Būvniecības darbus sāka 2021. gada vidū, un tos bija paredzēts īstenot 2 gadu 3 mēnešu garumā. Uz jautājumu, vai darbi tiek veikti atbilstoši plānam un vai tos pabeigs līdz 14. oktobrim, atbildīgā uzņēmuma ģenerāldirektors pārliecinoši atbildēja – "protams". Taču bez neparedzētām situācijām būvniecības laikā arī nav iztikts.
AS "Ķekava ABT" ģenerāldirektors Juris Frīdmanis sacīja: "Ir brīži, kad laika apstākļi mūs kavē. Konkrēti bija ļoti grūts sākums – 2021./2022. gada ziema bija periods, kad laika apstākļi mainījās katru nedēļu. Protams, nākošais trieciens mums bija Krievijas–Ukrainas karš, kas radīja mums dažādus izaicinājumus attiecībā uz materiālu cenām un piegādātājiem, kurus mums nācās risināt. To mēs arī kaut kā esam atrisinājuši. Nākošais izaicinājums bija satiksmes organizācija."
Kopumā apvedceļš būs teju 18 kilometru garš, un mazliet vairāk nekā 11 kilometri būs divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām.
"Latvijas Valsts ceļu" pārstāvji atzīmēja, ka šis būs pirmais maģistrālais autoceļš Latvijā. Patlaban plānots, ka jau no pavasara pa to varēs braukt ar ātrumu līdz pat 120 kilometriem stundā.
"Latvijas Valsts ceļu" ceļu būvinženiere Marina Bistrova norādīja: "Pieprasījums ir ļoti liels, un ceļš bija plānots jau ilgus gadus. Beidzot mēs tiekam pie realizācijas. Un kopumā pīķa stundās varēs braucēji ieekonomēt aptuveni pusstundu uz šī posma pārbraukšanu, izmantojot Ķekavas apvedceļu."
Kā apvedceļa segums pirmo reizi lielākā mērogā ir izmantots plānkārtas asfalts. Ir plānots testēt tā noturību. Galvenā atšķirība starp to un asfaltu, kuru izmanto parasti, ir materiālu ekonomija.
"No kalpošanas viedokļa viņam vajadzētu būt līdzvērtīgam tradicionālajam asfaltam, tikai ar to plusu, ka mēs varam ekonomēt uz izbūves darbiem. Un viņam būtu jākalpo tā, kā šeit projektā ir paredzēts, ka viņu atjauno ik pēc deviņiem gadiem," skaidroja "Latvijas Valsts ceļu" Autoceļu kompetences centra eksperts Mārtiņš Greivulis.
Tas nozīmē, ka 20 gadu laikā, kamēr būvnieks būs atbildīgs par ceļa uzturēšanu, tas ceļa segumu mainīs vismaz divas reizes.
KONTEKSTS:
Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi".
Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu.
Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".
Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.
