā Ventspilī, ka publika saka, lai ved prom."
Jāņu dekorācijas pārtop par adventes vainagiem
Taču arī šogad Dobele nav paspējusi izsprukt no atsevišķiem pārmetumiem sociālajos medijos. Ne gan par egli, bet kādu dekoru vienā no novada ciemiem – Jāņu vainagu. Tiesa, kā izrādījās, pārmetumi bija pārsteidzīgi, jo dekorācija tikai kalpoja kā pamats, lai no tā izveidotu adventes vainagu, turklāt tādi ir arī citviet novadā, stāsta būvvaldes vides dizainere Laurinoviča:
"Mēs šo varam savilkt ar tādu lietu, ka, piemēram, mēs ceļam māju un tiek krāsota māja, un ir pārliktas stalažas, un kāds ir noķēris to brīdi, kad puse mājas ir nokrāsota un puse nav nokrāsota, un tad nobildē. Šeit ir bijis tas brīdis vienkārši, pirms mēs esam to [vainagu] izdekorējuši līdz galam. Šobrīd tas ir izdekorēts ar egļu vainagiem un zariem, un lampiņām, un dekoriem. Tā kā ir vienkārši noķerts brīdis tapšanas stadijā."
Svētku noformējums Dobelē veidots arī tematiski, sasaistot to ar viduslaiku pili un izvietojot apmēram 50 objektus jeb gaismas atslēdziņas, kas ir arī kā atslēga uz mūsu sirdīm.
Tukumā vienas egles vietā trīs mazākas
Tukumnieki savukārt stāsta, ka pirms četriem gadiem vienotu konceptu pilsētas rotāšanai izveidojusi dizaina firma, kas strādājusi arī Ogrē un Rīgā.
Tukuma novada pašvaldības vides dizainere Aivita Valdmane saka – pie tā arī cenšas pieturēties. Šogad gan Brīvības laukumā izrotāta nevis viena, bet trīs mazākas eglītes.
"Mums pilsētas ģerbonī ir trīs eglītes. Tur stāsts ir mazliet garāks. Ģerbonī šīs egles esot iekļuvušas, jo, kā stāsta teika no Milzkalnes un Smārdes, pie mums viesojies milzis, kurš padzinis no pilsētas velnus. Dodoties mājās, viņš bija piekusis un pakrita. Tā veidojās Milzkalns, un no tās Milzkalna puses, no Smārdes, mums šogad tās trīs eglītes ir nākušas. Un tas ir kā Tukuma pilsētas simbols," skaidro Valdmane.
Tukumā noskaņas radīšanai tērēti 44 000 eiro
Rotājumi Tukumā ir arī citās pilsētas ielās, tostarp pie abiem rotācijas apļiem. Gaismiņas mirgo arī pie laternu stabiem, un pilsētā ir savs Ziemassvētku namiņš. Kopumā Ziemassvētku noskaņas radīšanai pilsētā tērēti gandrīz 44 000 eiro.
Uzrunātie tukumnieki stāsta, ka esot jau skaisti, bet kādam gan tās trīs egles īsti nepatīkot.
"Man jau labāk patīk, ka ir viena liela. Tad ir lielāka svētku sajūta. Trīs maziņas... nu tas tā."
"Nu, kā lai saka, viss kaut kas jau dzīvē jāpamēģina, bet man jau labāk patika tomēr tā viena egle, bet dažādībai pamēģināsim, kā izskatās tā."
Līdzīgi kā Bauskas novadā, arī Tukuma novadā pagastu pārvaldēm rotāšanai jāiztiek ar iespējām savos budžetos.
Vistrūcīgākā šogad esot Jaunpils, kur Ziemassvētku noskaņas radīšanai neesot iztērēts neviens eiro. Vētra sapostījusi esošos rotājumus.
Turklāt pašlaik notiekot gan pils, gan pārvaldes ēkas remontdarbi. Kāds spožumiņš un arī eglīte Jaunpilī gan esot, bet tas viss ir vietējo iedzīvotāju un biedrību dāvinājums.
Engure rotājumiem tērējusi ap 2400 eiro. Par tiem galvenokārt iegādāti lietoti rotājumi, kas iepriekš iznomāti Jēkabpils pilsētai, bet eglīti uzdāvinājuši "Latvijas Valsts meži". Kandavas pārvaldē kā allaž viskrāšņākā ir Kandavas promenāde, bet kaut kas esot arī mazākos pagastos. Pagasta pārvaldes vadītājs atklāj, ka uzstādīšanai un dekorāciju iegādei Kandavā tērēti ap 9000 eiro, bet mazākajos pagastos visos kopā 1000 eiro.
Tukuma novada priekšsēdētājs Gundars Važa no Latvijas Reģionu apvienības teic, ka soli pa solim cenšoties panākt, lai visā novadā būtu gan kultūras, gan sporta pasākumi, gan arī dekorēšanas budžets būtu līdzīgs. Tomēr pašreizējā finansiālā situācija to netļaujot.
"Es pašvaldībā esmu jau 17 gadus, bet tik smagi ar budžetu kā šajos gados nav bijis. Tā apvienošanās jeb administratīvi teritoriālā reforma bija neveiksmīgā laikā – kovida krīze, karš, energoresursu krīze.
Īstenībā tā naudas masa jau varbūt ir lielāka, bet par to var izdarīt daudz mazāk, un tur ir visa tā problēma," saka Važa.
Tomēr Ziemassvētki atnāks. Un laimei jau nevajag daudz. Kā vēsta sens sakāmvārds, laimīgs ir nevis bagāts cilvēks, bet gan tas, kuram pietiek ar to, kas ir.
Jelgavā svētku budžets – 150 000 eiro
Atšķirībā no apkārtējiem novadiem pavisam cits budžets, lai sapostos svētkiem, ir Jelgavā. Tur šogad visiem rotājumiem atvēlēti 150 tūkstoši eiro.
Jelgavas "Pilsētsaimniecības" sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brūvere stāsta, budžets ir tāds pats kā pagājušajā gadā:
"Šajā summā ir arī egles iegāde, uzstādīšana, dekorēšana un pēc tam arī novākšana. Demontāža arī maksā naudu. Tā kā šobrīd aktuālas ir elektrības izmaksas, tad šim posmam no 3. decembra līdz apmēram janvāra vidum, kad dekorācijas novāc, mums ir aprēķini, ka tas izmaksā apmēram 1700 eiro, ieskaitot PVN."
Svētku dekorējumi uzstādīti kopā 16 vietās. Lielākā daļa atrodas centrālajā pilsētas daļā, bet arī pilsētas rajonos koki vietām izgaismoti ar LED lampiņām. Daļa dekoru ir no iepriekšējiem gadiem, bet ir vairākas vietas, kur tie ir jauni.
"Raiņa parkā ir tāda LED gaismiņu strūklaka, diezgan liels, iespaidīgs objekts. Vēl arī iekarinātas zaros lielizmēra lampas. Un sarkanbaltsarkanie auseklīši, ko mēs sākām uzstādīt uz novembra svētkiem, paliek arī līdz Ziemassvētkiem. Svinīgi, skaisti rotājumi gan elektrības balstos, gan uz zemes, gan arī parkā. Driksas ielā mums būs gaismu instalācijas un projekcijas, kas uz zemes veido tautiskus rakstus, Ziemassvētku, sniegpārslu rakstus," atklāj Brūvere.
Galvenā egle – 18 metrus augsta, veidota no 35 mazākām
Jelgavā izrotātas ir vairākas egles, bet galvenā centrālajā laukumā veidota no 35 mazākām eglēm, un egles augstums ir 18 metri.
Galvenā egle iedegta Pirmajā adventē, un jau sena tradīcija Jelgavā ir arī labo domu egles iedegšana, ar ko vienlaikus tiek uzsākta arī labdarības akcija, šoreiz aicinot jelgavniekus sarūpēt dāvanas un apsveikumus Ukrainas karavīriem un bērnunamos mītošajiem bērniem.
Uguņošanas gan Jaunajā gadā Jelgavā nebūšot, tās nebija arī valsts svētkos 18. novembrī – ne tikai ģeopolitiskās situācijas dēļ, bet arī vides faktoru dēļ.
